Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. oktobris, 2016
Drukāt

Nopirkti četri gadi Afganistānai: attīstībai ziedos 13,6 miljardus eiro

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Afganistānas nevalstisko organizāciju aktīvisti vakar Kabulā protestēja pret miera noslēgšanu ar Gulbudinu Hekmatjāru, "Hezbi islāmi Gulbuddin" partijas līderi, saucot viņu par "miesnieku".

Pēc garām un intensīvām sarunām Briselē starptautiskie donori ir apņēmušies Afganistānai ziedot 15, 2 miljardus dolāru (13,6 miljardus eiro) turpmākajai attīstībai līdz 2020. gadam.

Eiropas Savienība (ES) kā organizācija sola ik gadu Afganistānai atvēlēt pusotra miljarda dolāru, savu devumu piešķir arī atsevišķas dalībvalstis. Par starptautisko sadarbību un attīstību atbildīgais Eiropas komisārs Nevens Mimica to nosauca par ievērojamu un iespaidīgu summu. “Mēs nopērkam Afganistānai vēl četrus gadus,” vērtēja Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Afganistānā Franzs Maikls Mellbins.

Ekonomiski stagnējošā un drošības ziņā patlaban jo īpaši trauslā zeme joprojām ir būtiski atkarīga no Rietumu finansējuma.

 

Bēgļi atgriež realitātē

Viens no nepārprotamākajiem signāliem, ka Afganistānai atkal jānokļūst uzmanības lokā, ir lielās bēgļu straumes. Aizvadītajā gadā vien patvērumu Eiropā lūguši ap 200 000 afgāņu. Pēdējos gados Eiropā nonākuši arī teju 100 000 afgāņu bērnu un pusaudžu, kuri tālo un bīstamo ceļu veikuši vieni. Aizvadītais gads arī upuru ziņā Afganistānā ir pēdējā laikā asiņainākais. “Daudziem tas ir bijis pārsteigums, ka otra lielākā bēgļu grupa pēc sīriešiem, kura plūst uz Eiropu bēgļu gaitās, ir afgāņi. Tas ir mudinājis Afganistānu atkal atgriezties Eiropas ārlietu un drošības politikas dienas kārtībā,” saka Briselē bāzētās domnīcas “Friends of Europe” eksperte reģiona jautājumos Šada Islāma.

Par spīti dramatiskajai situācijai valstī, ES bēgļu kartē Afganistāna nav atzīmēta ar tik sarkanu punktu kā Sīrija, tādēļ vismaz 80 000 cilvēku ES dalībvalstis vēlas nosūtīt atpakaļ. Šajās dienās Brisele un Kabula ir parakstījušas imigrantu atpakaļ uzņemšanas līgumu, kas paredz, ka daudziem afgāņiem būs jāatgriežas.

Taču gan vietējie, kuri pārzina situāciju, gan vairākas starptautiskās organizācijas uz šādu vienošanos raugās ar dziļu pārmetumu, norādot, ka, lai arī Rietumu atbildīgās iestādes un politiķi Afganistānu grib redzēt kā pietiekami drošu valsti, tā nav un daudziem atgriešanās pat tad, ja patvērums Eiropā nepienākas, ir neiespējama. “Nevalstiskās organizācijas publiskojušas datus par Afganistānu, kuros teikts, ka astoņpadsmit provinces no 34 Afganistānā ir ļoti bīstamas, desmit, vai 12 ir vidēji drošas un tikai dažās – divās trīs – situācija ir laba,” tā saka Briselē strādājošā afgāņu žurnāliste Laimuma Sadīda.

Joprojām publiskajā telpā izskan dažāda informācija, vai imigrantu atpakaļ uzņemšana ir saistīta ar ES plānoto naudas piešķīrumu Afganistānai. Iepriekš medijos noplūda dokuments, kurā bija norādīts, ka Kabula palīdzību var arī nesaņemt, ja savus tautiešus neuzņems atpakaļ. Kaut ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni noliedza, ka tam būtu kāda saistība, tomēr Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeijers apgalvoja pretējo, sakot, ka Vācija savus 1,7 miljardus eiro gadā ziedos ar nosacījumu, ja Kabula pilda pilsoņu atpakaļuzņemšanas plānu, turklāt arī efektīvi apkaro korupciju.

 

Donoru nogurums

Vēl pirms Afganistānai starptautiskās donoru konferences Briselē gan mediju slejās, gan ekspertu sarunās vēdīja pesimistiskas prognozes par to, ka, vērojot Afganistānas ļoti niecīgo progresu un faktiski lejupslīdi, donorvalstis būs daudz piesardzīgākas savos solījumos nekā pirms diviem gadiem līdzīgā forumā Tokijā.

