Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Nojaukt nevar atjaunot. Maskavā nojauc “hruščovkas”, kā rīkosies Latvijā? 73

Krievijas galvaspilsētā Maskavā uzsākta vērienīga padomju laika daudzdzīvokļu māju nojaukšanas programma, lai atbrīvotu vietu modernākiem mājokļiem. Novecojušās mājas ir problēma arī Latvijā, taču pie mums tik radikāli risinājumi vēl nav iecerēti. Būvinženieri gan mierina, ka vairums padomju  laika māju var kalpot vēl vairākas desmitgades.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Maskavas pašvaldības vadītājs Sergejs Sobjaņins nesen paziņoja, ka tuvāko gadu laikā plānots nojaukt ap 8000 padomju laikā būvēto māju, tā saukto ”hruščovku”, lai nodrošinātu modernākus dzīves apstākļus 1,6 miljoniem cilvēku. Krievijas galvaspilsētā jau nojaukti ap 1700 veco ēku, bet tagad mājokļu modernizācijas programma sākusi uzņemt apgriezienus.

Sobjaņins atzina, ka vairums ”hruščovku” ir bēdīgā tehniskā stāvoklī, jo nebija paredzētas tik ilgai lietošanai. ”Šīs piecstāvu mājas bija domāts izmantot līdz laikam, kad tiks ”uzcelts komunisms”. Hruščovs paredzēja, ka komunisms iestāsies pēc 25, katrā ziņā ne vairāk kā pēc 50 gadiem,” teica Maskavas mērs.

Dzīvos, kamēr nesabruks

CITI ŠOBRĪD LASA

Maskavas mājokļu atjaunošanas programma tiek īstenota galvenokārt par pašvaldības līdzekļiem. Veco māju nojaukšana nav vienkāršs process; pirmkārt, rodas jautājums: kur likt iedzīvotājus, kamēr māja tiek nojaukta un tās vietā uzbūvēta jauna? Pārcelšanās programmu Maskavas pašvaldība sola finansēt no saviem līdzekļiem. Pašvaldības dāsnumu daudzi skaidro ar priekšvēlēšanu populismu (2018. gadā gaidāmas gan Krievijas prezidenta, gan Maskavas mēra vēlēšanas). Turklāt jauno māju būvēšana būs vairākus triljonus rubļu (desmitiem miljardu eiro) vērts projekts, kurā daudzi varēs labi nopelnīt uz korupcijas rēķina.

Novecojušo māju likvidēšanas programmas tiek īstenotas arī citās valstīs, piemēram, Vācijas austrumu daļā, kur pašvaldības cenšas atbrīvoties no vienveidīgās padomju arhitektūras mantojuma. Latvijā par šo jautājumu līdz šim vairāk runāts nākotnes izteiksmē: visi apzinās, ka to kādreiz nāksies risināt, bet pagaidām, kamēr padomju laikā būvētās mājas ir puslīdz pieņemamā tehniskā stāvoklī un neviena vēl nav sabrukusi, to nojaukšana nešķiet aktuāla. Tikmēr laiks rit, un pirmās Rīgas ”hruščovkas” ir nokalpojušas jau teju 60 gadu jeb divreiz ilgāk par sākotnēji iecerēto termiņu.

Rīgā pēc Otrā pasaules kara pirmo daudzdzīvokļu māju rajonu sāka būvēt 50. gadu nogalē Āgenskalna priedēs. Kristapa ielas iedzīvotāja, pensionāre Jekaterina stāsta, ka viņas māja uzbūvēta 1958. gadā un bijusi viena no pirmajām šajā rajonā. Viņa pati tur dzīvo kopš 1970. gada. Pensionāre uzskata, ka Rīgas pašvaldība diez vai sekos Maskavas piemēram. ”Es neticu, ka mūsu mājas kāds varētu nojaukt un vietā uzcelt jaunas. Gan jau šīs ēkas stāvēs tik ilgi, kamēr nesabruks,” spriež 79 gadus vecā Jekaterina, kas kopā ar dēlu mitinās divistabu dzīvoklī. Viņa ir apmierināta ar mājas tehnisko stāvokli: ”Par naudu jau visu var sataisīt; tikai jāmaksā!”