×
Mobilā versija
Brīdinājums +26.0°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
2. marts, 2018
Drukāt

Nopietns uzbrukums vārda brīvībai (55)

Gata Liepiņa privātā arhīva fotoGata Liepiņa privātā arhīva foto

"Kad saņēmu Ogres rajona tiesas sprieduma tekstu, man radās iespaids, ka atrodos aizspogulijā," teic Gatis Liepiņš.

“Noteikti pārsūdzēšu!” februāra pēdējā dienā saņēmis Ogres rajona tiesas sprieduma tekstu lietā par divus gadus vecu publikāciju, saka vēsturnieks, Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Gatis Liepiņš. Tiesa ir atzinusi, ka bijušā padomju gulaga nometņu darbinieka, miliča un Ogres pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja, šobrīd jau mirušā Vladislava Laizāna nosaukšana par padomju kolaborantu nozīmē teikt nepatiesību un nodarīt morālo kaitējumu viņa dēlam Jurim Laizānam, kā arī atraitnei Verai Laizānei.

“Kopumā man rodas iespaids, ka šis tiesas spriedums var radīt ļoti negatīvu precedentu, jo tas pēc būtības attaisno sadarbību ar padomju režīmu un tas ir nopietns uzbrukums vārda brīvībai,” secina Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, vēsturniece Daina Bleiere.

“Kad saņēmu sprieduma tekstu, man radās iespaids, ka atrodos aizspogulijā,” teic G. Liepiņš un uzsver, ka, viņa skatījumā, tiesa, lemjot par 2016. gada publikācijā “Ogres kolaboranta slavināšana” teikto, pilnībā ignorējusi kontekstu, kādā raksts tapa, un nav nošķīrusi viedokļus no faktiem. Pats būtiskākais šajā lietā tomēr ir tiesas nostāja strīdā par autora tiesībām saukt raksta varoni par kolaborantu. Akadēmiskas diskusijas par to, kas padomju laikā uzskatāms par kolaborāciju, vēsturnieku starpā patiešām notiek, tomēr tiesneša A. Nagļa apstiprināto spriedumu var itin vienkārši traktēt arī tā, kā kolaborācijas jēdzienu acīmredzot iztēlojas abi prasītāji – proti, ka kolaboranti bija tikai vācu okupācijas laikā, bet ne padomju. “Saeima ir atzinusi, ka PSRS Latviju 1940. gadā okupēja pirmo, 1944./1945. gadā otro reizi, bet pa vidu vēl bija vācu okupācija. Šīs trīs okupācijas ir neapstrīdami bijušas. Nesaprotu, kāpēc man nav tiesību paust viedokli un saukt par kolaborantu cilvēku, kurš strādājis gulaga nometnē, kur atradās politieslodzītie latvieši, un kurš pēc tam bijis Ogres izpildkomitejas priekšsēdētājs!” saka vēsturnieks.

Ogres rajona tiesa, tostarp balstoties 1969. gadā izdotajā Svešvārdu vārdnīcā, kā arī interneta enciklopēdijas “Vikipēdija” resursos, tomēr nākusi pie šāda slēdziena: “Virsrakstā nosaucot Vladislavu Laizānu par kolaborantu, atbildētājs ir aizskāris prasītāju godu un cieņu, nepamatoti nosaucot prasītāju mirušo ģimenes locekli izteikti negatīvā nokrāsā, bez pietiekamiem un neapstrīdamiem pierādījumiem.” Ja šāds spriedums paliktu spēkā, tas nozīmētu, ka turpmāk problēmas varētu rasties ar jebkuras vēsturiskas personības novērtējumu. “Ja uz tādām lietām raudzīsimies tikai caur prizmu “var tiešā veidā pierādīt vai nevar”, tad kāpēc Aušvicas koncentrācija nometnes grāmatvežus un sanitārus tiesā, bet cilvēku, kurš Staļina laikā strādājis labošanas darbu nometnē gulagā ne? Tā ir tā analoģija!” uzskata Liepiņš. “Naivi domāt, ka Vladislavs Laizāns neapzinājās, ar ko nodarbojas. 1949. gadā viņš bija Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta komjaunatnes sekretārs. Nav noslēpums, ka 1949. gada deportāciju īstenošanā piedalījās gan miliči, gan partijas un komjaunatnes aktīvisti. Protams, nevaru apgalvot, ka arī tieši viņš ar to nodarbojās, taču tikpat labi nevar apgalvot, ka viņš tur nekā nedarīja.”

