Latvijā
Sabiedrība

Jūrmalas ugunsgrēku varēja novērst, ja ne paviršība un, iespējams, blēdības 5

Foto-Timurs Subhankulovs

Paaugstinātas bīstamības ugunsnelaime atkritumu glabātavā Jūrmalā, ugunsnelaime Brocēnu novada atkritumu glabātavā, aptuveni 12 000 tonnu no Lielbritānijas ievesto un pārstrādei iestrēgušo atkritumu “Ventspils labiekārtošanas kombināta” teritorijā Vārves pagastā – tie ir redzamākie notikumi atkritumu saimniecības nozarē aizvadītajās trīs nedēļās, kas dabai radījuši neaprēķināmu kaitējumu, bet nodokļu maksātājiem, visticamāk, miljonos eiro mērāmus zaudējumus.

Situācijas izvērtējums Jūrmalā rāda – ugunsnelaimi varēja novērst. Pavirša attieksme pret darba pienākumiem (pavisam nevaram izslēgt arīdzan ļaunprātību) noteikti bija viens no iemesliem, kas ļāva sadegt aptuveni 9000 tonnu pagaidām nezināmas izcelsmes atkritumu un turēja stresā kūrortpilsētas iedzīvotājus. Jācer, ka ugunsnelaime neļaus noslēpt pēdas tās izraisītājiem, kas izmantoja valsts iestāžu mazspēju un vainīgo izdosies sodīt.

“Prima M” vietā pārbauda citu

Oficiālā versija – Valsts vides dienests (VVD) anonīmu zvanu par atkritumu glabāšanu Slokā saņēma jau pērn 29. jūlijā, kad šo vēsti pārsūtīja Jūrmalas domei. Pamatojums – par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu valstī ir atbildīgas pašvaldības, bet VVD uzrauga, kontrolē procesus vien valsts mērogā.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija 2016. gada 11. augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu SIA “PRIMA M” par Jūrmalas pilsētas domes 2007. gada 12. jūlija saistošo noteikumu Nr. 20 “Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” prasību pārkāpšanu – atkritumu uzglabāšanu vietās, kuras nav paredzētas atkritumu glabāšanai.

Jūrmalas izpilddirektora p. i. Edgars Stobovs piektdien informēja “LA” redakciju, ka šā gada 5. jūlijā ir saņemta kādas jūrmalnieces VVD adresētas vēstules kopija. Šī jūrmalniece apgalvo, ka zvanījusi VVD 2016. gada vasarā ar lūgumu pārbaudīt atkritumu glabāšanas vietu Ventspils šosejā. “Tātad signāli pašam VVD bija jau pērn vasarā gan Vides SOS sistēmā, gan telefoniski. Acīmredzot VVD uz tiem nav reaģējis. Jūrmalas pašvaldība savas kompetences ietvaros veica darbības, paļaujoties, ka arī dienests, kas ir galvenā institūcija valstī, kam jārūpējas par vides aizsardzību, reaģēs uz iedzīvotāju sūdzībām, ko pats dienests ir saņēmis, un veiks darbības savas kompetences ietvaros,” secina izpilddirektors.

Mājas vietnē www.videssos.lv redzams, ka šī sistēma ir izveidota, lai ikviens varētu ātri paziņot VVD par pārkāpumiem pret vidi. Tur norādīts, ka visi Vides SOS ziņojumi vispirms nonāk pie VVD diennakts dežuranta, kas izvērtē saņemtos ziņojumus un nosūta Reģionālās vides pārvaldes inspektoriem, kuru pārraudzītajā teritorijā pārkāpums novērots.

Galerijas nosaukums

E. Stobovs uzsver, ka VVD nav norādījis, ka nespēj apkalpot Vides SOS sistēmā ienākošos ziņojumus. Tikai pēc ugunsgrēka VVD kapacitātes trūkums tiek uzsvērts publiskajā telpā. Ja pašvaldībai būtu norādīts, ka VVD uz sistēmā ienākošajām sūdzībām paši nereaģē un ka VVD inspektori teritorijas neapseko, tad, iespējams, lieta tiktu atrisināta ātrāk. “Lai izvairītos no šādām situācijām turpmāk, būtu tomēr skaidri jādefinē pašvaldības loma un nepieciešamās informācijas sniegšana VVD,” uzskata Jūrmalas domē.

