Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. septembris, 2013
Drukāt

“Nokia” spožums un posts: veiksmes stāsta norietā vaino pieļautās kļūdas

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vēl 2007. gadā Somijas mobilo tālruņu ražotājs “Nokia” sevi varēja dēvēt par nozares gigantu. Togad firmas kontā ieripoja piecdesmit procenti no pasaules kopējās industrijas peļņas.

 

Taču šobrīd viss ir sagriezies kājām gaisā – “Nokia” pārvalda tikai trīs procentus no pasaules viedtālruņa tirgus, un nedēļas sākumā notikušo darījumu ar ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “Microsoft” Somijas telefona ražotājs var dēvēt pat par mazu sasniegumu.

 

Labākais variants

Otrdien “Nokia” pārdeva mobilo telefonu ražošanas struktūrvienību ASV uzņēmumam “Microsoft”, ar kuru somu uzņēmums sadarbojās pēdējos vairāk nekā divus gadus. Darījuma summa ir 7,2 miljardi dolāru, un, sākot ar nākamo gadu, 32 tūkstoši “Nokia” firmā strādājošo kļūs par amerikāņu informācijas tehnoloģiju uzņēmuma darbiniekiem. “Microsoft” izpilddirektors Stīvs Balmers paziņojis, ka divarpus gadu ilgā sadarbība ar “Nokia” bijusi veiksmīga, par ko liecina šā gada pirmajā ceturksnī pārdotie kopīgi saražotie 7,4 miljoni viedtālruņu ar “Windows” operētājsistēmu. Tiesa, tas joprojām ir niecīgs skaits salīdzinājumā ar citiem telefona ražotājiem. “Mēs atrodamies pārejas posmā un nākotnē gribam lielāku uzsvaru likt uz iekārtu un pakalpojumu tirdzniecību, ne tikai datoru un to programmatūras ražošanu,” somu uzņēmuma iegādi sarunā ar ārvalstu medijiem pamatoja Balmers. “Nokia” ASV informācijas tehnoloģiju jomas gigantam nodrošinās tiesības desmit gadus izmantot tās patentus un vārdu, bet pati kompānija tikmēr lielāku uzmanību pievērsīs tīklu infrastruktūru un pakalpojumu nozarei. Somu uzņēmuma vadība darījumu nodēvēja par “labāko virzienu gan firmai, gan tās akcionāriem”.

 

Tūļīgā “Nokia”

Somijas uzņēmuma “Nokia” izcelsme aizvijas 150 gadu senā pagātnē. 1865. gadā Fredriks Idestams Somijas dienvidrietumos izveidoja nelielu celulozes rūpnīcu, kur sāka ražot papīru. Pēc trīs gadiem netālu no Nokijas pilsētas Idestams atvēra vēl vienu rūpnīcu, bet jau 1902. gadā firma savu darbību paplašināja, pievēršoties elektrības ražotnei. Uzņēmums savu nosaukumu ieguva, pateicoties tieši Nokijas pilsētas vārdam.

Pēc Pirmā pasaules kara “Nokia” nonāca tuvu bankrotam, taču tās daļas iegādājās Somijas gumijas izstrādes uzņēmums, kas ražoja gan zābakus, gan šļūtenes, gan riepas. Pēc pāris gadiem abi uzņēmumi pārņēma Somijas firmu, kas uz Padomju Savienību eksportēja telefonu un elektrības vadus. Visi trīs uzņēmumi pilnībā apvienojās 1922. gadā.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados “Nokia” sāka ražot radiotelefonus, kurus piegādāja Somijas armijai. Vēl pēc divdesmit gadiem “Nokia” prezentēja savu pirmo automašīnās ievietojamu telefonu, bet jau 1987. gadā dienas gaismu ieraudzīju Somijas uzņēmuma pirmais mobilais telefonus “Mobira Cityman”, kurš svēra teju kilogramu. Neoficiāli šī ierīce tika saukta par “Gorbu”, jo kādā fotogrāfijā to izmantojam redzams bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

Uzņēmuma raibās vēstures dēļ “Nokia” kļuva slavena ar savām spējām pielāgoties tirgus tendencēm. Tā savas pēdas atstāja dažādās biznesa nozarēs – papīra, gumijas, kabeļu ražošanā. Tiesa, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmums pārdeva minētās ražotnes, pievēršoties tikai un vienīgi mobilo tālruņu izstrādei.

“Vēsturiski skatoties, “Nokia” vadība bija apveltīta ar pārsteidzošām spējām adaptēties. Zem tās lietussarga darbojās dažnedažādu jomu uzņēmumi,” secina izdevums “The New Yorker”. Tas arī atgādina, ka 1996. gadā tieši “Nokia” bija tā, kas izstrādāja pirmo viedtālruni un izveidoja pirmā skārienjutīgā telefona prototipu.

“Uzņēmums ļoti daudz laika un naudas atvēlēja izpētei un produktu attīstībai. Taču uzņēmums bija pārāk tūļīgs. Tam trūka spēju savas labās idejas pārvērst produktos, ko cilvēki patiešām gribētu pirkt,” norāda amerikāņu “The New Yorker”, secinot, ka “Nokia” bija inženierijas uzņēmums, kam trūka prasmīgu programmētāju un atjautīgu menedžeru.

 

Ar zīmolu vien nepietiek

Nozares eksperti atzīmē, ka viens no būtiskākajiem “Nokia” neveiksmju iemesliem bija nespēja paredzēt viedtālruņu lielo pieprasījumu. Vēl 2007. gadā Somijas mobilo telefonu ražotāji uzskatīja, ka pārāk lielas naudas atvēlēšana viedtālruņu izstrādei ir riskants pasākums. Turklāt uzņēmuma vadība bija pārliecināta, ka uzņēmums ātri atgūs iekavēto arī tad, ja viedtālruņu bums tomēr sāksies. Galu galā – “Nokia” tika atzīta par vienu no vērtīgākajiem pasaules zīmoliem. Tiesa, paļaušanās tikai uz uzņēmuma vārdu izrādījās kļūdaina. Arī “Nokia” vadības uzskats, ka cilvēki pēdīgi priekšroku dos telefona dizainam un ārējiem plusiem, nevis programmatūrai, izrādījās nepareizs. 2011. gadā Somijas telefonu ražotājus apsteidza dienvidkorejiešu “Samsung” un vēlāk arī amerikāņu “Apple”. Nespēja pielāgoties jaunākajām tendencēm nozīmēja strauju “Nokia” pārdotās produkcijas kritumu. Arī 2011. gadā uzsāktā sadarbība ar “Microsoft” pagaidām nav devusi cerētos rezultātus. Firmu radīto viedtālruņu operētājsistēmas kā lietotāji, tā eksperti atzinuši par neparocīgām.t

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+