Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. februāris, 2014
Drukāt

Nolans un spēlētāji: šī vēl nebija mūsu diena

AFP/LETAAFP/LETA

Latvia's Janis Sprukts (L) scores against Czech Republic's goalkeeper Ondrej Pavelec during the Men's Ice Hockey Group C match Czech Republic vs Latvia at the Bolshoy Ice Dome during the Sochi Winter Olympics on February 14, 2014. AFP PHOTO / ALEXANDER NEMENOV

Latvijas izlases spēlētāji un treneris Teds Nolans pēc 2:4 zaudējuma Čehijas izlasei atzina, ka kopumā komanda spēlējusi un cīnījusies labi, tomēr šī vēl nebija mūsu diena.

Jāņa Sprukta un Herberta Vasiļjeva divreiz panāktais izlīdzinājums – attiecīgi 1:1 un 2:2 – deva cerību uz punkta izcīnīšanu. Čehijas izlase savu uzvaru nodrošināja ar darba vārtiem. Vienreiz vārtu priekšā pielikta nūja, vienreiz aizsarga mešanās uz priekšu un atlēkušās ripas iebakstīšanas vārtos. Nebija sajūta, ka mūsu aizsardzību rautu gabalos. Tomēr laikam jau likumsakarīgi, ka divreiz vairāk metot pa vārtiem (attiecība 39:20 čehu labā), Masaļska vārtos iekrita par divām reizēm vairāk ripu kā Plekaņeca cietoksnī Pēdējā trešdaļā Latvijas izlase mēģināja mainīt spēles gaitu, mača izskaņā ieguva iespēju spēlēt pieci pret trim, tomēr ripa vārtos neiekrita. Nolans pēc spēles atzina, ka tā bija labākā no līdz šim sešām nospēlētajām trešdaļām.

Komandas kapteinis Sandis Ozoliņš, dodoties uz ģērbtuvēm, atkal paziņoja, ka komentāri būs tikai latviešu valodā un vēlreiz sāka ar uzrunu: „Šodien nevienu no maniem puikām neaiztieciet. Mani varat kritizēt, bet puikas neaiztieciet!” Kapteinis atzina, ka pretinieku meistarība bija liela: „Cīnījāmies, kapājām. Varbūt brīžiem par daudz respektējām. Pretī bija ļoti daudz spēlētāji ar lielu un dažādu NHL pieredzi. Spēlējām līdz galam, taču mums pietrūka laika.”

 

Oskars Bārtulis: „Veiksmei kaut kad ir jāatnāk”                                          

Aizsargs Oskars Bārtulis laukumā bija visvairāk (23 minūtes un vienu sekundi). Tā sanāca, ka viņam esot uz ledus, zaudējām trīs vārtus, tomēr Oskars bija optimistiski noskaņots un sprieda, ka mēs savu veiksmi vēl sagaidīsim. „Kas pietrūka? Divi iemesti vārti līdz neizšķirtam. Cīnījāmies, atdevām visus spēks līdz pēdējai minūtei. Bija vairākumi, bija iespējas. Neiemetām, savukārt viņiem iekrita. Tāds ir sports. Piemēram, trešie vārti – tur cilvēks vienkārši turēja nūju, ripa pa to trāpīja un bija vārtos. Cerēsim, ka tāda pat veiksme nākamajās spēlēs būs arī mums. Kaut kad tai noteikti ir jāatnāk.”

–          Pret šāda līmeņa komandām cīnīties parasti varam, maz ielaižot. Vai tiešām varam cerēt iemest čehiem piecus vārtus?

–          Ja jautājat, kas pietrūka, tad šoreiz tie bija divi iemesti vārti. Vai varam iemest par diviem vairāk? Jā, varam. Arī šodien varējām. Metām mazāk kā pretinieki, bet momenti bija. Tagad ātrāk jāaizmirst šo spēli un jādomā par nākamo. Jāmet vairāk pa vārtiem, jāiet to priekšā. Visi jau redz, kā mēs spēlējam – ja iespējams, spēlējam fizisku hokeju, cīnāmies par katru ripu. Pašatdeve visiem ir milzīga.