Pašvaldības policija informēja VVD, ka teritorijā notiek atkritumu uzkrāšanās un ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. VVD pārtrauca interesēties par šo gadījumu, lai gan VVD iepriekš ir bijuši signāli no iedzīvotājiem pārbaudīt šo teritoriju, stāsta Jūrmalas domē.

Tomēr nav tik vienkārši. E. Stobovs neizstāsta visu līdz galam. Arī to, kas bija rakstīts protokolā. Izrādās, ka Jūrmalas dome VVD norādījusi nepareizu pārkāpumu atrašanās vietu. Proti, norādījusi adresi Ventspils šoseja 43, kur atrodas atkritumu poligona “Piejūra” atkritumu pārkraušanas laukums. “Visa putra sākās tāpēc, ka mums atsūtīja nepareizu adresi. VVD inspektors devās uz šo pārkraušanas punktu un norādīja uz nepilnībām tā darbībā.

Par nelegālo glabātavu SIA “Prima M” uzzinājām vien šā gada aprīlī,” teic VVD Piesārņojuma daļas vadītājs Elmārs Jasinskis, kurš tad pats devās turp un uzmērīja atkritumu daudzumu. Kurš tad ir vainīgs – VVD, kas jūrmalnieces ziņu uztvēra kā sūdzību par “Piejūras” darbību, vai Jūrmalas pašvaldība, kas norādīja nepareizu adresi? Abi labi.

Pavirši veikts VVD un Jūrmalas pašvaldības darbs, turklāt ar smagām sekām. Ziņotāji par piesārņojumu taču norādīja pareizo adresi.

SIA “Prima M” nomā teritoriju no kādas Sankt-Pēterburgā reģistrētas Krievijas pilsones. Uzmanību pievērš “Prima M” darbības nozare – tā ir kafijas, kakao un garšvielu vairumtirdzniecība. Šā uzņēmuma valdes locekle Lūcija Uzkliņģe uzsver – otrreizējās izejvielas, polimēri, nevis atkritumi pieņemti glabāšanai un šķirošanai no kāda cita uzņēmuma, kura vārdu patlaban notiekošā kriminālprocesa dēļ viņa nedrīkst nosaukt.

Attopas pēc septiņiem mēnešiem

Pērn 12. augustā Jūrmalas dome par savu darbību – administratīvā protokola sastādīšanu “Prima M” – informēja VVD un… līdz šā gada 9. martam viss bija mierīgi. Ne VVD, ne Jūrmalas komunālās saimniecības nodaļai, ne arī kūrortpilsētas pašvaldības policijas pārstāvjiem prātā neienāca apskatīties, kas tad notiek “Prima M” atkritumu glabātavā. Vien pēc kāda Jūrmalas iedzīvotāja iesnieguma par aizdomīgo atkritumu glabātavu pašvaldība apsekoja šo īpašumu un nosūtīja vēstuli VVD ar lūgumu veikt zemesgabala kontroli. Interesanti, ka iesniegums no Jūrmalas uz VVD ceļu veica vairāk nekā mēnesi, VVD to saņēma vien 13. aprīlī. Tad arī sākusies rosība.

Pēc uzmērīšanas VVD eksperti konstatēja, ka “Prima M” teritorijā glabā aptuveni 23 000 tonnu atkritumu. VVD uzdod atkritumus izvest vispirms līdz 1. jūnijam, pēc lēmuma pārsūdzēšanas – līdz 24. jūlijam. Savukārt 18. jūnijā “Prima M” teritorijā sākas viena no pēdējā laikā lielākajām ugunsnelaimēm Jūrmalā. “Tā bija ļaunprātīga dedzināšana, iemeslus nezinu,” saka L. Uzkliņģe. “Iespējams, saistībā ar zemes vērtības celšanos kādam vajag nopirkt šo industriālajā zonā atrodošos īpašumu,” piebilst “Prima M” pārstāve.

