Mobilā versija
+0.5°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
27. jūnijs, 2017
Drukāt

Nodziedāt kaut zaļā pļavā! (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Domas ap Dziesmu svētkiem manī virmo jau aptuveni pusotra gada. Nupat jau tik intensīvi, ka naktīs grūti gulēt. Mums visiem, kas iesaistīti svētku organizēšanā, ir svarīgi, lai cilvēkam rezultāts patiktu uzreiz, nevis ar trešo vai ceturto reizi, tāpēc niansēm ir liela nozīme.

Domas ap Dziesmu svētkiem manī virmo jau aptuveni pusotra gada. Nupat jau tik intensīvi, ka naktīs grūti gulēt. Mums visiem, kas iesaistīti svētku organizēšanā, ir svarīgi, lai cilvēkam rezultāts patiktu uzreiz, nevis ar trešo vai ceturto reizi, tāpēc niansēm ir liela nozīme. Ar tām patlaban nodarbināts mans prāts. Šobrīd jau bijuši divi modelēšanas koncerti – Talsos un Jēkabpilī. Šis gatavošanās process sagādā lielu prieku, jo darbs mijas ar pozitīvajām emocijām. Nule kā aizvadītajā koncertā Jēkabpilī vide un atmosfēra uz Krustpils saliņas, kuru no abām pusēm ieskauj Daugava, manī radīja miniatūru noslēguma koncerta sajūtu. Labi savirknējusies mūzika, kas izskanēja sazobē ar vizuālo noformējumu, lika iekšēji gavilēt. Pats galvenais ir saturs, tāpēc ikvienam svētku dalībniekam un arī organizatoram jāstrādā tā, lai spētu sasniegt rezultātu, arī nodziedot kaut zaļā pļavā.

Ar svētku tapšanu ir līdzīgi kā ar laba ēdiena gatavošanu, kad baudu sniedz jau pats radīšanas process. Man ļoti patīk šis posms, kurā mēs, virsdiriģenti, braukājam apkārt pa kopmēģinājumiem un strādājam ar apriņķu kopkoriem, arī koru skates. Tas ir emocionāli piesātināts laiks, jo gaisotne, kas tajā valda, ir grūti raksturojama, bet ārkārtīgi dzīva, piepildīta un pozitīva. Tiekamies agri no rīta, sēžamies busiņā, mērojam tālu ceļu un visu dienu strādājam ar koriem, reizēm pat vairākas. Ja šajā gatavošanās laikā sajūti cilvēku mīlestību un vari dot to pretim, mijiedarbība un emociju apmaiņa ir vienreizēja, un patiesībā tā ir visa pamatā – bez tās nevar notikt Dziesmu svētki.

Jau šobrīd mana vislielākā pateicība visiem diriģentiem un dziedātājiem no Rīgas līdz pat vistālākajiem Latvijas nostūriem par paveikto lielo darbu. Mums vēl ir gads laika. Savādi skan, bet būtu labi, ja pa šo gadu viss zināmā mērā aizmirstos, lai noslēguma koncertā būtu pirmreizīguma sajūta ne tikai skatītājiem, bet arī dalībniekiem. Jo zināms – kaut ko pirms pirmatskaņojuma nodrillējot, zūd vienreizīguma smeķis. Visiem Latvijas iedzīvotājiem gribu lūgt un vēlēt vienlaikus – mīļie, vajag iemācīties nodziedāt četrbalsīgi Latvijas valsts himnu! Un to izdarīt nav nemaz tik grūti – internetā visas balsis ir pieejamas. Ja reiz esam dziedoša nācija, tad tas pirms valsts simtgades būtu katra latvieša pienākums.

Visus, kas iesaistīti svētku tapšanas procesā, aicinu atcerēties jēgu, simbolus un pamatu, kāpēc to darām un ko tas mums dod. Ja nebūs Dziesmu svētku, nebūs arī latviešu tautas – tā ir mana pārliecība. Tas ir viens no mūsu tautas dzinuļiem, mūsu simboliem. Tas ļāvis mums izdzīvot cauri laikiem un uzliek milzīgu atbildību visiem, kas piedalās šajā procesā. Es vēlu visiem svētku dalībniekiem sajust šo lielo atbildību un kopējo uzdevumu. Vēlu neieslīgt sīkumos, kašķos, prasībās vai neapmierinātībā. Mums jābūt vienotiem.

 

Mārtiņš Klišāns XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un VXI Deju svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+