Deportācijas notika 1949. gada 25. martā, bet jau tā paša gada septembrī Laizāns Vladislavs Antona dēls brīvprātīgi devās mācīties uz PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolu. Savukārt spriedumā lasāms: “Nav iegūti pierādījumi un tādus neiesniedza arī atbildētājs, ka Laizāns iestājies dienestā tūlīt pēc 1949. gada 25. marta deportācijām.”

“Es arī nodalītu kolaborāciju 1949. gadā no kolaborācijas, piemēram, 1965. gadā. Taču 1949. nav 1965. gads!” neizpratni neslēpj G. Liepiņš.

Pēc virsnieku skolas beigšanas 1952. gadā Rīgā V. Laizānu norīkoja operatīvā pilnvarotā – izmeklētāja darbam gulaga nometnēs PSRS Tālajos Austrumos, Komsomoļskā pie Amūras, kur ieslodzījumā atradās arī daudzi represētie latvieši. Visticamāk, turp viņu nosūtīja tieši kā Latvijas apstākļu pazinēju un valodas pratēju. Tomēr Ogres tiesa apmierinājusi prasību atzīt par nepatiesu arī rakstā minēto: “Laizāna kā operatīvā pilnvarotā IeM virsnieka pienākumos (..) [ietilpa] jau ieslodzītu, fiziski un morāli pazemotu cilvēku pratināšana un vervēšana, krimināllietu safabricēšana.” Tiesas ieskatā, tas nav uzskatāms par patiesību, “jo ieslodzīto krimināllietas bija jau izskatītas, kad ieslodzītie nonāca nometnē”.

Dīvaini, jo jebkurš padomju represiju pētnieks nosauks piemērus, kad apcietinātie tiesas lēmumus saņēma tikai nometnēs un, pat ja spriedums bija, arī nometnēs uz vietas vēl gatavoja lietas par “pretpadomju aģitāciju” un tamlīdzīgi. PSRS nebija tiesiska valsts un operatīvā darbinieka “darbs” ar gulaga” ieslodzītajiem ne gluži pilnībā atbilda mūsdienu priekšstatiem. Tāpat apgalvot, ka gulaga ieslodzītie nebija fiziski un morāli pazemoti, būtu diezgan absurdi.

Ogres tiesa ir palikusi ieskatos, ka G. Liepiņa rakstā kritizētā V. Laizāna slavināšana grāmatā “Pilsēta Ogre. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti” un vēsturnieka vērtējumi, ka tā “tiek radīti mīti par personībām, notikumiem un veselu laikmetu” un “iespējams, ka joprojām ir dzīvi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas Laizānu kā vienu no represiju īstenotājiem”, atzīstami par

“nepatiesiem”. G. Liepiņa komentārs: “Es varētu ieteikt palasīt VDK lietas un bijušo ieslodzīto atmiņas. Krimināllietās parādās labi ja divi, trīs vai četri represīvo orgānu pārstāvju uzvārdi. Tur neparādīsies katra konvoja priekšnieks vai katrs uzraugs. Atmiņās izlasīsiet, ka pratināšanās bieži piedalījās ne jau viens cilvēks. Bet protokolos jau pārējie neparādīsies.”

Tiesa spriedusi, ka G. Liepiņa publikācijā par tādiem, kas pauž nepatiesību, atzīstami septiņi fragmenti. Centrālais tomēr paliek, kā mūsu valstī raugās uz kolaborācijas jautājumu ar padomju režīmu, jo šāds spriedums rada precedentu.

