Foto – LETA

Agris Liepiņš: Laiks atgriezties pie jautājuma par uzturēšanās atļauju ierobežošanu 10

Lēnām norimst eiro ieviešanas fanfaru skaņas un pieklust krēslu grūstīšanas trokšņi, veidojot jauno īstermiņa valdību. Pēdējo nedēļu jezgā nebija laika padomāt par būtisko. Piemēram, par Valsts prezidenta Bērziņa kunga atpakaļ atmesto likumprojektu, kurš paredzēja uzturēšanās atļauju tirdzniecības ierobežošanu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Lasīt citas ziņas

Grūti spriest, vai iepriekšējā koalīcijā panāktā vienošanās šobrīd ir spēkā. “Vienotības” politiķi, iepriekš ar sakostiem zobiem piekrituši uzturēšanās atļauju tirdzniecības ierobežojumiem, tagad var atviegloti uzelpot – jauna valdība, jauna premjerministre. Varēs atkal tukši runāt par lielo eiro podu, kura saturs dāsni līs pār Latvijas tautsaimniecību, bet, aizbildinoties ar metodoloģijas īpatnībām, nespēt skaidri pateikt, cik tad uzturēšanās atļauju naudas iekasēts un kur tā palikusi.

Naudas žvadzoņa ir skaļāka par visu. Eiro džinkstoņā velti saklausīt argumentus – 23 gadus pēc neatkarības atgūšanas mēs nespējam atjaunot okupācijas varu izjaukto līdzsvaru starp latviešiem kā pamattautu un Latvijas valstī ieplūdinātajiem migrantiem un viņu pēctečiem. Mums ir problēmas ar nepilsoņiem, kuri mentāli un idejiski ir uzticami Krievijai, mums ir problēmas ar daudziem jaunās paaudzes pilsoņiem, kuri neizprot Latvijas valsts pamatvērtības. Latvija uztur divas paralēlas izglītības sistēmas – valsts valodā un svešvalodā – krievu valodā, bet ar to ir par maz. Krievijas ārlietu ministrs paziņo par programmu “Krievu skolas ārzemēs”, kuras ietvaros Kremlis gatavojas Baltijas valstīs finansēt krievu skolas, un mācības tur notikšot pēc Krievijas standartiem. Šādos apstākļos termiņuzturēšanās atļauju tirgošana trešo valstu pilsoņiem ir vieglprātīga un ietver daudzus riskus jau tuvākajā nākotnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsu politiķiem ir bieza āda, latviešu tautas argumentus viņi sadzird kā caur vati. Satrūkstas vien tad, ja aizrādījums nāk no lielāka ranga politiķiem. Iepriekš, aizstāvot vēlmi tirgoties ar uzturēšanās atļaujām, tika minēti piemēri, ka arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis papildina savus budžeta ienākumus, pārdodot dažāda veida uzturēšanās atļaujas, un nekādus draudus tas neradot. Par provi – Malta. Lai papildinātu salas kasi, grasās tirgot pilsonību. Un te pēkšņi ES iekšlietu komisāres Redingas paziņojums: “Pilsonību nedrīkst tirgot. Ir pamats vaicāt, vai ES pilsoņtiesībām būtu jābūt atkarīgām vienīgi no kāda maka vai bankas konta lieluma?” Ko Redingas kundzei atbildētu mūsu Valsts prezidents?

Uzturēšanās atļauju tirdzniecība nākotnē nenoliedzami radīs riskus. Pārdomām – Kipra tiek uzskatīta par “nodokļu paradīzi” krievu uzņēmumiem. Šogad Kipras valdība piekrita, ka Krievija turpmāk izmantos tās gaisa karaspēku bāzi Pafas pilsētā un Krievijas karakuģi varēs ieiet Limasolas ostā. Ļoti negribētos Latvijas radio dzirdēt vārdus – no šodienas mūsu valstī ienāk svešzemju karaspēks, un tas notiek ar prezidenta ziņu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.