Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. augusts, 2014
Drukāt

Māra Libeka: Primārais būtu cilvēcīgu darba apstākļu nodrošināšana

Foto-LETAFoto-LETA

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) trūkst naudas, lai saviem mediķiem, kuri smagajā darbā sabeiguši muguras, ceļot un nesot pacientus, iedzīvojušies dažādās hroniskajās kaitēs un vairs nespēj strādāt ātrajā palīdzībā, izmaksātu atlaišanas pabalstus. Dienesta vadītājs Armands Ploriņš pat brīdinājis, ja Veselības ministrija (VM) neradīs iespēju piešķirt papildu naudu, vadība būs spiesta samazināt piemaksas pie algas vai arī samazināt brigāžu skaitu. Uz šo it kā grūto finansiālo apstākļu fona pavisam cita aina paveras, kad VM slēdza līgumu ar akciju sabiedrību “Rīgas sanitārā transporta autobāze” kopsummā par 29 miljoniem latu jeb 40 miljoniem eiro par ātrās palīdzības mašīnu nomu Rīgā. Mašīnas tiek īrētas no pieminētās autobāzes īpašnieka Adigjozala Mamedova par tik lielu naudas summu, lai viņš būtu miljonārs. Iepazīstoties ar “Lursoft” uzņēmumu datu bāzē publicēto informāciju, var uzzināt, ka īpašnieks 2012. gadā nopelnījis gandrīz divus miljonus latu, 2013. gadā gan peļņa nedaudz sarukusi. Patlaban tiek veikti priekšdarbi nākamajam (2015. – 2022.) ap 60 miljonu eiro vērtajam septiņgadu līgumam, kuru, visticamāk, atkal noslēgs ar Mamedovu.

Valdībā paredzēts lemt par 46 000 eiro piešķiršanu NMPD no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un droši vien neviens pat nepieminēs ne Mamedovu, ne viņam uzdāvinātos miljonus no “trūcīgā” naudas maka, kur nepietiek naudas mediķu atlaišanas pabalstiem.

Aizvadītajā nedēļā acīs krita vēl kāda ačgārnība. Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā diskusijā “Veselība Latvijas sociālekonomiskajā kontekstā” atklājās, ka 2012. gadā reģistrēti astoņi miljoni slimības dienu, un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā invalīdu skaitā arvien pieaug. Tiek runāts par to, ka invalīdiem jānodrošina labākas ārstēšanās iespējas, ka jāiegulda papildu līdzekļi medikamentu apmaksai, pacientu līdzmaksājumi ir pārāk augsti, taču tie ir sekundāri jautājumi. Primārie ir darba devēju attieksme, kuras dēļ vairojas invalīdu skaits, bet to nepiemin. Darba drošības un vides veselības institūts kopš 2006. gada pēta, kādos apstākļos strādā darba ņēmēji, un ir konstatējis, ka trešajā daļā uzņēmumu troksnis, vibrācija, gaisa piesārņojums un citi apstākļi ir virs pieļaujamās normas. Kad par to tika informēti darba devēji, 30% no viņiem tā bija pirmā dzirdēšana.

“Cilvēki vergo necilvēcīgos apstākļos,” secina Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja profesore Maija Eglīte. Strādājot daudzas stundas uz kājām bez brīvdienām, rodas paplašinātas vēnas, no kurām – citas komplikācijas. Bezdarba situācijā vieta tik un tā tukša nepaliks, un darba ņēmējs ciešas, kamēr kļūst par invalīdu vai vēl trakāk – aiziet viņsaulē. Valsts darba inspekcija ziņo, ka šogad līdz 27. jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl septiņi darbinieki atrasti miruši savās darba vietās. Pēdējais svaigākais traģiskais negadījums bija kāda celtņa operatora nāve karstuma dēļ.

Sarunām, diskusijām, kur šīs ačgārnības pat nepiemin, nav nekādas jēgas. To brūci var tikai apdziedēt, ne sadziedēt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+