Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. maijs, 2014
Drukāt

Nolana laiki Latvijā (1)

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Teds Nolans trijos pasaules čempionātos nekādus brīnumus nerādīja, un rezultāti tajos ir pieticīgāki nekā viņa priekštečiem. 
Tomēr žēl, ka kanādieša laiks Latvijā beidzies tieši šobrīd, jo ir sajūta, ka tūlīt sakritīs visi apstākļi un mūsu hokejisti iepriecinās ne tikai ar lepnumu un cīņassparu vien. Vēl nav zināms, kas būs Nolana pēctecis.

Cita filozofija


Pieredze rāda, ka treneriem vajag trīs gadus, lai komanda sasniegtu labākos rezultātus. Kurts Lind­strēms to ceturtdaļfinālā ieveda ar trešo piegājienu 2004. gadā Prāgā, tāpat Oļegs Zaroks 2009. gadā Bernē. Arī Nolanam trešais gads bija vislabākais – olimpiskajās spēlēs Sočos latvieši sasniedza ceturtdaļfinālu un tajā 54 minūtes lika saspringt visai Kanādai. Vērojot Latvijas izlasi Minskā, gribas teikt, ka Nolans arī šeit bija pelnījis ceturtdaļfinālu. Tas izslīdēja no rokām pēc daļēji nepelnītā soda metiena pret vāciešiem un neieskaitītajiem vārtiem pret baltkrieviem, cerības nograuza arī sarežģītais pēdējo spēļu kalendārs.

Nolans pie Latvijas izlases stūres stājās 2011. gadā, nomainot Znaroku. Kanādieša vadībā pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs un to kvalifikācijā aizvadītajās 29 spēlēs mūsējie izcīnīja desmit uzvaras un piedzīvoja 19 zaudējumus. Visvairāk atmiņā paliks uzvara Sočos pret Šveices izlasi un arī cīņa ar kanādiešiem, Minskā – Somijas un ASV hokejistu pieveikšana. Savulaik par NHL sezonas labāko treneri atzītais Nolans ienesa Latvijas izlasē jaunu filozofiju, motivējot komandu nevis ar agresīvām emocijām, bet gan ar mieru un iedvesmu. Ticība, darbs un pozitīva attieksme kolektīva veidošanā – šie trīs ir Nolana baušļi, kurus viņš ievēro un atvērtām sirdīm pieņem arī spēlētāji. Šķiet, nav neviena, kas Nolana vadībā negribētu spēlēt vai justos neērti. Psiholoģija ir kanādieša stiprā puse, spējot saglabāt mieru pat kritiskā situācijā.

Jaunie talanti


Teds Nolans ļoti spilgti ieviesa Ziemeļamerikā piekopto lomu sadalījumu laukumā – pirmajām divām maiņām jāgūst vārti, trešajai un ceturtajai jāpienes enerģija komandai. Attiecīga bija arī spēlētāju atlase. Nolanam neiepatikās tehniskais Roberts Bukarts, kurš 2011. gadā, debitējot čempionātā, guva trīs vārtus, tomēr savu iespēju īsti nesagaidīja. Toties Koba Jass ar ierobežotu tehnisko arsenālu, bet milzīgu enerģiju un pozitīvu attieksmi piedalījies trijos pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs, uz kurām netika Aleksandrs Ņiživijs, jo nebija pirmo divu maiņu uzbrucējs. Bet nav trūcis arī dīvainu lēmumu, piemēram, pērnajā pasaules čempionātā centra uzbrucēji tika mainīti kā zeķes. Par Nolana domas augstāko lidojumu kļuva Mika Indraša iespēlēšana centrā, ko īsti nesaprata neviens, tostarp pats Miks.

Pilnīgi cits stils – tā var secināt, Nolana darba metodes apspriežot ar Latvijas treneriem. Pērn dažs no viņiem nesaprata, kā galvenais var atnākt uz treniņu bez skaidra plāna, ko īsti darām. Viedokļi par Nolana spēcīgumu taktikā ir dažādi – viens slavē, otrs uzskata par trūcīgu. Lai nu kā, Minskā iemestās 20 ripas ir Latvijas izlases labākais sasniegums pasaules čempionātā pēdējo 15 gadu laikā pat par spīti trīs labāko uzbrucēju trūkumam.

Iepriekšējos gados Nolans atklāja pa kādam jaunajam talantam – aizpērn iespēja tika dota Mikam Indrašim, pērn dzīve piespieda vārtos likt Kristeru Gudļevski. Šogad lielu uzticības kredītu saņēma Roberts Lipsbergs, taču tam īsti nebija gatavs un pēc tam, kad neatnāca uz izvēles treniņu, vairs netika iekļauts pieteikumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vajadzēja ļaut strādāt Tedam Nolanam arī turpmāk…. Nebija prāta darbs laist viņu projām.

Intervijas un apraksti
Viedokļi un komentāri
Video, foto
Draugiem Facebook Twitter Google+