Viņa par notikušo komentāros ir ļoti skopa, vien vērš uzmanību, ka otrreizējo izejvielu, nevis atkritumu daudzums bijis, maksimums, 8000 tonnu, nevis 23 000 tonnu, kā norāda VVD. “Mums par visiem daudzumiem ir pavadzīmes, ir samaksāti nodokļi,” telefonsarunā stāsta uzņēmēja. Savukārt E. Jasinskis teic, ka pats piedalījies uzmērīšanā. Kam taisnība – patlaban varētu pateikt, iespējams, ekstrasenss. Nesadegušos atkritumus kopš 5. jūlija ved šķirošanai uz Getliņiem.

Piebildīšu, ka otrreizējo izejvielu ievešanai ES dalībvalstīs nav jāsaņem uzraugošo iestāžu atļauja, atkritumu ievešanai – ir jāsaņem. VVD uzskata – “Prima M” ieveda atkritumus, turklāt glabāja tos nepiemērotā, neatļautā vietā.

Iespējams, sazvērestības teorija

Kas varētu būt ieinteresēts uzpūstā atkritumu daudzuma fiksēšanā? Visticamāk, iepirkuma konkursa rīkotājs un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Clean R”, kas uzvarēja iepirkuma konkursā. Guntars Levics, “Clean R” valdes loceklis, preses konferencē, kur paziņoja iepirkuma konkursa uzvarētāju, teica, ka uzņēmumam ir liela pieredze atkritumu apsaimniekošanā un tas piekrīt, ka no Jūrmalas ir jāizved aptuveni 14 000 tonnu atkritumu. No valsts budžeta šim mērķim piešķirti 700 000 eiro.

“Tie ir aptuveni 600 – 700 smago mašīnu reisu ar atkritumiem. Ir arī panākta vienošanās ar Getliņu poligonu par pagaidu uzglabāšanas vietu tāpēc, ka viena mēneša laikā šādu atkritumu daudzumu pāršķirot un pārstrādāt nevar. Gan pirmā mēneša, gan dažu turpmāko mēnešu laikā šos atkritumus galvenokārt šķiros uz šķirošanas līnijas, kur ikdienā šķiro Lielrīgas reģiona sadzīves atkritumus, rūpnīca ir piemērota šķirošanai, lai atdalītu vērtīgos, vēl palikušos materiālus. Mēs runājam par iepakojumu, par PET pudelēm, par šampūna kanniņām un līdzīgiem produktiem. Lielāko daļu šā materiāla samals RDF – no atkritumiem iegūtajā kurināmajā, to attiecīgi mēs ar saviem partneriem, SIA “Cemex”, nodosim viņiem cementa ražošanā. Protams, daļu atkritumu, pelnus, nodos glabāšanai licenzētajos poligonos, lai nerastos videi nelabvēlīgas sekas,” tā G. Levics. “Clean R” savulaik bija saistīta ar ekspolitiķa Andra Šķēles biznesa saistīto “Veolia vides serviss” (“Vides pakalpojumu grupa”), uzņēmuma šā brīža īpašnieks Guntars Kokarevičs Šķēles biznesu nopirka.

VVD skaidro, ka atkritumu daudzumu pēc ugunsnelaimes noteica SIA “Geo Consultants”. Pirms ugunsnelaimes tas noteikts aptuveni ar uzmērīšanas metodi. Savukārt “Geo Consultants” pārstāvis Jānis Ābeltiņš teic, ka aprēķini veikti ar globālās pozicionēšanas metodi un īpašu datorprogrammu.

Policijas lauciņš

Saistībā ar notikušo Jūrmalā Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma (KL) trīs pantiem. Pēc KL 102. panta otrās daļas – “Par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm”, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Pēc KL 103. panta otrās daļas “Atmosfēras gaisa piesārņošana” soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Pēc KL 185. panta otrās daļas “Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana” soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

“Lieta ir sarežģīta, un materiālu apjoms liels. Saistībā ar šo noziegumu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir izveidota izmeklēšanas grupa,” vakar pauda VP sabiedrisko attiecību eksperte Gita Gžibovska.

VP policijas priekšnieks Ints Ķuzis aizvadītajā nedēļā pauda aizdomas, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu glabātavā notikusi ļaunprātīga dedzināšana.