LIETAS BŪTĪBA: par ko bija tiesvedība

Prasītāji Juris Laizāns un Vera Laizāne 2016. gada 24. februārī iesniedza Ogres rajona tiesā prasību pret SIA “Daugavas balss” un vēsturnieku Gati Liepiņu par interneta portālā “daugavasbalss.lv” publicētu nepatiesu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma apmēra noteikšanu un piedziņu. Prasītāji apgalvoja, ka aizskarts mirušā tēva un vīra Vladislava Laizāna gods un cieņa, kā arī celta nepamatota neslava visai ģimenei. Prasību iesniedza saistībā ar G. Liepiņa publikāciju “Ogres kolaboranta slavināšana” tā paša gada janvārī minētajā portālā (šis raksts 2016. gada 26. janvārī tika publicēts arī “la.lv”, tāpat žurnāla “Ir” portālā). G. Liepiņš savā publikācijā bija vērsis uzmanību uz 2015. gadā par Ogres pašvaldības līdzekļiem izdoto grāmatu “Pilsēta Ogre. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti”. Tajā cildinoši un vienpusēji attēlots bijušais PSRS Iekšlietu ministrijas darbinieks, agrākais Ogres izpildu komitejas priekšsēdētājs Vladislavs Laizāns, kura mūža gājums liecina par darbību padomju represīvajās struktūrās un aktīvu kolaborāciju ar padomju režīmu. V. Laizāna dēls Ogres novada domes deputāts, partijas “Saskaņa” Ogres novada nodaļas valdes priekšsēdētājs J. Laizāns, kā arī viņa māte agrākā Ogres slimnīcas pediatre V. Laizāne lūdza, lai tiesa atzīst par nepatiesām desmit rakstā minētas detaļas, būtībā – autora viedokļus. Ar SIA “Daugavas balss” 2017. gada janvārī tika panākts izlīgums un portāls “daugavasbalss.lv” Laizāniem atvainojās, atsauca publikāciju, kā arī apmaksāja juridiskos izdevumus 200 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka šāds portāls vairs neeksistē.

Turpmāk tiesvedība vērsās tikai pret G. Liepiņu. Ogres rajona tiesas sēde tiesneša Arņa Nagļa vadībā civillietu izskatīja šī gada 30. janvārī. Pirms tam atbildētājs bija iesniedzis tiesai arhīvu dokumentus, kas pamatoja viņa pozīciju. Tomēr Laizānu prasība tika apmierināta gandrīz pilnībā. Tiesa lēma, ka no G. Liepiņa kā “morāla kompensācija par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu” par labu prasītājiem piedzenami 2000 eiro, kā arī 999,44 eiro tiesas izdevumu un advokāta darba apmaksai.

 

 

VĒSTURNIEKU VIEDOKĻI: tiesas spriedums var radīt negatīvu precedentu

Daina Bleiere, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, vēsturniece:

Jāatzīst, ka sprieduma izlasīšana man izraisīja izbrīnu. Ja seko tiesas sprieduma loģikai, tad ikviens cilvēks, kas padomju laikā ir darbojies partijas institūcijās,
milicijā vai VDK, var iesūdzēt tiesā jebkuru vēsturnieku vai žurnālistu, kas viņa darbu ir vērtējis negatīvi. Man nav īpašas pieredzes tiesu lietās, taču izskatās, ka spriedums balstās nevis uz lietas izskatīšanu pēc būtības, bet gan uz atsevišķu no konteksta izrautu izteikumu tekstuālu analīzi.

Kā saprotu, prasītāju galvenais sašutuma iemesls ir tas, ka V. Laizāns rakstā nosaukts par kolaborantu. Tiesa atzīst, ka tas ir izdarīts “nepamatoti”, bez pietiekamiem pierādījumiem un tādēļ atzīstams par nepamatotu ziņu. Kāpēc tas ir nepamatoti, no sprieduma teksta nav īsti skaidrs.

Par to, kas ir uzskatāms par kolaborantu, ir dažādas definīcijas. Tiesa balstās uz 1969. gada svešvārdu vārdnīcu, kas atspoguļo padomju laika interpretāciju (“dzimtenes nodevējs”), uz Wikipedia, kā arī uz R. Jansona interpretāciju, kura ir visai sašaurināta, un kurai es tādēļ nepiekrītu. Mans viedoklis šajā jautājumā ir izteikts publikācijā LVIŽ 2014, nr. 2. Definīciju ir daudz, taču tās visas ir tikai interpretācijas, nepastāv politiski vai juridiski saistošs apzīmējums. Termini “kolaborācija”, “kolaboracionisms”, “kolaborants” un “kolaboracionists” ir intelektuālas konstrukcijas, kuras pētnieki un publicisti lieto, lai apzīmētu brīvprātīgu vai apstākļu izraisītu sadarbību ar okupācijas varu. Tādēļ manā ieskatā G. Liepiņa apgalvojums ir nevis ziņa, bet gan viedoklis, jo viņš balstās uz saviem priekšstatiem par to, kas dēvējams par
kolaborantu. Tiesai taisnība, ka vārdam “kolaborants” ir negatīva nokrāsa, bet tas nenozīmē, ka to nevarētu attiecināt uz minēto personu, vēl jo vairāk tādēļ, ka termins pats par sevi norāda tikai uz to, ka persona ir aktīvi sadarbojusies ar padomju režīmu, bet neko nepasaka par šīs sadarbības raksturu.

