Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. maijs, 2014
Drukāt

Andris Vilks: Nodokļu slogs – kādus soļus spersim šīs jomas pilnveidei? (45)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Strauji tuvojoties nākamā gada budžeta veidošanai, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no nozaru ministrijām, frakcijām un politiskajām partijām dažādām vajadzībām. Šoreiz neanalizēšu, cik tie ir argumentēti vai, pamatojoties uz kvalitatīvām reformām, sagatavoti. Iespējams, ka priekšvēlēšanu drudzis un populisms šeit arī ir atstājis zināmās pēdas… Bet šoreiz par citu Latvijas aktuālo jautājumu – mūsu valsts nodokļu slogu, kā arī par to, kādus soļus šīs jomas pilnveidošanai spersim!

Nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12. Saeimā, būs nepieciešams izšķirties – vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos gados var nokristies pat līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP ir ļoti aktuāls jautājums pat pie arvien labākas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.

Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa kabatai.

Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados (pie sakarīgas un nepopulistiskas valdības kombinācijas) darbaspēka nodokļiem būs lejupejoša virzība. Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien ir arī pamatotas.

Jāsaka, ka pašlaik Finanšu ministrija neplāno rosināt diskusiju par kompensējošiem priekšlikumiem, piemēram, patēriņa nodokļu likmju izmaiņām mūsu valstī. Vienlaikus ir svarīgi norādīt, ka šī valdība nerosinās nodokļu pārskatīšanu vispār. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret IKP. Tas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki.

Pasaules bankas “Doing Business 2014” pētījums liecina, ka kopējā nodokļu likme Latvijā ir 35,9%, kas ir vienpa­dsmitais zemākais rādītājs ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs. Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstu starpā. Tāpat tā ir arī zemāka par vidējo ES un EBTA valstu rādītāju (41,1%), kā arī par vidējo rādītāju pasaulē (43,1%).

Pētījumā kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmumu ienākuma nodokļa daļa, 27,3% darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Veicamo maksājumu daudzums Latvijā ir viens no mazākajiem Eiropā – tikai septiņi maksājumi. Jāatzīmē, ka tik mazs maksājumu skaits citur ES ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai, bet vidēji pasaulē šis maksājumu skaits sasniedz pat 26,7.

Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli norāda uz to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi lielāku daļu ir spējīgi novirzīt sava biznesa tālākai attīstīšanai vai dividenžu izmaksai. Tomēr izdarīt viennozīmīgus secinājumus tikai no šī viena indikatora nevajadzētu, jo valstīs atšķiras gan ekonomiskie cikli (tādējādi arī peļņas cikli), gan darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un ņēmēju, uzkrātais kapitāls, gan citi aspekti.

Ir saprotams, ka nozaru ministrijām ir ārkārtīgi daudz prioritāšu, kas jāfinansē no valsts budžeta. Taču vienlaikus valstī ir noteikta virzība uz zemāku nodokļu slogu, jo mēs esam eirozonas valsts, tāpēc būs jāpieņem lēmums, vai šī tendence ir jāsaglabā, rēķinoties, ka finansējuma iespējas atbilstoši dažādām prioritātēm būs ierobežotas.

Turoties pie jau iepriekš minētās tendences, politiķiem būs jādomā par korekcijām. Tāpēc jau tagad ir ļoti svarīgi sākt publisku diskusiju, uzklausot arī uzņēmēju organizāciju viedokļus – kādu ceļu Latvija ir gatava iet, domājot par nodokļu slogu, valsts prioritāšu nodrošināšanu un labklājības celšanu?

Pievienot komentāru

Komentāri (45)

  1. Atliksim malā līdzšinējās manipulācijas ar iekšzemes kopprodukta (IKP) procentu punktiem un sekosim beidzot Ziemeļvalstu piemēram!