L. Uzkliņģe smej par otrreizējo izejvielu Zviedrijas izcelsmi – VVD pieņēmumu, ko citstarp pārbaudījuši vairāki plašsaziņas līdzekļi. “Uz iepakojuma bija uzraksts zviedru valodā, bija arī uzraksti ķīniešu un vācu valodā. Tas ir vien otrreizējo izejvielu iepakojums,” tā L. Uzkliņģe.

Viņa teic, ka uz nopratināšanu pagaidām neesot aicināta – policijā bijusi vien pirmajā dienā pēc ugunsnelaimes. Pēc viņas teiktā, patlaban “Prima M” juristu komanda darbojoties, lai pierādītu savu taisnību.

Vai mācīsies no kļūdām

“Atkritumu ievešana valstī un glabāšana šajā adresē Jūrmalas pilsētā bija apzinātas, visticamāk, saskaņotas prettiesiskas darbības,” nesen preses konferencē pauda VVD vadītāja Inga Koļegova. Žēl, ka policija nevērtēs VVD un Jūrmalas pašvaldības bezdarbību šā, visticamāk, nozieguma profilaksē.

Saldus Aizsardzības biedrības pārstāvji informē, ka Novadnieku pagastā aizvien atrodas tūkstošiem tonnu ar naftas produktiem piesārņotas augsnes, kuras dedzināšanu parastajā koģenerācijas iekārtā, pretēji ekspertu ieteikumam, VVD aizliedza vien pēc vairāku tūkstošu saldenieku protesta. “LA” stāstījām par VVD izdoto atļauju bīstamo atkritumu dedzināšanai SIA “Entalpija” Vangažos, kas šim mērķim izmantoja ūdens sildāmo katlu. VVD uz pirmo pārbaudi aizbrauca vien pēc “LA” jautājuma. Tie ir vien daži piemēri nozares uzrauga varēšanai.

Tā kā šķirošanas iekārtu jaudas nav noslogotas, atkritumu ievešana Latvijā, visticamāk, aktivizēsies. VVD ir parādījis, ka nav gatavs jaunajai tendencei. Vides un reģionālās attīstības ministrijā atbildi uz jautājumu par vainīgo sistemātiskos pārkāpumos atkritumu saimniecības nozarē un par iespējamajiem labojumiem likumos situācijas uzlabošanai piektdien nespēja sniegt.

Notikuma hronoloģija

29.07.2016. VVD saņēma anonīmu informāciju pa tālruni, to reģistrēja un pārsūtīja Jūrmalas pilsētas pašvaldībai.

12.08.2016. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas ar elektroniskā pasta vēstuli informē VVD par to, ka ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (protokolu nepārsūta VVD). No šīs informācijas VVD sapratis, ka pašvaldība ir informēta par notiekošo Ventspils šosejā 47, bet VVD pārstāvis dodas uz “Piejūrai” piederošo šķirošanas laukumu Ventspils šosejā 43.

13.04.2017. VVD no Jūrmalas domes saņem iesniegumu par atkritumu glabāšanu lielā daudzumā Ventspils šosejā 47, Jūrmalā. Sākta administratīvā lietvedība. Lielrīgas RVP izdod rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam, uzņēmējs šo lēmumu pārsūdz. VVD Centrālā struktūrvienība atstāj lēmumu negrozītu, atkritumi jāizved līdz 24. jūlijam.

18.06.2017. Ugunsnelaime Ventspils šosejā 47, Jūrmalā.

21.06.2017. VVD uzdeva komersantam līdz šā gada 1. augustam izvest no nelegālās atkritumu glabāšanas vietas atkritumus, veikt grunts un gruntsūdens izpēti, kā arī veikt teritorijas apsardzi.

22.06.2017. sasaukta atbildīgo dienestu (Veselības inspekcija un VSIA “LVĢMC”) ārkārtas sanāksme, kuras laikā vienojās par turpmāku rīcību: virszemes, pazemes ūdens, gruntsūdens paraugu ņemšana, paraugu analizēšana un rezultātu izvērtēšana.

22.06.2017. pēcpusdienā saņemts operatora atteikums sagatavot pasākumu plānu par videi radīto tiešo kaitējuma draudu novēršanu. Pamatojums – finanšu trūkums.