Taču, ja mēs paskatāmies uz šo problēmu plašākā juridiskā kontekstā, tad vispār nav skaidrs, kāpēc tiesai ir “jāskalda mati”,jānodarbojas ar tekstuālu G. Liepiņa izteikumu analīzi un vispār jāizskata šāda lieta. Atjaunotā Latvijas valsts juridiski balstās uz valstiskās nepārtrauktības doktrīnu (un saskaņā ar to Latvija zaudēja neatkarību okupācijas un nelikumīgas aneksijas rezultātā, valstiskā neatkarība tika atjaunota, nevis izcīnīta no jauna,spēkā ir 1922. gada Satversme). Ja vadāmies no šīs doktrīnas,
dienests PSRS iekšlietu orgānos, un it īpaši vēl Gulaga nometnē ir kolaborācija, vēl jo vairāk tādēļ, ja šis dienests bija brīvprātīgs un sākās 1949. gadā, t.i. laikā, kad Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana lielas daļas sabiedrības skatījumā nebija neatgriezeniska. Protams, varēja būt dažādi iemesli (tajā skaitā sadzīviski), kas lika V. Laizānam iestāties milicijas virsnieku skolā, un ir pilnīgi iespējams, ka darbā Gulaga nometnē viņš neizcēlās ar sliktu attieksmi pret ieslodzītajiem,taču pats dienests šajās struktūrās un šajā laikā ir uzskatāms par kolaborāciju.

Pārsteidz arī tiesas formālistiskā pieeja dažu citu apgalvojumu gadījumā. Tā spriedumā tiek izdarīts secinājums, ka apgalvojums, ka V. Laizānu esot atbrīvojusi no darba LKP Ogres rajona komiteja,esot nepatiess, jo patiesībā esot atbrīvojusi Ogres rajona izpildkomiteja, bet rajona LKP komiteja šo priekšlikumu esot pieņēmusi. Šāds apgalvojums klaji ignorē padomju režīma administratīvo praksi, kurā reālās lēmumu pieņēmējas bija partijas institūcijas. Tas, ka lēmumos tika lietoti formulējumi, kas it kā liecina par pretējo, to neatceļ, jo atšķirības starp deklarēto un faktisko praksi bija sistēmiskas. Turklāt PSRS un republiku konstitūcijās bija deklarēta Komunistiskās partijas vadošā loma.

Dīvains ir arī tiesas sprieduma apgalvojums (7. lpp.): “Šī ziņa rada nepareizu priekšstatu par Veru Laizāni, ka viņa ir strādājusi PSRS slepenā objektā un sadarbojusies ar “tautas ienaidniekiem””. Vai patiešām joprojām ir jāpierāda, ka labošanas darbu nometnes bija slepeni objekti? Turklāt rakstā laikam nekur nav apgalvots, ka V.Laizāne būtu sadarbojusies ar “tautas ienaidniekiem”. Rodas iespaids, ka tiesa ne visai labi saprot, kas padomju terminoloģijā tika apzīmēts kā “tautas ienaidnieki”.

Kopumā man rodas iespaids, ka šis tiesas spriedums var radīt ļoti negatīvu precedentu, jo 1) tas pēc būtības attaisno sadarbību arpadomju režīmu; 2) tas ir nopietns uzbrukums vārda brīvībai, jo jebkura vēsturnieka vai publicista viedoklis vai interpretācija var tikt uzdots par “ziņu”, balstoties uz atsevišķu no laikmeta politiskā konteksta izrautu apgalvojumu formālu analīzi.

Ritvars Jansons, vēsturnieks, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības:

“Vladislavs Laizāns laika posmā pēc 1949. gada 25. marta brīvprātīgi iestājās padomju represīvās iestādes – milicijas – skolā un 1952. gadā aizbrauca strādāt uz Krievijas Tālajiem Austrumiem PSRS Iekšlietu ministrijas sistēmā. Un te nu tiesai bija galvenā noskaidrojamā lieta: ko tad viņš tur īsti darīja? Ja Laizāns strādājis gulaga nometņu sistēmā, tad veicinājis staļiniskās represijas, kas bija vērstas arī pret nometnēs ieslodzītajiem Latvijas pilsoņiem. To citādi kā par kolaborāciju nevar nosaukt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (55)

  1. musoru nedrīks nodēvēt par musoru?