  2. Atliksim malā manip

  3. Ieviesīsim beidzot progresīvo ienākuma nodokli,kā to jau 2010.gadā solīja Ministru prezidents-šodien uz eirokomisāra amatu pretendējošais Valdis Dombrovskis! FM piedāvāja pat četrus progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanas variantus! Būs iespēja paaugstināt līdz iztikas minimumam neapliekamo minimumu,celt algas ministriem!Savukārt,lai pietiktu arī robežjoslas ar Krieviju aprīkošanai un zemessardzei,noteiksim diferencētu,līdz 28-32% kapitāla pieauguma nodokli!

  4. Sekosim starptautisko aizdevēju ieteikumam Atbildēt

    Ieviesīsim progresīvo ienākuma nodokli!

  5. Sāksim visu no gala! Atbildēt

    Atjaunosim 1995.gadā atcelto progresīvo ienākuma nodokli un 1992.gada 6% nodokli pārtikai!

  6. Mr Vilks
    First I think you have to check how the admin is spending money . You became from bank and you know exactky how much collaterals guarantee for private companies the state sign. You like compare Latvia with EU . Pls can you show how much cost the bridges and buildings in Latvia and EU ? How mauch cost the work taxes ? Is correct say that in Lv are the most exp in Baltics ? And if you ask more taxes you think the services provided will be in the same quality as in EU ? Mr Vilks look for money different . When the taxes will the same as in Austria germany England why I have to invest in Latvia ?

  7. Vilka kungu uz mežu prom pie vilkiem!

  8. Ieviesīsim progresīvos nodokļus!

  9. Un kur tad paliek Vilka solītā Latvijas kritēriju atbilstība Māstrihtai pēc visiem parametriem,ja pat PVN likme pašiem nepieciešamākajiem pārtikas produktiem Latvijā ir 3,5 reizes augstāka nekā Māstrihtā (un Briselē) visai pārtikai, un ja pie tam,Latvijā tā ir vienāda kā alkoholam,tā maizei? Ar 15% kapitāla pieauguma nodokli saudzēsim baņķierus un lielos nodokļu nemaksātājus? Turpināsim konsolidēt nabagus?

  10. Kapitāla pieauguma nodokli jāpalielina Atbildēt

    Ja jau mēs esam izvēlējušies (kā es saprotu) Ziemeļvalstu ekonomikas modeli,tad arī mūsu nodokļu sistēmai ir jābūt atbilstošai! Nav saprotams,kādēļ finanšu ministrs piedāvā paalielināt PVN,kas Latvijā jau tā ir daudz lielāks nekā,piemēram,Somijā (14%),Zviedrijā (12%) un Norvēģijā (14%),nevis kapitāla pieauguma nodokli,kurš Somijā ir 32%,Zviedrijā-30%,bet Norvēģijā-28%?

  11. Tieši otrādi>Latvijai Atbildēt

    Starptautiskie aizdevēji,piemēram, neapliekamā minimuma samazināšanas vietā,2009.gadā,ieteica ieviest progresīvo ienākuma nodokli! Arī,2012.gadā SVF rosināja pārdomāt par GMI samazināšanu! Sk.”SVF mudina pārdomāt par GMI decentralizāciju”,LETA,26.novembris 2012,20:20 To atzīst pat TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats:Šobrīd SVF izrāda lielākas rūpes par Latvijas mazturīgajiem nekā mūsu valdība”. Skat.Ģ.Zvirbulis: Deputāti gatavi diskutēt par progresīvo nodokli”,LA,6.11.2009.

  12. “Saka,vēsture mēdz atkārtoties,tikai otro reizi farsa veidā… Pirmo reizi Latvijas valsti uzcēla no gruvešiem,otro tādā pārvērtīs. Politiski,ekonomiski un morāli.” Sk.”Latvijas ierēdniecības nacionālās īpatnības”,12.09.2007. Gelios Juridiskais birojs.

  13. Vairāk nekā sešus gadus... Atbildēt

    “Jau vairāk nekā gadu valsts pārvalde nevar likvidēt ministriju valsts sekretāru amatus,kuru bezjēdzību Valsts kancelejā jau apzinājās pagājušā gada pavasarī”,Kas jauns,16.jūnijs 2009.