22.06.2017. Atbilstoši Vides aizsardzības likumā noteiktajam VVD sāk darbu pie preventīvo un neatliekamo pasākumu organizēšanas – sākta sarunu procedūra par neatliekamo pasākumu veikšanu nelegālās atkritumu izgāztuves likvidācijai Ventspils šosejā 47, Jūrmalā.

27.06.2017. Valdība atvēl līdz 700 000 tūkst. eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nelegālās atkritumu glabāšanas vietas sakopšanas darbiem.

28.06.2017. VVD lūdz Valsts policiju atzīt dienestu par cietušo sāktajā kriminālprocesā par vides piesārņošanu.

30.06.2017. preses konferencē paziņo VVD izraudzīto darbu veicēju Jūrmalas ugunsgrēkā cietušās teritorijas sakārtošanai – SIA “Clean R”.

5.07. 2017. “Clean R” sāk atkritumu izvešanu no “Prima M” nomātās teritorijas.

VIEDOKLIS

Eksperte: Darīšanas kļūdas ir attaisnojamas, bet blēdības – tiesājamas

Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas prezidente: “Mēs esam iegrožoti no divām pusēm – viena ir valsts normatīvo aktu prasības, ko pamatā nosaka ES direktīvas un regulas, otra ir mūsu valsts ekonomiskais stāvoklis, kas nosaka iedzīvotāju maksātspēju un izpratni par vides aizsardzību un tehnoloģiskajām iespējām tās nodrošināšanai. Lai no šīs dilemmas izkļūtu, ir jāapzinās, ka sīkas vai lielākas blēdības, īslaicīgi risinājumi, kā arī neapdomīga naudas šķērdēšana mums nepalīdzēs. Darīšanas kļūdas ir attaisnojamas, bet blēdības – tiesājamas. Uzskatu, ka uzraugošo dienestu mazspēja ir bijusi par iemeslu ilgstošai un plašai aktivitātes shēmai, kas nodrošināja neizmantojamu atkritumu ievešanu Latvijā un to neatbilstošu uzkrāšanu, kas rosināja tālāko bīstamo notikumu ķēdi.

Saistītie raksti

Katram atkritumu veidam ir savs kods, kas tālāk kalpo kā šī atkritumu bīstamības, izmantošanas, kā arī pārstrādes vai noglabāšanas veida norāde. Diemžēl, kontrolējot ievestos atkritumus pamatā tikai dokumentāli, tas paver ceļu dažāda līmeņa blēdībām. Ievest Latvijā var tikai pārstrādājamu vai sadedzināmu materiālu, to saskaņojot starp uzņēmumiem un valstiskā līmenī. Kā šajā stingri noteiktajā shēmā var ievest atkritumus, kuru īpašības un tālāka izmantošana nav pārbaudītas un zināmas, ir jautājums uzraugošajiem dienestiem. Ir jārēķinās, ka katra kļūda un neizdarība var būt iemesls kāda savtīgām interesēm. Palielinoties atkritumu noglabāšanas, tostarp sadedzināšanas izmaksām citās valstīs, ir jābūt gataviem uz lielākām vai mazākām viltībām no ieinteresēto uzņēmēju puses viegli nopelnīt, ievedot atkritumus Latvijā un neatbildot par sekām.”

UZZIŅA

Latvijā oficiāli ievesto sadzīves atkritumu daudzums 2015. gadā

* pavisam 324 114,34 tonnu,

* visvairāk – sadedzināmie atkritumi 104 505 t,

* asfaltu saturošie maisījumi, kas neatbilst 170301. klasei 88 552, 99 t, plastmasas iepakojums 53 633, 19 t, metāli 18 700, 94 t, atkritumu mehāniskās apstrādes atkritumi, kas neatbilst 191211. klasei 12 218,75 t.

Avots: LVĢMC

Latvijas sadzīves atkritumu bilance 2015. gadā

* radīts 1 913 002 t,

* savākts 1 801 254 t,

* ievests 324 114, 34 t,

* izvests 337 384,23 t,

* pārstrādāts 2 208 036 t,

* apglabāts 571 051, 86 t.

Avots LVĢMC

LA.lv