Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. septembris, 2015
Drukāt

Noiets bioloģiskajiem kartupeļiem

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

SIA "Aloja Starkelsen" direktors Jānis Garančs pie cietes žāvēšanas iekārtas: "Mūsu mērķis ir kļūt par pasaulē vadošo bioloģiskās cietes ražotāju."

Jau novembrī uz Ķīnu ar kuģi varētu ceļot pirmā bioloģiskās cietes krava.

Bioloģiskās cietes ražotājs SIA “Aloja Starkelsen” saņēmis sertifikātu, kas ļauj kartupeļu cieti piegādāt tirdzniecībai Ķīnas tirgum. Šis jau ir trešais nozīmīgais sertifikāts aiz ES un ASV, kas uzņēmumam dod iespēju paplašināt eksporta tirgus. Alojas uzņēmums savas pozīcijas jau nostiprinājis kā viens no pasaulē vadošā bioloģiskās cietes ražotāju trijnieka.

Bioloģiskās produkcijas tirgus pasaulē strauji palielinās, un cietes ražotājs saskata labas iespējas savas produkcijas noietam. Alojā saražoto bioloģisko cieti lielākoties izmanto citi bioloģiskās produkcijas ražotāji kā izejvielu pārtikas produktos.

Jāpiebilst, ka Alojas uzņēmums nav vienīgais pašmāju bioloģiskās pārtikas eksportētājs. Uz ASV sulas un biezsulas eksportē SIA “Edvark”, graudaugus – saimniecība “Kaņepītes”, auzas – z/s “Ozoliņi ZL”. Kampaņas “BioLoģiski” koordinatore Liene Brizga-Kalniņa uzsver, ka bioloģiskie ražotāji kļūst arvien spēcīgāki un konkurētspējīgāki. Tiesa, aptaujas liecina, ka aptuveni puse patērētāju šaubās par to, vai biosertifikāts ir uzticams, tāpēc viens no nākotnes izaicinājumiem ir stiprināt uzticību bioloģiskajiem ražotājiem.

 

Strauji attīstās

Kad pirms 25 gadiem tika veidots Alojas uzņēmums, Latvijā darbojās 20 cietes ražotāji, bet Baltijā – ap 30, šobrīd alojieši palikuši vienīgie. Uzņēmums pieder zviedru “Sveriges Starkelseproducenter”, kas ietilpst “Lyckeby Group” koncernā.

“No vienas puses, tas ir labi, no otras – daudz grūtāk, jo cietes kartupeļu tirgus nav, tas balstās uz jau noslēgtajiem līgumiem,” komentē direktors Jānis Garančs. Viņš neslēpj, ka tirgu ietekmē piedāvājums, kas ir samērā ierobežots. Katru gadu interese par bioloģiskajiem produktiem pieaug, J. Garančs pat bilst, ka tas notiek biedējoši strauji. Īpaši strauji tas aug ASV – par 12 – 15% gadā. Tieši ASV ir lielākā alojiešu eksporta valsts, tālāk seko Zviedrija, Lietuva, Igaunija, Somija un citas valstis.

Pērn kompānijai radies pirmais sadarbības partneris Āzijā. J. Garančs vērtē, ka šajā pasaules daļā bioloģiskās pārtikas tirgus ir pašā sākumā, bet jau parādījušies interesenti, kam ciete nepieciešama kā izejviela. Tāpēc arī nesen sākts eksports uz Koreju un Taizemi. Šīm valstīm, arī Ķīnai, ir sava bioloģiskās produkcijas sertificēšanas sistēma, kas ir atšķirīga no ES. Tiesa, ar Koreju gadījies tāds kā kuriozs, kad šīs valsts bioloģisko importētāju sarakstā bija aizmirsies ierakstīt jaunās ES dalībvalstis, tostarp Latviju. Toreiz problēmu palīdzējusi atrisināt Zemkopības ministrija.

