Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. jūlijs, 2014
Drukāt

Nolemtība kļūt par skolotāju
. Saruna ar jauno skolotāju Zani Pilsenieci (2)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Informātika, matemātika un mūzika – no pirmā acu uzmetiena diezgan nesavienojamas jomas. Taču konkursa “Jaunais skolotājs” uzvarētājai Zanei Pilseniecei tuvas tās visas: viņa divās skolās māca matemātiku un informātiku, vada kori un gatavojas kļūt arī par tautas deju kolektīva vadītāju.

“Jau tad, kad pati vēl mācījos pamatskolā, vecmamma skandināja, ka būšu laba skolotāja, jo mazie paši lipa man klāt, vienmēr atradu kontaktu pat ar visspītīgāko bērnu,” atceras Zane. No pirmās līdz devītajai klasei viņai bija viena un tā pati skolotāja, un apkārtējie pamanīja, ka Zane skolotāju kopē. Ja mazajās klasēs bija jāaizstāj kāds skolotājs, vienmēr aicināja Zani. Tomēr viņa vēlējusies turēties pretī “nolemtībai” kļūt par skolotāju un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) sāka studēt informācijas tehnoloģijas. Mācoties maģistrantūrā, lekcijas notika tikai trīs dienas nedēļā, un Zane nolēma meklēt pusslodzes darbu. Darbam skolā viņa pieteicās tikai tāpēc, ka Majoru vidusskolā piedāvāja pusslodzes darbu informātikas skolotājam. “Pirmajās reizēs klasē gāju diezgan satraukta, jo nezināju, kā skolēni mani uztvers, biju tikai piecus gadus vecāka par vidusskolēniem. Taču bailēm nebija pamata,” stāsta Zane. Vidusskolēni bieži iztaujā Zani par vidusskolas eksāmeniem, augstskolu, studenta dzīvi, izdevās saprasties arī ar jaunākiem skolēniem. Vai arī tagad Zanei izdodas atrast kontaktu pat ar visspītīgāko bērnu? “Mazajās klasēs tiešām saprotos ar jebkuru, pēc tam jau gadās kāds, ar kuru grūtāk saprasties. Taču kopumā problēmu nav,” viņa atbild.

Divas skolas – 
lai interesantāk


Darbs skolā tā iepatikās, ka Zane nolēma studēt arī Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības akadēmijā, iegūstot pedagoga kvalifikāciju gan matemātikā, gan informātikā: “Daudzi domāja, vai tik neesmu pāršāvusi pār strīpu – pēdējais gads RTU maģistrantūrā, darbs skolā un vēl katru sestdienu nodarbības RPIVA, bet svētdienās mēģinājumi Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestrī. Draudzene, kura strādāja par matemātikas skolotāju, teica, ka skolēni ienīst matemātikas skolotājus un tas nebūs tas pats, kas informātiku mācīt.” Turklāt viņa vēl palielināja slodzi, uzsākot darbu Ulbrokas vidusskolā. Zane dzīvo Rīgas centrā, tāpēc nav problēmu vienu dienu doties strādāt uz Majoriem, bet citu – uz Ulbroku. Viņai ir interesanti iepazīt divas dažādas skolas, to kolektīvus un skolēnus. Arī Ulbrokā Zane izveidojusi lieliskas attiecības ar skolēniem un secinājusi, ka draudzenei nebija taisnība: skolēni nešķiro skolotājus pēc priekšmetiem, “viņi redz, kāds cilvēks esi”. “Nekad neuztveru skolēnus kā kaut ko zemāku – viņi ir vienlīdzīgi ar mani. Vienīgais noteikums: nekad necensties pazemot vienam otru. Man nevajag, lai visiem patiktu matemātika, taču ir formulas, likumi, teorēmas, kuras nepieciešams iemācīties, un tad atliek tikai pielikt nedaudz loģikas, un uzdevums atrisinās pats.”

Kas tieši Zanei patīk skolotāja darbā? “Skolā gūstu pozitīvas, fantastiskas emocijas,” viņa atbild. “Ir, protams, dienas, kad ir grūti, bet lielākoties saskarē ar skolēniem gūstu prieku. Īpaši uz informātikas stundām un jo sevišķi piektklasnieki nāk ar tādu izzināšanas kāri! Viņi ir tik mīļi!” Kaut Zane vēl nejūtas gatava uzņemties klases audzināšanu, jo uzskata, ka tad nebūs laika pilnvērtīgi sagatavoties stundām, ar kādu klasi izveidojušās tik labas attiecības, ka jaunā skolotāja sāka bažīties, vai pārāk nekonkurē ar klases audzinātāju.