  2. ieteikums 4. marts, 2018 17:20 Atbildēt

    Vai tāds Naglis var būt tiesnesis Latvijā? Krievijā gan būtu pašā laikā.
    ———————
    Skaidrs ir viens-šādi absurdi, pat neģēlīgi spriedumi beidzot panāks LV Robinu Hudu rašanos, kas redzot varas zemiskumu un pērkamību, sāks paši tiesāt un izpildīt spriedumus! Un varb. ka to arī grib panākt nekaunīgie čekas tiesneši, lai varētu uzsākt iebiedēšanas un represiju vilni. Kā tas viss beidzas, mēs visi zinām!

  3. Viss notiekošais 4.maija kliķes pārvaldībā ir vieni vienīgi,dažādu pakāpju noziegumi! No visiem okupantu un kolaborantu pūžņiem nu lien aŗā kangaru mošķi un to atbaidošās atvases, vairs neslēpjoties un nemaskējoties par latviešu paraugpilsoņiem un demokrātu demokrātiem! Šis patiesais raksts tikai atspoguļo neveiktās dekolonizācijas un lustrācijas aizberga jau labi redzamo daļu. Jo jau neticami kretīniskais tiesneša zvejnieka atzinums, ka no okupantu čekistiem smagi cietušais brīvības cīnītājs Ģederts Melngailis esot bijis no vdk pamatoti atzīts par nepieskaitāmu, bija skaidrs signāls par okupantu un to pakalpiņu šodienas nesodāmības sajūtu!!! Tā bija, kā tāda “pirmā” nodevēju visatļautības “lakstīgala” un reizē spļāviens ģīmī visiem godīgajiem un reizē nenormāli pacietīgajiem Latvijas pilsoņiem!

  4. Krievi ir fašisti.

  5. Paga, tas .. izskata tēls arī ir tas Gatis?

  6. Man pietiek ar to feisu bildē. Pat negribu iedziļināties rakstā.

  7. Absolūta nezināšana par 1945-1956 represīvo iestāžu nosaukumiem, šai sakarā momentā var pārsūdzēt esošo tiesas spriedumu

  8. Vai tāds Naglis var būt tiesnesis Latvijā? Krievijā gan būtu pašā laikā.

  9. Pareizs tiesas spriedums ! Par mirušiem vai nu labu vai neko !!!
    Kāpēc visi šie “patiesības” teicēji neko nesaka par dzīvajiem,valdība esošiem padomju stukačiem,komunistiem,komjauniešiem ??? Bail no tūlītējas atriebības???
    Kāpēc čekas maisus atvērt nevarat “patiesības” varoņi ???
    Tāpēc ka būs jānosauc puse no valdības,varbūt pat prezidentu vārdi ???

  10. Interesanti, ko par šo spriedumu domā tieslietu ministra partijas biedri no Nacionālās apvienības? Kaut kā nedzird ….

  11. Оденьте этого юношу в чёрную СС-овскую форму и получится настоящий ариец!!! Atbildēt

    A gde vse te, kto tak doblestno sluzil fashistam?!!!

  12. Особенно смешны и циничны вопли о свободе слова именно на этом портале!!! Модераторы сайта нарушают ст.100 конституции каждый день!!! Atbildēt

    Povtorno, posle udalenija cenzorami!!! I eto vasha svoboda slova?!!!

  13. Rīga kā vēl nekad ir okupantu apsēsta un to vada vistīrākā okupanta atvase, bet tas jau ir normāli okupētās teritorijās kāda ir Latvija kopš 1940.gada. Par tiesisku valsti varēsim runāt pēc deokupācijas un kolonistu repatriācijas, bet līdz tam tiks sodīts ik katrs kurš apdraud sarkanā mēra pastāvēšanu.

  14. cik tam tiesnesim gadu?Par ko Liepiņam tāds sods?Par ko viņam jāmaksā 3tūkstoši???Kas tad bija Laizāns,ja ne kolaborants?tiesa varbūt nemaz nezin,ka Latvija bija okupēta?Kas tas par tādu tiesnesi ka no Mēness nokritis?

  15. Tiešām vēsturnieks R.Jansons uzskata, ka padomijā kāds pēc militāras skolas varēja aizbraukt strādāt, kur labpatikās? “1952. gadā aizbrauca strādāt uz Krievijas Tālajiem Austrumiem”
    Pat skolotāju darbā sadales komisija NOSŪTIJA, kur nu vēl milici.