Sanāksme ir beigusies ar vienošanos Afganistānai tuvākajos gados saziedot 15,2 miljardus dolāru (13,6 miljardu eiro), kas joprojām nav pietiekami, lai karos nomocīto valsti pilnībā atjaunotu, taču ir salīdzinoši ļoti būtiska palīdzība. Tas nenozīmē, ka nauda jau ir valdības kasē, bet tas ir valstu pagaidām lielākoties mutisks solījums palīdzēt. Vairāk nekā 70 valstu valdības, kuru vidū bija gan ES dalībvalstis, gan ASV, Pakistāna, Ķīna un Indija, piekrita, ka Afganistānai ir vajadzīgs jauns “cerību logs” laikā, kad drošības situācija joprojām ir ļoti trausla.

Afganistāna ar 30 miljoniem iedzīvotāju pēdējos piecpadsmit gados no starptautiskajiem donoriem – ASV, Eiropas Savienības un citiem – ir saņēmusi vairāk nekā 100 miljardu dolāru, taču joprojām valsts civilā un drošības dzīve lielākoties ir atkarīga no ārzemju naudas. Afganistānas budžetu civilajām vajadzībām astoņdesmit procentos gadījumu veido ārvalstu palīdzība, un tikai pārējos divdesmit Afganistāna ir spējīga iegūt pati, savukārt drošības jomā aina ir vēl dramatiskāka – 95 procentus no visas nepieciešamās naudas dod Rietumu donori. Afganistāna ir aizņēmusies arī 45 miljonus dolāru no Starptautiskā Valūtas fonda, taču kopumā starptautiskās sabiedrības nodoms ir pakāpeniski mazināt valsts atkarību no ārzemju naudas, kas vismaz pagaidām izskatās ārkārtīgi sarežģīti.

 

Turpinājums sekos

Eksperti norāda, ka pēc konferencē apsolītā Afganistānas valdība var rēķināties ar pamatīgu eksāmenu turpmākajos gados, jo donori vēlēsies redzēt saziedotās naudas efektu.

“Mums ir problēmas, un tās ir savstarpēji saistītas – noziedzība, korupcija. Terorismam nav robežu. Nevar izdalīt labus un sliktus teroristus. Tas ir drauds ne tikai Afganistānai, bet visai globālajai sabiedrībai,” tā konferencē Briselē sacīja Afganistānas prezidents Ašrafs Gani, vēršot donoru uzmanību uz to, ka ne tikai Afganistānā meklējamas problēmas saknes, kuras šodien apdraud plašāku reģionu, tostarp arī ES.

ES joprojām saglabā savu pārstāvniecību Afganistānā. Militāro klātbūtni, tiesa, daudz mazākā apjomā turpina arī NATO. Vairāk nekā 20 Latvijas karavīru turpina afgāņu drošības spēku apmācību valsts ziemeļos.

Latvija arī apņēmusies turpināt līdzšinējo palīdzību Afganistānai. Kopš 2012. gada Latvija attīstības sadarbībā Afganistānā ir ieguldījusi 43 000 eiro, savukārt ik gadu 500 000 dolāru iegulda drošībā un to ir apņēmusies darīt līdz 2020. gadam.

 

Viedokļi

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni: “Es redzu, ka ir pamats kopīgam reģionālam Afganistānas atbalstam. Afganistānas vadītajam miera procesam, kurā ietilpst arī miera sarunas ar “Tāleban”, ir jābūt demokrātijā balstītam. Afganistānai ir nepieciešams jauns cerību loks, un to paver reģionālā sadarbība.”

Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs: “Mēs līdzdarbosimies Afganistānas situācijas risināšanā, stabilizācijā. Mūsu palīdzība izpaudīsies tajās jomās, kurās esam specializējušies. Mēs plānojam saglabāt savu militāro ekspertu klātbūtni, kuri nodarbojas ar apmācību Afganistānas bruņotajos spēkos. Turpināsim finansiāli atbalstīt Afganistānas bruņotos spēkus, iemaksājot kopējā starptautiskajā fondā. Turpināsim sniegt savu palīdzību, gatavojot ekspertus transporta nozarē, nodosim apmācības klases vai materiālus Kabulas Tehniskajai universitātei.”

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs: “Es aicinu Krieviju, Ķīnu, Indiju, Pakistānu un Irānu padomāt, kāda loma tām varētu šajā procesā būt, ne tikai ekonomikā un sociālās struktūras pārveidošanā Afganistānā, bet arī miera sarunās ar “Tāleban”.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+