  14. Joprojām aktuāli Atbildēt

    “Finanšu ministrijas ierēdņi ar ministru priekšgalā joprojām nav sapratuši,ka nodokļu pakete ir jāveido kā progresīva sistēma un tiem jākalpo kā veicinošam faktoram uzņēmējdarbībai.”
    Skat.”Diferencēts PVN-atbalsts visai tautai”,E.Skudriņa,ekonomiste,Rīgas Balss,2004.gada 29.oktobris.

  15. Kādu padomu dod Koalīcijas padome? Un Fiskālā padome? Padome pie padomes,bet jēgas nekādas!

  16. Nevis pilnveidei,(skat raksta nosaukumu) bet pārveidei! Jāmaina pati nodokļu sistēma!

  17. No kā veidojas tie 35,9%- ja saskaita visu, ko maksāju nodokļos, man sanāk, ka nodokļos un nodevās atdodu 2-3 naudiņas, lai pats tiktu knapi pie 1! Politiķiem gan jākoriģē sava izpratne pr cilvēku, tautu un valsti, tās attīstību un labklājību, nevis arvien pieaugošu izdzīšanu eknomiskajā trimdā! Šī partokrātija ir pierādījusi savu nespēju valsti attīstīt!

  18. interesanti – par ko tāda cenzūra? Atbalstat izškērdētājus? vēlreiz atkārtoju, ka šis finanču ministra raksts lasāms visiem lūdzējiem un tērētājiem!

  19. NA atbalsta progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu. Bagātie maksā lielāku likmi, nabagie mazāku vai nekādu.

  20. Spersim vienu patu soli! Atbildēt

    Pietiek mīņāties uz vietas! Ieviesīsim beidzot ienākuma nodokli pēc maksātspējas!

  21. Bet uz kā rēķina tad palielināsim to neapliekamo minimumu,Janka? Tikai: davai,davai,davai? Celsim atkal PVN maizei,kā piedāvā mums Vilks? Valsts budžets taču nav bezizmēra pilnības rags! Vai tad pat tik daudz vairs neapjēdz? Latvijā šodien ir vesels 1000 (tūkstotis) miljonāru!Plus vēl nesen algas (un prēmijas arī) dubultoja valsts uzņēmumu valdēm,bet nevienam no viņiem arī pirms algu dubultošanas nebija algas 1500 latu vai zemākas! Latvijas dzelzceļa valdes priekššēdētāja ienākumi ir svārstījušies,piemwram,pat no pusmiljona līdz 1,2 miljoniem gadā!Kāpēc tādiem vēl būtu jāsamazina IIN uz nabagu rēķina,Janka? Pirmskara Latvijā progresīvais ienākuma nodoklis tika uzskatīts par vienu no sistēmas balstiem (!!!),bet miljonārus toreiz varēja uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt!!!! Visā pasaulē tā ir ieviests,ka bagātais maksā vairāk!! Arī jaunajās ES dalībvalstīs-Polijā,Slovākijā,Ungārijā,Slovēnijā,Horvātijā,Maltā un Kiprā!!!

  22. Ieviesīsim progresīvos nodokļus!

  23. Tak Vilks jau pirms gada piedāvāja, pacelt neapliekamo tikai mazajām algām līdz 350 Ls . Diemžēl nacionāļi un reformisti to neatbalstīja. To murgu par progresīvo nodokli aizmirstiet, pirms gudri runājiet, paskatieties, cik cilvēkiem ir legāli ienākumi virs 1500 eiro. Vai arī celsim nodokļu likmi cilvēkam, kurš pelna 1000 eiro?