  16. Laikam jau cilvēkam melnie darbi ir tik daudz, ka viņš saprot, ka tāpat nav vairs ko zaudēt, ka NIRNBERGA-2 klauvē pie durvīm. Jāpaliek naglīgās pozīcijās līdz galam…

  17. Tas nav uzbrukums vārda brīvībai, tas ir atgādinājums ka katram jauneklim nav tiesību pļurkstēt visu, kas viņam liekas

  18. Bet, Latviju taču pārvalda komunisti un čekisti. Kamēr tā draza būs pie varas, tikmēr nekas šajā guberņā nemainīsies.

  19. Ne velti vēl 90-tos laikrakstos parādījās ziņa, uz kādiem noteikumiem “brīvību” saņēma tik liela valsts kā Ungārija – lai viss paliktu pa vecam – vecie TIESNEŠI, DIREKTORI utt. Vai lai ar mazo Latviju būtu citādi? Skaļi plātīties ir viena lieta, bet vecais raugs pa vecam valda, tam piemēru vairāk kā daudz, īpaši pēdējā laikā.

  20. Nopietns uzbrukums vārda brīvībai vai brīvii melot un apmelot ? Demokrātija nav visatļautība, bet demokrātiskā, tiesiskā ceļā katra puse varēja pierādīt savu taisnību. Jaunais “vēsturnieks “ patiesībā vienotības politiķis nevarēja pierādīt vai parādīt pierādījumu bāzi no kā varētu secināt , ka viņa teiktais atbilst patiesībai. Tas nozīmē , ka viņš ir melojis un apmelojis. Par to ka demokrātiskā sabiedrībā kāds cieš no meliem vai apmelojuma ir nepieļaujami.

    • Izlasi vēlreiz tekstu, jo nekā neesi sapratis. Ja sadarbojies ar padomju varu esot varas vadošā amatā – tu esi kolaborants.

  21. Rungai 2 gali! Saeima vilcinājās,lai neatvērtu čekas maisus-nedod traci tautā,ja uzzinās,kas sēž vadošajos amatos! Tagad izdevīgi,lai uz kompetenta vēsturnieka rēķina iedzīvotos cilvēki,kuri nebija ar to saistīti /bērniem par savu vecāku grēkiem nav jāatbild/,pasniedzot tiesā tikai viņiem izdevīgus faktus! Nu ko? Ogres tiesa tagad ir slavena ar savu nekompetenci! Vēl to tautas valodā varētu nosaukt par šantāžu!

  22. Kā tad tur bija ar Bičkoviča pilsonību?

  23. Steidzigi vajag taisit vala KGB kartoteku . Citadi tulit saks diskreditet visu komisiju . Bet vai atvers kartoteku ta vienkarsi neticu . Ja sabiedroti rekomendes ,tad gan…

  24. Šis “tiesnesis” Naglis faktiski runā Latvijas valsts vārdā un vistiešākajā veidā reprezentē valsts varu. Tātad “tiesnesis” uzskata, ka 1) Staļina laika lēģeru vertuhaji nebija ne tikai nelieši, bet pat ne kolaboranti 2) ka nekādas padomju okupācijas nebija un nemaz nevarēja būt, jo nebija arī nekādu kolaborantu 3) nošautie, izsūtītie, lēģeros sadzītie cilvēki sodu saņēmuši pelnīti… Varētu vēl turpināt, tomēr interesanti vēl arī tas, kādus brīnumus šāds “tiesnesis” saspriedis citos spriedumos un kāpēc viņš vēl atrodas savā amatā, nevis patriekts pie citiem vatņikiem. Plus vēl tas, ka, redzot, ka šādi “tiesneši” zeļ un plaukst, skaidrs, no kurienes rodas vertuhaji, stukači un tie, kurus mūslaikos maigi dēvē par kolaborantiem. Gan jau padomju laikos tāds Naglis no sirds tiesātu politiskās prāvas un dalītu pa labi un pa kreisi piecu un desmit gadu ieslodzījuma termiņus. Kaut gan – īstenībā viņš ir vienkārši muļķis. Kā sprieduma pamatu izmantot 1969. gada Svešvārdu vārdnīcu komplektā ar Vikipēdiju – nez, ko tas liecina par šī “tiesneša” intelektu?