Gatavos pūķus 
un mērīs baseinu


Ulbrokas vidusskolā Zane vada fakultatīvas nodarbības matemātikā. Pulciņa dalībniekiem bijuši labi panākumi Pierīgas novada matemātikas olimpiādē, A. Liepas neklātienes matemātikas skolas konkursā un citās prāta sacensībās. Zane ir patīkami pārsteigta, ka skolēni gatavi ziedot miega stundas un nākt mācīties matemātiku agri rītos, pirms stundām. Papildnodarbības un dalība olimpiādēs ieinteresē arī bērnus, kuru sekmes matemātikā nebūt nav bijušas sevišķi labas. Prāta sacensību uzdevumi bieži vien ir vairāk vērsti uz loģisko domāšanu nekā uzdevumi matemātikas grāmatā. “Zinu zēnu, kurš matemātikas stundās pelna tikai četras un piecas balles, bet olimpiādēs saņem atzinību,” stāsta skolotāja. “Viņam nepatīk sausā matemātika, toties ir loģiskā domāšana,” spriež Zane. “Skolotājam ir jābūt gatavam atbildēt uz skolēna jautājumu: “Kur tas man dzīvē noderēs?” Skolēni jebkuru mācību priekšmetu apgūs motivēti, ja redzēs tam jēgu.
”

“Mana izglītība ļauj pilnvērtīgi izmantot jaunākās tehnoloģijas mācību stundās, pietuvinot tās 21. gadsimtam. Skolēnus tas piesaista, jo gandrīz ikvienam ir viedtālrunis un aktīvi tiek lietots dators,” spriež Zane. Taču ne vienmēr vajag tehnoloģijas, lai stundas pasniegtu interesanti. Piemēram, šovasar Zanei radusies doma – lai skolēniem izskaidrotu dažas ģeometrijas tēmas, stundās jābūvē pūķi – tur ir simetrija, riņķa līnija, leņķi. Pēc tam pūķus var laist gaisā. Bērni būšot sajūsmā. Savukārt, kad būs jāmācās par tilpumu, Zane Ulbrokas skolēnus aicinās izmērīt skolas baseinu, jo praktiskais veikums labāk paliks atmiņā nekā grāmatā lasītā teorija.

Runājot par negatīvo skolotāja darbā, Zane min zemo atalgojumu, ko sevišķi izjūt jaunie, jo “tikko darbu sākušam skolotājam maksā viszemāko iespējamo algu”. Zani uztrauc arī gaidāmās pārmaiņas skolotāju atalgošanas sistēmā. Viņa jautā: ja ieviesīs 40 stundu darba nedēļu, vai mājās gatavoties stundām vairs nedrīkstēs. “Svarīgi ir nevis atsēdēt noteiktas stundas, bet labi izdarīt savu darbu.”

Visu laiku jāmācās


Pēdējā mācību gadā Zanei bija jāapgūst jauna darba metodika, jo nācās strādāt arī ar skolēnu ar īpašām vajadzībām, kuram ir mājas apmācība. Taču Zane ir priecīga par šo pieredzi un grasās iegūt speciālā pedagoga kvalifikāciju, lai darbs veiktos vēl labāk.

Zanesprāt, viena no skolotāja misijām ir rādīt skolēniem priekšzīmi, ka izglītoties iespējams visu mūžu. Zanei ir lieli plāni: viņa vēlas iegūt augstāko muzikālo izglītību. Zane spēlē flautu, dziedājusi korī un ir viena no vadītājām Majoru vidusskolas koros. Viņa vēlas apgūt arī tautisko deju kolektīva vadītājas iemaņas. Zane pati dejojusi ilgus gadus un nu grasās skolēniem iemācīt mīlēt deju un tradīcijas. Arī kā informātikas skolotājai Zanei visu laiku jāizglītojas, jo tehnoloģijas nemitīgi attīstās.

“Manās skolas gaitās ir bijuši kolosāli skolotāji. Tikai tagad saprotu, ko nozīmē šī profesija, cik daudz darba skolotājs iegulda, lai mācību stunda izdotos un būtu saistoša skolēniem. Par skolotāju strādāšu, kamēr šis darbs patiks. Katrā profesijā cilvēki izdeg, un tad nodarbošanās būtu jāmaina, jo izdedzis skolotājs bērnus tikai moka,” piebilst Zane.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Zane ir vienreizēja skolotāja! Ar viņu mācīties ir vispatīkamāk, viņai var jautāt jebko un viņa zinās, kā atbildēt. Viņas vecums uzsākot skolotājas darbu, manuprāt, viņai ir tikai palīdzējis, jo ir daudz vienkāršāk saprasties un atrast kopīgu valodu ar skolotāju, kuras mācības skolā nav aiz trejdeviņiem kalniem un kura mācījusies tuvu mūsu pašu sistēmai. Skolotājam jābūt tādam, ar kuru pavadīt kopā gribētos pat brīvo laiku, un Zane ir tieši tā persona, kas šo iespaidu rada.
    Urrā skolotājai Zanei!

  2. Zanītes uzvārds ir PILSNENIECE…Man tā patiktos dikti daudz labāk 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+