  24. nav vajdzīga šāda politika, jo vienmēr būs apburtais loks un iedzīvotāji tiks iedzīti GALĒJĀ NABADZĪBĀ..(Vilks tikai vilks uz savu pusi, pildot ES ierēdņu norādījumus, nedomājot par cilvēkiem)

  25. Bagātajiem jamaksā vairāk Atbildēt

    “A.Štokenbergs: Kā politiķis un ekonomists esmu tepat jūsu avīzē teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu.Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda,ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Jā turpmāk to saglabās,tad vienīgā iespēja,kā uztaisīt budžetu,ir samazināt algu tiem cilvēkiem,kuri pārtiek no algas,kā vienīgā īpašuma.Tas pats attiecas uz pieticīgajiem dzīvoklīšiem pilsētās.Nevajag tur mītošos spīdzināt ar jaunu nodokli,bet”zēni”,kuru īpašumi maksā 500.000 latu un vairāk,lai maksā 3, 4 un 5%,nevis 0,1% kā visi.” Sk.”‘Štokenbergs: “Bagātajiem jāmaksā vairāk…”.LA,22.oktobris 2009.

  26. Bet,kas tad liedz apvienot,piemēram,Veselības un Labklājības ministrijas kā Igaunijā,Krievijā,Somijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,Nīderlandē,Īrija.Polijā,Ungārijā,Horvātijā un pat Grieķijā? Arī Grieķiju var ne tikai pamācīt,bet pat no tās daudz ko mācīties! Bez tam,apvienot šīs abas ministrijas ir piedāvājusi gan Tautas partija,gan piedāvā savā programmā pašlaik Nacionālā apvienība! Neatliksim!

  27. Lai būtu Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts pa kabatai,politiķiem mazāk ir jādomā par savām kabatām un jāievieš nekavējoties ienākuma nodoklis pēc maksātspējas kā praktiski visā pasaulē,kas ļautu,atbilstoši Eiropas mērogiem,palielināt arī finanšu ministra algu!

  28. Ja mēs esam jau eirozonas valsts,tad virzībai uz zemāku nodokļu slogu ir jāiet progresīvo nodokļu virzienā,nevis samazinot visiem IIN uz citu nodokļu (piemēram,PVN) palielināšanas vai jaunu nodokļu ieviešanas rēķina (kas jau tiek darīts)! Sekosim eirozonas valstu piemēram!

  29. Varbūt,Vilka kungs,salīdzināsim arī algas,pensijas un bērnu pabalstus ar Igauniju,Franciju un Maltu? Kā savulaik teica premjers Ivars Godmanis,ja ir pateikts “A”,tad jāsaka arī “B”!

  30. Kas vēl nav skaidrs? Atbildēt

    Vai būtu pēc 23 atgūtās neatkarības gadiem vēl jājautā,”kādu ceļu Latvija gatava iet”??! Ceļš ir nosprausts:”…Mēs ejam Ziemeļvalstu attīstības virzienā.Mēs esam piederīgi šim reģionam,šim sabiedrības modelim un šai demokrātijai.Mēs ejam turp,kur jaunie,stiprie un bagātie pelna un maksā nodokļus.Bet vecie vājie un maznodrošinātie jūtas pasargāti un droši par rītdienu”,sacīja premjers Ivars Godmanis Jaungada uzrunā tautai 2007.gada 31.decembrī.

  31. Kad ministrijas atbrīvosies no parlamentārajiem sekretāriem un vēl atlikušajiem valsts sekretāru vietniekiem dažās ministrijās,kas tikai dublē ministriju nodaļu un departmantu funkcijas?

  32. Zivs pūst no galvas! Atbildēt

    Jāsāk ir ar ministriju skaita samazināšanu,tās apvienojot! Nabadzīgajai Latvijai nav nepieciešams uzturēt divreiz vairāk ministriju nekā bagātajā Šveicē! Pat Briselē ir tikai desmit ministrijas!

  33. Vai daudzos sīkos sociālos pabalstus Latvijā ir vieglāk administrēt nekā vienu pašu progresīvo ienākuma nodokli? Vai uzturēt milzīgu ierēdņu armiju neskaitāmajos sociālajos dienestos valstij izmaksā daudz lētāk lētāk?

  34. “Būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti un man tā nodokļu sistēma perfekti der.Bet būt nabagam Latvijā ir dārgi un tas ir briesmīgi”,saka airBaltic prezidents.” Skat.”Fliks: “Būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti”,nra.lv,10.aprīlis 2010,15:04. Ziņu aģentūra LETA.