    • papildus pilsonis Atbildēt

      pilsonis 2. marts, 2018 13:06 Atbildēt
      Vai ir likums par Latvijas okupāciju – deokupāciju vai arī nav? Okupācija jau bija, bet to konstatējošs un fiksējos likums? Deklarācija ir tikai paziņojums un viss = mēs deklarējam ( paziņojam) un viss…

  25. Juristiem izdarot pētijumus vai rakstot referātus tiek ieteikts neizmantot Wikipēdiju matriālu, jo tas esot visai sekls. Kā tiesnesis pieņemot tik nozīmīgu tiesas nolēmumu ir vadījies no tik neuzticama avota. piemēram, ja tiesnesis norāda tiesas nolēmumā, ka visa tauta ir sadarbojusies ar padomju varu, no tā izriet, ka dotais tiesnesis nezin ne Latvijas vēsturi ne Latvijas tiesību vēsturi. Mans uzskats ir ka tiesnesim vajadzētu pastiprināti apgūt vēsturi, lai nedarītu kaunu savai mantijai. Cik labi, ka tagad tiesneši ir spiesti izkaidrot pieņemtos lēmumus.

  26. Čekisti rullē (rock)

  27. Vai ir likums par Latvijas okupāciju – deokupāciju vai arī nav? Okupācija jau bija, bet to konstatējošs un fiksējos likums? Deklarācija ir tikai paziņojums un viss = mēs deklarējam ( paziņojam) un viss…

  28. Daina Bleiere – padomju laika kolaborante?? Par “skaistām acīm” jau diplomu par vēsturnieka kvalifikācijas iegūšanu Ļeņingradas Valsts Universitātes Vēstures fakultātē 1976.g. nevarēja iegūt – ar darbiem vajadzēja atmaksāt padomju varai?

  29. Vikipēdija jau nu ir īstais resurss, no kā vadoties tiesa spriedumu taisītu.

  30. Kur piedalās saskaņiete Ketnere, tur sagaidi visu ko.
    Starp citu, guglē pavīd viņas falsificētā biogrāfija, ka esot Voldemāra Ketnera meita.
    NATĀLIJA KETNERE BIJA VOLDEMĀRA KETNERA SIEVA !!!
    Noorganizēja ar Nagļa rokām, boļševiku “aizstāvību”.
    Nav brīnums, ka salasījušies “Nedēļa Ogrē” okupantienes burtiski maršē pa Ogres ielām, saķērušās pa trim elkoņos(un nekādas nevarīgas večiņas), ka jālec no trotuāra nost, lai tiktu garām nekaunīgi smīnošajām “atbrīvotājām” .

  31. vai šis gadījums nav kriminālietas gadījums? Atbildēt

    Vai šis nav krimināllietas gadījums, ja Latvijā publiski tiek noliegti un vārdiski atbalstīti PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumi pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem? Rakstiet iesniegumu Tiesnešu kolēģijai, Tiesnešu ētikas komisijai!! Tas ir ārprāts, kas notiek!

  32. Tiesas klaja nekompetence.!!!
    Ja tik aprobežots spriedums paliks spēkā, kas notiks, ja atvērs čekas maisus?

  33. Tiesas klaja nekompetence.
    Ja tik aprobežots spriedums paliks spēkā, kas notiks, ja atvērs čekas maisus?

  34. Vai šeit nav kriminālieta? Atbildēt

    Vai vārdiski atbalstīti PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumi pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem nav krimināli sodāmi??? Šeit ir jābūt iesniegumam Tiesnešu kolēģijai, Tiesnešu ētikas komisijai! Kur ir izglītoti patrioti (?), lai palīdzētu Gatim Liepiņam uzrakstīt šos iesniegumus, lai bildi, kura ir apgriezta ar kājām gaisā – noliktu pareizi? Kur jūs esat?

  35. vēl viens pierādījums izskalotām tiesnešu smadzenēm Atbildēt

    Lūk, vēl viens pierādījums izskalotām tiesnešu smadzenēm. Te ir darbs drošības sdienestiem – padomāt, saprast, kas ir jāizdara, lai okupācijas laika propogandas ietekme tiesās tiktu pielīdzināma nullei.

