Egils Līcītis: Nodokļu reformas varoņepopeja 5
Pēc nodokļu reformas pieņemšanas mājsaimniecības sapirkās tortes, kūkas, saldumus, konfektes. Jānosvin! Daudzām ģimenēm garantētā naudas pielikuma dēļ laulenes atsvaidzināja atmiņā juvelierizstrādājumu veikalu adreses cerībā no jauna papildināt dārgakmeņu un rotaslietu kolekcijas lādīti. Uzlabojusies arī iedzīvotāju apgāde ar rudens ražas dārzeņiem. Reiznieces-Ozolas kundzes ministrijas izgatavotajā vērienīgi un masīvi reformiskajā dokumentā apskāvās Finanses un Poēzija, pārliecinot Latvijas ļaudis, ka beidzot tiek pieņemti pa pirmo zorti lēmumi, kas neizkūp Saeimas vai Ministru kabineta ēkas dūmvados – būs tālākvirzība, un ieguvēji būsim mēs visi. Vaigi sārtosies gan uzņēmējiem, gan pamatšķirai ar aprepējušām strādnieka rokām, gan daudzbērnniekiem, gan vecākajai paaudzei – pat deputāti paši pie kases lodziņa saņemšot nieciņu vairāk.
Reformas akceptēšanas ceļam gara priekšvēsture. Pārmaiņām bija pretinieki. Kā ne tālāk par degungalu redzošās banku un biznesa aprindās, tā aprobežotu cilvēku grupās, kas par informēšanas avotu izmanto vecus politekonomijas lekciju pierakstus rūtiņu kladēs. Asi iebildumi atskanēja sekli domājošu, zirgojošos ekspertu publikā, un no atsevišķu avīžu ievadnieku puses tika novēroti mēģinājumi celt pūļa psihozi. Kaut reformas vilcējiem un grūdējiem reizumis uzmācās sajūtas, ka pamati zustin zūd zem kājām un auksti šermuļi skrien pār kauliem, lielmeistarei visi pretgājieni pierakstīti, un politiķi beigās bija vienisprātis – žurnālisti ir un paliek lāga zēni.
Īstenībā nodokļu reforma dziedina vissāpīgākās kaites valsts organismā, un pie horizonta ir periods, kad Latvija un tās apdzīvotāji sasniegs Vācijas Demokrātiskās Republikas dzīves līmeni. Mūsu nodokļu teicamība anonsē un ir priekšnoteikums daudznozaru un daudzpakāpju izaugsmei. Galvenais, ka tagad maksās visi, ieskaitot melnā tirgus darbiniekus. Kreatīvās pārmaiņas saistās arī ar ekonomisko izrāvienu, nevienlīdzības likvidēšanu, tautas labklājības pieaugumu, medicīnas kvalitātes uzlabojumiem, mūsu universitāšu uzplaukumu un karaspēka slavu. Palielināsies valsts zelta rezerve, sagaidāma pilnīga tiesiskuma uzvara un sviesta cenas krišanās.
Vienkāršiem cilvēkiem šķiet, ka procesi norisinās stihiski. Darba kolektīvos spriež – nevar būt, ka perfektie lēmumi izfunktierēti Kučinska, viņa ziķeru un meičiņu virsvadībā. Nē, varoņepopeju organizēja, un katrs sekmīgais pasākums allažiņ prasīja augsti atbildīgo amatpersonu piedalīšanos. Kā valdība nonāk līdz saprāta apgarotu lēmumu pieņemšanai? Talkā nāk mākslīgais intelekts? Degvīnītis? Ar Dievpalīgu? Ir pazīmes, ka ne jau ar galdiņa dancināšanu un garu izsaukšanas seansiem, bet ar senču senlatviešu dievību līdzdalību. Jā, domājams, tās ir īstas, dzīvas, mazliet okultas būtnes, kuras tie, kas stāv uz Latvijas jumta, izmanto par padomdevējiem un kam uzticas vairāk nekā izsūtāmajiem biroja palīgiem un zinātņu akadēmiķiem ar entiem iestiklotiem diplomiem pie sienas. Vai klātesošs ir Laimas mātes un Pērkontēva, cūku Teņa un Ūsiņa, Trimpus un Gambrinusa atbalsts, preses sekretāri slēpj. Iespējams, labie palīgi ierodas pa vienam vai kursē grupās kā ķekatnieki. Koalīcijas padomes sēdes ir slēgtas, un pārdabiskie spēki nereti nevēlas lieku publicitāti. Bet to iesaisti apstiprina kaut vai fakts, ka uz Ministru kabinetu drīz atlidošot arī Stārķis un ka pilsoņi caurmērā ir iecietīgi un atzinīgi par valdības paveikto. Kas notiktu, ja pārtrauktu sadarbību ar paranormālajām parādībām, atnācējiem, kas kopš senlaikiem nomodā par latviešu tautu? Bīstamies, ka tad mūsu valsts darbakārtību pārmāktu pirmatnējais haoss.