  35. ” Nākamā gada budžetā nav paredzēts ieviest progresīvos nodokļus,jo tas skartu pašus šā lēmuma pieņēmējus.Tā intervijā Latvijas radiio atzina ekonomiste Raita Karnīte.Kā intervijā norādīja ekonomiste,progresīvā nodokļa ieviešanas gadījumā,lielo algu saņēmējiem būtu jāmaksā vairāki tūkstoši latu,kas salīdzinājumā ar viņu ieņēmumiem nemaz nav daudz,tomēr viņi no tā nav gatavi atteikties.” Skat.”Ekonomiste:Progresīvo nodokli neieviesa,jo tas skartu pašus lēmējus”,FINANCENET,29.oktobris (2009)

  36. “Nākamā gada budžetā nav paredzēts ieviest progresīvos nodokļus,jo tas skartu pašus šā lēmuma pieņēmējus.Tā intervijā :Latvijas radio atzina ekonomiste Raita Karnīte.Kā intervijā norādīja ekonomiste,progresīvā nodokļa ieviešanas gadījumā,lielo algu saņēmējiem būtu jāmaksā vairāki tūkstoši latu,kas salīdzinājumā ar viņu ienākumiem nemaz nav daudz,tomēr viņi no tā nav gatavi atteikties.” Skat.”Ekonomiste:Progresīvo nodokli neieviesa,jo tas skartu pašus lēmējus”,FINANCENET,29.oktobris (2009),09:53.

  37. Kaitīgs un bīstams Atbildēt

    “Finanšiu ministrs Atis Slakteris (TP) neatbalsta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu.Viņš to uzskata par ļoti kaitīgu un bīstamu.
    “Uzskatu,ka progresīvais ienākuma nodoklis ir ļoti kaitīgs un bīstams no tā viedokļa,ka viņš balstās tikai uz tiem principiem,uz ko Ļeņins taisīja revolūciju.Taču Latvijai,dzīvojot kopējā finanšu telpā ar pārējo Eiropu,ir ļoti svarīgi,lai nodokļu maksātāji vēlētos nodokļus maksāt Latvijā”,A.Slakteris izteicies intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam”Baltic Business Service”.
    Viņaprāt,tikai nosaukumā ir vārds “progresīvs”,taču būtībā tas ir ļoti netaisns nodoklis.”Tāda nodokļu likumdošana,,kāda ir pašlaik Latvijā-jo cilvēki vairāk saņem algā,jo tie pie vieniem un tiem pašiem procentiem vairāk arī valstij nomaksā nodokļus,-ir ļoti taisnīga un pareiza”,sacīja ministrs.”
    Skat.”Slakteris uzskata,ka progresīvais ienākuma nodoklis ir ļoti kaitīgs un bīstams”,V-Diena,26.marts (2008) 08:57.
    Vai finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) arī uzskata,ka progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ļoti kaitīgs un bīstams?

  38. “Žurnāla Forbes un auditorfirmas Ernst&Young 51 (!) pasaules valstī veiktais nodokļu pētījums liecina,ka Latvijas nodokļu sistēma ir īpaši labvēlīga lielu algu īpašniekiem.”Latvija sākotnēji no progresīvās nodokļu likmes atteikusies,lai atvieglotu nodokļu administrēšanu.Tagad sistēmu teorētiski varētu mainīt,taču lēmumu pieņēmējiem-politiķiem-ir lieli ienākumi,un progresīvie nodokļi nebūtu viņu interesēs,uzskata D.Robežniece.”
    Skat.”Pētījums: “Latvijas nodokļu sistēma ir īpaši labvēlīga lielu algu īpašniekiem”,Egle Klekere,Diena,2004.gada 22.maijs.

  39. Vairāk jātrenkā "treknās zosis". Atbildēt

    “Ja reiz esam atjaunojuši gan Satversmes darbību,gan Civillikumu,tad arī nodokļu likumi mūsdienās ir jāveido pēc tiem pašiem principiem kā pirmskara Latvijā.”Spalvu plūkšanai ir jānotiek atbilstoši maksātspējas principam: vairāk ir jātrenkā “treknās zosis”,bet nevis applūktās,no kurām objektīvi neko noplūkt nevar.”
    Skat.”Vairāk jātrenkā”treknās zosis”,Jānis Grasis,Banku augstskolas docents,LA,14.08.2006.

