Izvērtē EK viceprezidentu un komisāru amata kandidātus 1
Vakar ar maltieša Karmenu Vellas, zviedrietes Cecīlijas Malmstrēmas, horvāta Nevana Mimiča un vācieša Gintera Etingera iztaujāšanu Eiropas Parlamenta deputāti sāka vētīt mēneša sākumā Eiropas Komisijas topošā prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātos komisāru amata kandidātus. Desmit dienās eiroparlamentārieši, izprašņājot 28 dalībvalstu piedāvātos komisāru un EK viceprezidentu amata kandidātus, mēģinās pārliecināties par viņu atbilstību augstajiem amatiem. Paredzams, ka Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis tiks iztaujāts nākamās pirmdienas, 6. oktobra, pēcpusdienā. Viņš pretendē uz viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos. Paredzams, ka Eiropas Parlaments par komisijas jauno sastāvu balsos 22. oktobrī. Pozitīva balsojuma gadījumā darbu tas sāks 1. novembrī.
Priekšroka politiķiem, nevis birokrātiem
Mēneša sākumā, iepazīstinot ar iespējamo komisāru komandu, Junkers norādīja, ka viņš ir izveidojis “politiķu, nevis tehnokrātu” Eiropas Komisiju. Ziņu aģentūra “Reuters” atzīmē, ka jaunajā EK sastāvā ir pieci bijušie premjerministri, savukārt ir sarucis “karjeras birokrātu” skaits. Tāpat septiņi komisāru amata kandidāti šos amatus ieņēmuši arī iepriekšējā EK. Tāda ir arī vakar izprašņātā Cecīlija Malmstrēma no Zviedrijas. Pagājušajā EK sastāvā viņa bija ES iekšējo lietu komisāre, bet tagad ir izvirzīta uz ES tirdzniecības komisāres amatu. Šajā nozarē svarīgs ir jautājums par ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu, kas radītu pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Taču vairākas patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un vides aizstāvju grupas ir nobažījušās, ka šis līgums varētu būt pretrunā likumiem, kas sargā ES datu privātumu, pārtikas drošību un vidi, ziņo interneta vietne “EurActiv.com”.
Pārējie vakar iztaujātie kandidāti Vella, Mimičs un Etingers pretendē uz attiecīgi vides, jūrniecības un zvejniecības, starptautiskās sadarbības un attīstības, kā arī digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāru amatiem.
No banku lobija līdz finanšu uzraugam
Par pretrunīgākajiem nominantiem komisāra amatiem Briseles politikas apskatnieki dēvē uz finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāra amatu izvirzīto Džonatanu Hilu no Britānijas un ekonomikas, nodokļu un muitas politikas komisāra amata kandidātu Pjēru Moskovisī no Francijas.
Bijušā finanšu nozares pārstāvju lobista Hila pienākumu lokā, ja viņš tiks apstiprināts amatā, būs rūpēties par banku un finanšu iestāžu uzraudzību tādos finanšu centros kā, piemēram, Londonas Sitija. Laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz mēneša sākumā izplatīto Hila paziņojumu, norāda, ka komisāra amata kandidāts ir apņēmies parūpēties par to, lai “mums būtu stabili un labi uzraudzīti finanšu tirgi”. ASV laikraksts atzīmē, ka britu konservatīvo partijas pārstāvis Hils savulaik darbojies kā lobists un vairākums viņa klientu bijuši finanšu pakalpojumu un banku nozarēs strādājošie. Savukārt biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg” atzīmē, ka britu valdības vadītājs Deivids Kemerons nosūtījis uz Briseli Hilu, dodot viņam uzdevumu uzmanīt reformas bloka darbībā pirms iespējamā referenduma par Britānijas turpmāko dalību blokā. Šis referendums varētu notikt 2017. gadā.
Tikmēr Moskovisī kandidatūra varētu neapmierināt eiroparlamentāriešus no Vācijas. Moskovisī ir Francijas bijušais finanšu ministrs, kurš šo amatu atstāja martā. Viņš aktīvi aizstāvējis politiku, kas paredz tēriņu palielināšanu ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, un tas savukārt ir pretrunā Vācijas ieviestajam taupības režīmam. “Bloomberg” gan norāda, ka Moskovisī ir teicamas zināšanas par politiku Briselē, jo viņš savulaik bijis arī ES lietu ministrs Francijā.
Kandidātu no Spānijas apsūdz seksismā
Eiropas Savienības vides aizstāvju grupas ir neapmierinātas ar klimata politikas un enerģētikas komisāra Migela Kanjetes kandidatūru. Spānijas bijušajam lauksaimniecības un vides ministram pieder akcijas divos naftas uzņēmumos “Ducors SL” un “Petrologis Canarias”. Vairāki EP deputāti paziņojuši, ka viņi pieprasīs Kanjetem pārdot akcijas, lai viņš varētu kļūt par ES komisāru. Tiesa, tas diezin vai saraus Kanjetes saikni ar naftas biznesu. Viņa dēls Migels ir valdes loceklis firmā “Ducors SL”. Tāpat retro automašīnu kolekcionārs un Spānijas turīgāko cilvēku pulkā esošais Kanjete pērn izpelnījās apsūdzības seksismā. Spānijas televīzijā pārraidīto debašu laikā viņš savai politiskajai pretiniecei aizrādīja: “Debatēt ar sievieti ir sarežģīti, jo intelektuālā pārākuma apliecināšana var tikt uztverta kā seksisms.”
Paredzams, ka smaga iztaujāšana gaida arī Ungārijas pārstāvi Tiboru Navračiču, kurš pirms nominēšanas ES komisāra amatam bija valsts ārlietu ministrs. Tagad viņš kandidē uz ES izglītības, kultūras, jaunatnes un pilsonības lietu komisāra amatu. Ungārijā valdošā partijas “Fidesz” biedrs Navračičs no 2010. līdz 2014. gadam bija arī tieslietu ministrs. Tas bija laiks, kad Ungārijā tika pieņemti virkne likumu, kas, ES iestāžu vērtējumā, valstī ierobežoja demokrātiju, tostarp samazināja Ungārijas Konstitucionālās tiesas pilnvaras, atzīmē laikraksts “European Voice”.
