Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2016
Drukāt

Vai darbavietas kļūst drošākas?

Foto - LETAFoto - LETA

Baiba Puķukalne, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja: “Vairojas izpratne par drošības nozīmīgumu, kā arī par veselības un dzīvības cenu. Uzlabojas darbiniekiem izsniegto aizsardzības līdzekļu kvalitāte, un ir sajūta, ka tie vairāk tiek lietoti savas veselības sargāšanai, nevis pārbaužu dēļ. Taču konstatējam arī, ka nereti taupības vārdā netiek domāts par būtiskām lietām. Piemēram, veicot īslaicīgus darbus, mēdz izmantot ātrākus un lētākus paņēmienus. Lietojot iekārtas vai aprīkojumu, dažkārt tiek noņemti aizsargi, uzskatot, ka tā strādāt ir ātrāk un ērtāk. Nereti pret darba aizsardzību izturas formāli. Lai gan uzņēmumā ir sagatavotas apjomīgas dokumentu kaudzes ar instrukcijām un vides risku novērtējumu, realitātē darbiniekus par to neapmāca, un viņi vadās pēc savas izpratnes. Par savu drošību un veselību jādomā arī pašiem!”

 

Māra Muižniece, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas Centra sektora vadītāja: “Kopumā situācija uzlabojas. Daļa uzņēmumu gan uzskata, ka darba aizsardzība viņiem ir lieka. Citi šo jautājumu atlikuši uz vēlāku laiku, cerot, ka pārbaude šobrīd neatnāks. Savukārt tie, kuriem saskarsme ar inspekciju ir jau bijusi, parasti darba aizsardzības sistēmas ievieš un uzlabo. Biežāk negadījumus izraisa trūkumi darba organizācijā, nepietiekama strādājošo apmācība un profesionālās sagatavotības nenovērtēšana, nepilnīgs drošības instrukciju saturs un kontroles trūkums. Savukārt paši strādājošie pieļauj drošības instrukciju neievērošanu, individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošanu, kā arī neatļautu darba paņēmienu izmantošanu. Konkurētspējas un efektivitātes vārdā uzņēmēji tagad apzinās uzlabojumu un izmaiņu nepieciešamību visās darbības jomās. Ļoti liela nozīme ir nelaimes gadījumu analīzei, kas atklāj tradicionālās kļūdas uzņēmumu darba aizsardzības sistēmā kopumā.”

 

Evita Leonova-Bērziņa, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas Rīgas rajona sektora vadītāja: “Tiek uzlaboti apstākļi darba vietās, ierīkotas atpūtas telpas. Aizvien biežāk inspektori, apsekojot uzņēmumus, konstatē, ka tie ievēro normatīvos aktus, izstrādājot dokumentāciju darba aizsardzībā – tiek izvērtēti darba vides riski, nodarbinātie tiek norīkoti veikt obligātās veselības pārbaudes un instruēti aizsardzības ziņā. Tomēr, ja vides risku novēršana prasa lielus materiālos ieguldījumus, tas aizņem vairāk laika. Saistībā ar nelaimes gadījumiem aizvien retāk var runāt par bezatbildību un nolaidību. Ja vainīgs ir darbinieks, tad tā parasti ir pārgalvība vai neuzmanība, bet, ja darba devējs, tad biežākais cēlonis ir nepietiekama darbinieka apmācība vai kontroles uzraudzības trūkums. Abām pusēm ir jāsaprot, ka veselība un drošība ir pirmajā vietā. Jāatceras, ka droša darba vide ir vajadzīga, nevis lai kontrolējošās iestādes nepiemērotu administratīvo sodu, bet gan lai darbinieki netiktu pakļauti veselības un dzīvības apdraudējumam.”

 

Inese Erta, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas Pārdaugavas sektora vadītāja: “Aug darba devēju skaits, kuri pievērš uzmanību drošai videi un individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei. Darbinieki pārsvarā ir informēti par pastāvošajiem riskiem. Diemžēl ne visi apzinās to bīstamību. Neuzmanība un pārgalvība kā nelaimes gadījuma cēloņi sastopami gan bīstamo nozaru uzņēmumos, gan birojos. Piemēram, biroja darbinieks var pakāpties uz krēsla ar ritentiņiem, lai aizvērtu logu vai pārbaudītu tīrību uz skapja, nokrīt un gūst traumas. Gan darba devējiem, gan arī nodarbinātajiem ir nopietni jāizturas pret drošības jautājumiem. Darba devējiem ir stingrāk jākontrolē gan instrukciju prasību īstenošana, gan arī individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana. Savukārt darbiniekiem strādājot jābūt piesardzīgiem un jāizmanto droši paņēmieni. Jāapzinās, ka neuzmanībai un paviršībai var būt pat cilvēka dzīvības cena.”

 

UZZIŅA

* Valdība ir apstiprinājusi Labklājības ministrijas izstrādātās “Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam”, kurās izvirzīts mērķis par 10% samazināt smagos un letālos nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu. Pausta arī apņēmība uzlabot sabiedrības informētību par darba aizsardzību un samazināt arodslimnieku skaitu.

* Šobrīd pieejamā statistika apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā par 40,3% ir samazinājies letālo nelaimes gadījumu skaits darbavietās, savukārt pieaug fiziskas pārslodzes izraisīto arodslimību skaits.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (5)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+