Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. aprīlis, 2016
Drukāt

Nogulēts iepirkumu likums (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šā gada 18. aprīlis ES dalībvalstīs bija pēdējais termiņš, kad dalībvalstīm vai nu bija jāpārņem direktīvu prasības nacionālajos likumos, vai jāsāk piemērot trīs jaunu direktīvu prasības publiskajos iepirkumos. Latvijā tik svarīgie Publisko iepirkumu likuma (PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) likumprojekti valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn 19. novembrī, tomēr līdz šim tālāka virzība to pieņemšanai nav notikusi. Iemesls – pārāk pretēji viedokļi un dažādu interešu lobēšana direktīvu pārņemšanā.

 

Izmisuma solis

Lai skaidrotu situāciju un brīdinātu pasūtītājus, pirms vairākām nedēļām, 8. aprīlī, Finanšu ministrija izsūtīja paziņojumu, ar kuru gan vairāk raisīja neizpratni, pat neapmierinātības un sašutuma vilni. Vēstulēs Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), Lielo pilsētu asociācijai un Iepirkumu uzraudzības birojam ministrija ieteica pasteigties ar iepirkumu, kuros paredzamā līgumcena sasniedz vai pārsniedz ES noteiktās līgumcenu robežvērtības, atsevišķu B daļas pakalpojumu iepirkumu rīkošanu un sarunu procedūrā izsludināt līdz 2016. gada 17. aprīlim, lai uz tiem vēl varētu attiecināt esošo regulējumu.

No 18. aprīļa līdz brīdim, kad spēkā stāsies jaunie likumi (prognozējamais laiks šā gada rudens) ministrija iesaka izvērtēt iespēju atlikt iepriekš minēto iepirkumu veikšanu, lai mazinātu iespējamo neatbilstību risku, it īpaši ES fondu apguvē. Lielo iepirkumu gatavošanai nereti ir vajadzīgs vismaz pusgads, bet atbildīgā ministrija tos aicina sludināt nākamo desmit dienu laikā!

Aleksis Jarockis, ministrijas Komunikācijas departamenta direktors, uzsver: likumprojekti, ar kuriem iecerēts aizstāt patlaban spēkā esošo tiesisko regulējumu, ir izveidoti ne vien ar mērķi pārņemt iepirkumu direktīvu pakotnē noteiktās normas, bet arī vienkāršot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus. “Normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas gaitā ir aktualizēti vairāki konceptuāli jautājumi (piemēram, depozīta ieviešana, “sliekšņu” izmaiņas, no kuriem piemēro normatīvos aktus, pretendentu izslēgšanas nosacījumi u. c.), kas paildzināja izstrādes un saskaņošanas procesu,” taisnojas FM runasvīrs. Viņš vērš uzmanību, ka atsevišķus normu labojumus iesniegs Saeimai nākamo nedēļu laikā. “Savukārt jaunos likumprojektus virzīs paralēli, tādējādi dodot iespēju turpināt diskusijas un nesaistot tos ar Latvijas saistību izpildi iepirkumu direktīvu pakotnes pārņemšanā,” skaidro Jarockis. Iznāk, ka patlaban Latvijā lielos iepirkumus vecais PIL vairs neregulē, bet jaunais PIL nav vēl sagatavots.

Kavēšanos PIL projekta gatavošanā FM skaidro ar plašo tā izveidē iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju loku. “Tik plaša institūciju loka iesaiste, kas gan ir prasījusi papildu laiku likumprojekta izstrādei, viennozīmīgi sevi ir attaisnojusi, veicinot likumprojekta kvalitāti un izpratni par likumprojektā iekļautajām normām, kā arī līdztekus likumprojekta izstrādei dodot iespēju pārrunāt dažādus aktuālus iepirkumu likuma piemērošanas jautājumus,” tā A. Jarockis.

“Izjūtam to, ka Latvijā nav iepirkumu politikas veidotāja. Finanšu ministrijai, kas to uzņēmusies, iepirkumi, šķiet, nav prioritāte pat direktīvu pārņemšanas periodā. Par publiskiem iepirkumiem daudz runā, bet nav sistēmiskas pieejas, un jauno likumprojektu izstrādes procesā iesaistītās puses katra velk uz savu interešu pusi, cik nu spēj,” secina LPS iepirkumu speciāliste Daina Dzilna. Viņa uzsver – LPS viedoklis ir, ka maksimāli jātuvinās direktīvās noteiktiem sliekšņiem, jāatsakās no tādu regulējumu ieviešanas, kas prasa lielus vai vēl lielākus administratīvos resursus vai arī ir dažādi interpretējami. Tādējādi no jaunā PIL projekta izslēgšanas nosacījumiem būtu jāizslēdz divreizējā nodokļu nomaksas pārbaude vai, piemēram, nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes kārtība algu jautājumā, kas faktiski radot priekšrocības ārvalstu pretendentiem.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa pauž bažas, ka PIL gatavošana, saskaņošana un pieņemšana ir iekavējusies. Patlaban iecerēts likumu lūgt Saeimā izskatīt steidzamības kārtā, lai netiktu paralizēta ES fondu investīciju ieplūšana.

“LTRK likumā joprojām saskata virkni nepilnību. Iebilstam pret Finanšu ministrijas piedāvājumu paaugstināt zemsliekšņa iepirkumu slieksni no 4000 eiro uz 10 000 eiro, likumā saglabātās normas par nepamatoti lētu piedāvājumu un depozīta sistēmu, kā arī zemākās cenas principa pastiprināšanu. Uzskatām, ka šie priekšlikumi mazina direktīvas garu, kuras viens no mērķiem ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos,” tā K. Zariņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tie apliimeetie tramvaji izskataas tiesaam briesmiigi,taa kaa Indijaa apgleznotie autobusi.Latvijas mentalitatei tas nav raksturiigi.Kaapeec nevar atstaat orginal kraasojumaa?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+