Vai pašvaldības gatavas atbalstīt lauksaimniekus ar 50 procentu nodokļa atlaidi? 5
Krievijas embargo, kailsala un Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu dēļ biedrība “Zemnieku saeima” nosūtījusi pašvaldībām vēstules ar aicinājumu lauksaimniekiem, biedrības biedriem, 2015. gadā piemērot 50% atlaidi par īpašumā vai apsaimniekošanā esošo lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs: ””Zemnieku saeimas” vēstuli nodevām ekonomistiem. Lai izskaitļo, ko tas nozīmē mūsu novadam, lai sagatavo aprēķinus. Tad vērtēsim, diskutēsim. Un domes sēdē lemsim. Ir ko palauzīt galvu, jo atbalsta sniegšana lauksaimniekiem jāskata taču saistībā ar nākamā gada budžetu. Izdevumu daļā jau tā ir daudzas pozīcijas, visām līdzekļu nepietiek. Protams, lauksaimniekiem jāpalīdz. Bet budžetam tas būs samazinājums. Varbūt nevarēsim atļauties 50 procentu atlaidi un būs jāsamierinās ar 40 vai pat 30 procentiem. Par Zemgali saka – maizes klēts. Jā, mums pārsvarā ir augkopība, nevis lopkopība, mežu pavisam maz, mūsu lauki ir lieli, augsnes vērtība ir vislielākā valstī. Turklāt mums ir intensīvā zemkopība, izmantots tiek katrs zemes stūrītis. Tātad nodokļa atlaide, vienalga, kādā apmērā izlemsim, mums veidos lielas summas. Turklāt jāatceras, ka mūsu zemnieku vidū ir pat miljonāri. Un lauksaimnieki saņem tiešmaksājumus. Krievijas embargo gadījumā jācer, ka būs Eiropas Savienības atbalsts.”
Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: ”Kas tas ir – jauns priekšvēlēšanu triks? Viss taču jāskata kopsakarībās. Mēs neesam pret zemniekiem, bet, atvainojiet, gandrīz katra pašvaldība var jautāt – par kādu naudu tad remontēsim ceļus un uzturēsim mazās skoliņas? Un kāpēc valsts nedod nodokļu atlaides? Visticamāk, tas viss izskatās gaužam viltīgi – kāds uz pašvaldību rēķina vēlas stiprināt jau tā stipros lauksaimniekus, kādi noteikti ir “Zemnieku saeimas” biedri.”
Normunds Štoferts, Kandavas novada domes priekšsēdētājs: ”Protams, mēs centīsimies lauksaimniekus atbalstīt, jo labi saprotam, cik svarīgi tiem saglabāt konkurētspēju kopējā tirgū. Tajā pašā laikā jāteic, ka, no valsts viedokļa raugoties, nav korekti neparedzēto slogu uzlikt pašvaldībām. Jā, saistošajos noteikumos esam paredzējuši, ka varam samazināt nekustamā īpašuma nodokli pat par 90 procentiem, ja lauksaimnieki, piemēram, rada darba vietas. Bet embargo, kailsals un mēris – tie taču ir neparedzēti gadījumi, kam paredzēts valsts atbalsts. Mēs zemniekiem iesim pretī, bet valsts? Jau tā pārāk daudz uzkrauts pašvaldību pleciem. Tās pašas mazās skolas! Valsts pasaka – ja gribat saglabāt, finansējiet! Bet vai tad tikai mums jāgādā, lai cilvēki dzīvotu laukos un nebrauktu prom?”
Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja: “Nekorekti prasīts. Pirmkārt, kā tad būs – “Zemnieku saeimas” biedriem dosim nodokļa atlaidi, bet pārējiem lauksaimniekiem – pigu? Attieksmei taču jābūt vienlīdzīgai pret visiem. Otrkārt, kur tad paliek valsts un Eiropas atbalsts? Treškārt, vai tad mazās skoliņas likvidēsim un ceļus neuzturēsim kārtībā? Pašvaldības budžets taču nav no gumijas. Iznāk tāds nedabisks sauklis – nodokļus atlaidīsim, iesim zem ūdens! Jāpaskatās taču reāli. Protams, mēs arī gribam lauksaimniekus atbalstīt, taču vienīgais, ko varam – piešķirt kaut nelielu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Tie ir 1000 eiro četriem drosmīgajiem, kas sāk savu uzņēmējdarbību, kopā 4000 eiro. Lai atbrauc pie mums tie gudrie no Rīgas un Briseles, lai atbrauc un paskatās. Mēs aicinām investorus – lūdzu, ir slēgto skolu ēkas, lūdzu, ir asfalts blakus, ir elektrība, lūdzu, ir dzelzceļš. Bet nenāk. Neviens! Visi kā viens atbild – ko jūs, jūs taču atrodaties 300 kilometru attālumā no Rīgas.”