Uzņēmums jau noslēdzis līgumu par noteikta apjoma piegādi Ķīnas tirgum, un tikai pēc kāda laika būs iespējams vērtēt, kā varētu izvērsties turpmākā sadarbība ar šo valsti. “Jārēķinās, ka Ķīnā bioloģisko produktu patēriņš ir tikai pašos pirmsākumos. No vienas puses, tas ir slikti, ka šis tirgus vēl nav attīstījies, bet, no otras, ļoti labi. Ja tur būtu liels pieprasījums, diez vai mēs spētu to nodrošināt. Mums ir iespēja augt līdzi tirgus attīstībai,” vērtē uzņēmuma vadītājs.

 

Izstrādā bioloģisko konfekšu recepti

Ciete Alojas rūpnīcā tiek ražota divus mēnešus gadā, pārējā laikā uzņēmums gatavo dažādus plaša patēriņa produktus – ķīseļus, želejas, cepampulveri un citus, īpaši nozīmīga ir privāto zīmolu preču ražošana.

Trešā svarīgā uzņēmuma specializācija ir jaunu recepšu izveide, piedāvājot rūpniekiem dažādus tehnoloģiskos risinājumus. Uzņēmuma datubāzē ir vairāk nekā 60 tūkstoši recepšu. Sortiments ir gana plašs – uzkodas, zupas, kečupi, piena produkti, saldumi. Viens no interesantākajiem produktiem Āzijā ir stikla nūdeles, kuru ražošanā izmanto kartupeļu cieti. Alojas laboratorija nule kā radījusi bioloģisko konfekšu recepti kādam Holandes uzņēmumam, tā konsultē arī citu valstu bioloģiskos uzņēmumus.

Šogad “Aloja Starkelsen” sasniegusi vēsturiski lielāko apgrozījumu – 6,5 miljonus eiro, šie dati gan pagaidām nav auditēti. Lai saražotu vienu tonnu cietes, nepieciešamas piecas tonnas kartupeļu. Pagājušajā gadā alojieši pārstrādāja vairāk nekā 12 tūkstošus tonnu kartupeļu, saražojot aptuveni divus tūkstošus tonnu kartupeļu cietes, pārējie bija atlikumi. Kartupeļu biezumi jeb gremzdi tālāk tiek izmantoti bioloģiskā mēslošanas līdzekļa iegūšanai, lopbarībā un biogāzes ražošanā.

Izejvielu cietes ražošanai Alojas uzņēmumam šogad piegādā 86 zemnieki, ar ko noslēgts piegādes līgums, no tiem vairāk nekā puse ir bioloģiski saimniekojošie lauksaimnieki. Cietes daudzums cietes kartupeļos ir augstāks nekā pārtikas kartupeļos, tāpēc uzņēmumam cietes ražošanai nepieciešami tieši šie kartupeļi. Zemniekiem ir ekonomiski izdevīgi tos nodot Alojas uzņēmumam, un uzņēmums mudina lauksaimniekus ražot vairāk.

Bioloģiskā z/s “Ozoliņi ZL” ir viena no tām, kas audzē cietes kartupeļus apmēram 60 ha platībā tieši “Aloja Starkelsen” vajadzībām. Saimnieks Zigmārs Logins ir priecīgs par ciešo sadarbību ar Alojas cietes pārstrādes uzņēmumu. “Cena par produkciju ir divreiz lielāka nekā konvencionālajām saimniecībām. Raža, protams, ir zemāka, bet nav ieguldījumu augu aizsardzības līdzekļos, minerālmēslos. Raža ir stabila. Mums ir noslēgti līgumi par piegādēm, mēs varam plānot un rēķināties, ko audzēt. Tas ir vissvarīgākais zemniekam, ka zini, kur produkciju liksi un ka saņemsi par to samaksu,” stāsta saimnieks. Saimniecība visu 400 ha izaudzēto realizē kā bioloģisko produkciju, pieprasījums ir liels, un saimniecība pat nespēj visu pieprasījumu nodrošināt, tāpēc saimnieks saskata labu perspektīvu šim rūpalam.

Pavisam Latvijā ir 3266 saimniecības, kas ražo bioloģisko produkciju, un gandrīz pusotrs simts uzņēmumu, kam piešķirts bioloģiskās pārstrādes sertifikāts.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+