    • Trenkāt jau var, tikai tiek vien būs tas trenkāšanas prieks.
      Resnie putni pārcelsies uz valstīm, kur šāda nodokļa nav (Lietuva , Igaunija), uztaisīs biezākas aploksnes, bet Latvijai ies garām ne tikai šie nodokļi.

  40. Kāpēc arī Latvijā nevaram ieviest diferencētu,līdz pat 28-33% kapitāla pieauguma jeb peļņas nodokli kā Skandināvijas valstīs,Francijā,Slovēnijā,Portugālē u.c.,aplikt ar paaugstinātu transporta līdzekļa nodokli arī privātās lidmašīnas,jahtas,ātrgaitas kuterus un pat (atkarībā no platības) privātos peldbaseinus,kā,piemēram,Grieķijā? Kas traucē? Mums taču ir ne tikai pensionāri,bet arī 1000 miljonāru!

  41. “Latvijai beidzot būtu jākļūst par civilizētu zemi un IIN būtu jāuzliek pēc maksātspējas principa,kā tas ir praktiski visā pasaulē,tajā skaitā gandrīz visās ES dalībvalstīs,ASV un Japānā. Salīdzināsim,kā maksātspējas principu ievēro latviešu sapņu zemē Īrijā.Par ienākumiem līdz 28.000 eiro (aptuveni 19.600 latu) gadā IIN ir 20%,bet par ienākumiem virs 28.000 eiro,IIN likme ir 42%. Tātad,saņemot bruto darba samaksu līdz aptuveni 1633 latiem mēnesī,mūsu tautiešiem Īrijā ir jāmaksā nodklis 20%,kas ir mazāk,nekā mums,palicējiem Latvijā.Taču pieaugot turībai,par summām virs 1633 latiem mēnesī ir jāmaksā nodoklis 42% apmērā.Jāņem arī vērā,ka neapliekamais minimums pirms IIN nodokļa aprēķināšanas ir vairāk nekā 3000 eiro! Skat.”Kam izdevīgi nodokļa grozījumi”,Jānis Grasis,Banku augstskolas docents,LA,25.02.2006.

  42. “Šobrīd SVF izrāda lielākas rūpes par Latvijas mazturīgajiem nekā mīusu valdība.” Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše (abi “Jaunais laiks”) šonedēļ pēc budžeta ieniegšanas parlamentā stāstīja,ka gaidāmi iebildumi no starptutiskajiem aizdevējiem. Galvenie iebildumi kreditoriem esot pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma pazemināšanu. Tā vietā viņi piedāvā piemērot IIN progresīvo likmi.”
    Skat.’Ģ.Zvirbulis: Deputāti gatavi diskutēt par progresīvo nodokli”,LA,06.11.2009.

  43. “Jāpiemin,ka Reformu partija tik tikko no koalīcijā esošās Vienotības izspieda iespēju trīs gadu laikā pazemināt IIN slieksni no 25% līdz 20%.Fiskālajā telpā tas nozīmē milzīgu caurumu.Līdz ar to ir apgrūtināta iespēja spert kadu citu soli nodokļu izmaiņu jomā.” Skat.”Roberta Zīles intervija žurnālam”Kapitāls”,2012.gada 23.novembris.

  44. “…jo straujāks ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums,jo mazākas paliek iespējas celt ar nodok
    ļiem neapliekamo ieņēmumu slieksni. Faktiski katrs samazinātais ienākuma nodokļa likmes procenta punkts nozīmē lielāku pēcnodokļa ienākumu pieaugumu tiem,kam tie jau tā ir lieli,nevis tiem,kam tie ir zemi”,atzīst R.Zīle.” Skat.”Pēc Jāņiem Latvijas iedzīvotāji būs nomaksājuši nodokļus un sāks pelnīt sev”,Domā!,11.05.2012.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+