–          Vai tiesāšanas nianses šeit atšķiras?

–          Ja salīdzinām ar KHL, tad dažas niansītes varbūt ir savādākas. Taču tās nav būtiskas, vairāk jāskatās pašiem uz savu spēles disciplīnu.

 

Kaspars Daugaviņš: „Pretī bija pasaules līmeņa komanda”

„Bija līdzīga spēle, divreiz izlīdzinājām. Viņi varbūt mazliet vairāk piespieda mūs pie vārtiem, divas nelielas kļūdiņas, ielaidām trešos, ceturtos vārtus. Bet kopumā spēlējām solīdi. Centāmies spēlēt savu hokeju, iet uz vārtiem” maču raksturoja Kaspars Daugaviņš.

–          Vai mazliet nepievīla spēles disciplīna?

–          Vienmēr var izvairīties no kādiem noraidījumiem. Šodien tie visi bija pelnīti. Kaut kur nūja aizgāja pa augstu, trāpa pa ķiveri, parādās asinis, rezultātā četras minūtes un ielaisti vārti.
– Kā pret čehiem taktiski vispareizāk būtu spēlēt?

–          Pret viņiem vispār grūti spēlēt. Divi aizsargi un centrs ripu tur savā zonā, bet pārējie divi ganās tālu augšā. Ja iedot tālo piespēli, tad uzreiz iznāk ass trīs spēlētāju uzbrukums. Mēģinājām cieši spēlēt vidējā zonā. Vienādos sastāvos viņiem nebija 2-1, 2-0 situācijas, kad Edža vārtos paliktu viens pats. Taktiski nospēlējām disciplinēti. Trešajā periodā bija jāatrod veids, kā skriet virsū, kaut ko mainīt. Ieguvām divus vairākumus, bet nemietām.

–          Čehijas izlase divreiz vairāk meta pa vārtiem un divreiz iemeta. Rādītājs, par ko Sanids pēc Šveices spēles teica – jāuzlabo!

–          Viņiem bija lielāka ripas kontrole, tādēļ arī metieni bija vairāk. Tāpat vairākumi, labas izspēles uz augšu. Nevarenam baigi sūdzēties, te pretī bija pasaules līmeņa komanda. Mēs spēlējam dažādās līgās un klubos. Viņi, var teikt, vienā līgā. NHL.

 

Sprukts un Vasiļjevs komentē savus vārtus            

Jānis Sprukts: „Man šķita, ka vārtsargs ar elkoni to ripu aizskāra, tā neskāra vārtu tīkliņu (tā trāpīja pa vārtos ievietoto kameru, tādēļ tik ātri izlēca atpakaļ laukumā – aut.) un ātri izlēca laukā. Tobrīd bija jāspēlē līdz galam, jāmēģina to iemest vēlreiz”. Spēle tika apturēta tikai pēc 16 sekundēm un pēc video noskatīšanās tiesneši fiksēja vārtu guvumu – 1:1.

Herberts Vasiļjevs: „Kad ir moments, jāmet iekšā. Ripa labi atlēca un man ļoti labi izdevās trāpīt. Spēles plāns bija tāds, ka cīnāmies par katru ripu un nepadodamies – spēlējam agresīvi un cenšamies izraisīt viņiem kļūdas. Daļēji mums tas izdevās, bet, kad spēlējām pasīvi, bija redzams, ka viņi pietur ripu un mūs apspēlē. Tad mums radās problēmas.”

 

Teds Nolans: „Jābūt labākajiem pareizajā brīdī”

„Cīnījāmies, aizvadījām labu spēli, tomēr šī nebija mūsu diena. Mums jābūt labākajiem pareizajā brīdī. Šodien tas vēl nebija pienācis. Šis turnīrs nav vienu spēli garš. Pret zviedriem būs izmaiņas sastāvā. Būsim gatavi, mums ir jauns un enerģisks sastāvs,” pauda Teds Nolans. Jau zināms, ka sestdienas vakarā Latvijas izlases vārtus sargās Kristers Gudļevskis, bet par pārējām izmaiņām lielāka skaidrība būs spēles rītā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+