  36. šeit visas cerības uz pārsūdzību… jo, lai arī tiesnesis tāpat ir cilvēks un cilvēki mēdz kļūdīties, šāda kļūda vairs nav vienkārša wikipēdiska pārrakstīšanās… te ir klaja kolaborācijas būtības neizpratne… jā, kādam var būt aizskaroši atzīt, ka visi, kas padomju gados ir pavadījuši savu aktīvo darba mūžu, savā ziņā ir kolaboranti, jeb sadarbojušies ar režīmu, un ar to nav ne ko īpaši lepoties, vai apvainoties – katrs zina, ko darījis, un kādam tā bija izvēle starp būt vai nebūt; tomēr ja apvainojas kāds, kurš aktīvi ir piedalījies represīvajā sistēmā (un ne gluži vienkāršs milicis pasu galdā…) – turklāt tiesa to akceptē – tā jau ir kaut kāda ačgārnā realitāte (“posts ir laime”, “karš ir miers”, utt.)

  37. Kam mums Satversmes aizsardzības birojs, vai, pareizāk tur noteicējs Maizītis cilvēktieību birojs, kur mūsu aizsargājamās demokrātiskās vērtības, ko pie izdevības bazūnē sākot no Junkera ar Merkeli, beidzot ar Viņķeli, Čigāni un visiem sorosītiem Vienotībā.
    Vai samierināsimies, ka ir tā kā ir un pieņemsim kā to īsi un skaidri teica Krievijas komunistu kandidāts prezidenta amatam – Latvija ir mūsu, Krievijas republika. De jure vai de fakto kāda starpība.

  38. Čekisti valda joprojām

  39. Čekisti pie varas aizvien

  40. Mums nekad nav bijusi varda briviba.

  41. Kaunieties, Laizāni!

  42. Jāpārskata A.Nagļa atbilstība amatam. Šī nav pirmā reize, kad viņa spriedums ir apšaubāms.

  43. 2999,44 eiro ir jāpiedzen no Arņa Nagļa!

  44. Varda briviba ir 1 no demokratiskas sabiedribas pamatiem. Un ja to ignore tiesa, pie tam atbalstot, lobejot visas pasaules atzitus civilizacijas ienaidniekus-noziedzmiekus – fasistus-cekistus,, kurus, tapat ka Osvencimas gramatvedi, butu jatiesa par dalibu vien tadas organizacijas, tad mums te viennozimigi nav kaut kas kartiba ne ar tiesu, ne valsts varu, kas rada bazas par attiecigu rezimu atgriesanos. Un ta jau izskatas pec starptautiski risinamas problemas. It seviski, ka ta nav 1. tada veida izpausme, gan “slotaskata” lieta, gan Ukrainas stenda demolesanas, gan sistematisko orgiju pie okupacijas pieminekla gadijumos.

    • Bērni par tēva grēkiem neatbild. Dzīvojiet godīgi un mierīgi un paskataties patiesībai acīs ! Vladislavs Laizāns ir nosaukts įstajā vārdā un pieņemiet šo faktu. Kauns tiesāties !

      • Bērni atbild par tēva grēkiem līdz 7.augumam. To derētu iegaumēt ikvienam, lai ko viņš būtu nodomājis darīt. Vienmēr padomāt par to, kā tas ietekmēs manus bērnus, kaut arī jums viņi vēl nav pat ieplānoti.

  45. Ogre ir daudzu sektantu pilsēta,bet bībeli laikam nezin,jo tur skaidri rakstīts ka tēvu noziegumi 7 paaudzēs būs jāizcieš.Tad kādēļ pret relīģijas tiešām patiesību tiesnesis nostājies

    • Visu dzīvi nevar balstīt uz Bībeli. Arī bijušie komunisti tagad stāv baznīcā pirmajās rindās, kaut dvēsele melna.

    • Почему тогда ваши потомки за ваши грехи не отвечают, а?! Atbildēt

      ???

  46. “Centrālais tomēr paliek, kā mūsu valstī raugās uz kolaborācijas jautājumu ar padomju režīmu, jo šāds spriedums rada precedentu.” – tas pirmkārt.
    Otrkārt, kolaborants (kas cits?) es, piem., padomju varai uzcēlu kādas 40 mājas, 1.5 km dzelzsceļu etc, etc un itin nemaz netiesātos, ja mani kāds tā nosauktu. Kaut kas taču jāsaprot arī šai dzīvē!
    Cits jautājums, ko es būtu sadarījis Stakļina laikā, protams… Bet tas tomēr pavisam CITS jautājums.
    Iespējams, tāpat neko īpaši sliktu.

Draugiem Facebook Twitter Google+