Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. septembris, 2016
Drukāt

Nopļauj – izkul, tik vienkārši vairs nebūs (17)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Pavisam drīz arī kūtsmēslus nedrīkstēs uz lauka izkaisīt, tie būs jāiestrādā ar speciāliem agregātiem

Nākamo trešdien, 21. septembrī, Kokneses novada Bebru pagastā notiks Zemnieku saeimas rīkotās Lauka dienas, kuru centrālā tēma būs kūtsmēsli.

“Esam uzkāpuši uz grābekļa un tikai ar punu vien cauri netiksim,” tā situāciju lauksaimniecībā vērtē “Mežacīruļu” saimnieks Juris Cīrulis. Viņš saka – ja neiemācīsimies saimniekot, minimalizējot gaisa un ūdeņu piesārņojumu, nāksies samazināt govju ganāmpulkus un aramzemes platības. Tāpēc zemniekiem jāgatavojas jaunam attīstības ciklam – saimniekošanai videi draudzīgi, kas jau pēc gadiem divdesmit būs vitāli svarīgi. “Kā notiks kaitīgo izmešu mērīšana, mēs vēl nezinām, regulas vēl tikai tiek izstrādātas, taču skaidrs, ka lopkopjiem būs jāpievērš uzmanība govju ēdināšanai, lai neizdalītos metāns, tāpat arī kūtsmēslus nedrīkstēs uz lauka izkaisīt, tie būs jāiestrādā ar speciāliem agregātiem,” uzsverot to, cik tas ir nopietni, stāsta J. Cīrulis.

Pasākuma pirmajā daļā tiks prezentēts projekta “GreenAgri” pētījums, kurā Igaunijas un Latvijas eksperti apkopojuši informāciju par dažādām kūtsmēslu izkliedes tehnoloģijām un to efektivitāti.

Lauka dienas otrajā daļā notiks demonstrējumi uz lauka – šķidrmēslu izkliede, iestrāde augsnē un precīzas braukšanas tehnoloģija.

“Pareizi apsaimniekojot kūtsmēslus, varam gan ietaupīt līdzekļus, ko citkārt iztērētu minerālmēslu pirkšanai, varam gan iegūt labākas ražas, gan arī saudzēt vidi. Ja vēlamies redzēt, kā būs jāsaimnieko pēc 2020. gada, tad jāskatās “Vecsiljāņu” pieredze,” norāda J. Cīrulis, kurš savā saimniecībā nopietni strādā ar notekūdeņu attīrīšanu. Saimnieks uzskata, ka tik vienkārši – iesēj – novāc, nopļauj – izkul – nākotnē nebūs. Vides prasību dēļ zemniekus gaidot desmitreiz vairāk apgrūtinājumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. ak, neiet tehnikas tirgošana! Atkal jauni paņēmieni, kā no muļķiem izspiest, lai raksta projektus un aizņemas naudas un trīs reiz dārgāk pērk tehniku nekā tā maksā bez projektiem! Top kārtējais lobijs. Tas viss beigsies tikai tad, kad neviens nepildīs tās izdomātās slaukšanas metodes, bet cilvēks ir vāja būtne, pavicina naudas žuksni it kā tev to iedot par velti, par tavu uzrakstīto projektu, bet nepadomā ka paņemot bankā kredītu nekāda labuma nav no ši projekta. Bankām un tehnikas tirgoņiem gan ir.

  2. Ahā, tagad gudrosim citu barību govīm, lai tās nelaistu gāzes. ES varnešiem izdomas netrūkst.

  3. Vislielāko SEG atmosfēras piesārņojumu dod enerģētika – vairāk kā 70%, lauksaimniecība tikai kādi 24%. Ar to tad arī jāsāk – ierobežojot automašīnu skaitu pasaulē un attīstot elektrotransportu, tā samazinot fosīlās degvielas dedzināšanu. Attiecībā uz lauksaimniecību: ne jau tikai metāns piesārņo atmosfēru, to piesārņo arī ogļskābā gāze, tāpat slāpekļa oksīds un amonjaks. Tajā pat liellopu gremošanas procesā izdalās trīs reizes vairāk ogļskābās gāzes nekā metāna, bet par to visi klusē, jo īsti nezina, ko darīt. Kūtsmēsli ir jāapstrādā svaigi (noņemot kaitīgās gāzes), jo tos uzkrājot un uzglabājot, fermentācijas procesā šīs gāzes tāpat izdalās atmosfērā. Ar darbības imitāciju dabu neapmānīsi!

    • Tikai ne ierobežojot automašīnu skaitu pasaulē !
      Mums taču jāizbauda uz savas ādas, kā tas ir kad
      nācija, kā Amerikā pagājušā gadsimta 50.gados,
      braukā SIMTIEM km uz darbu(un vakaŗā atpakaļ) !
      Kur liks saražotos autiņus, ja cilēki nebraukās ?

  4. Jāņonkols no laukiem. Atbildēt

    Katrs jaunais ir labi aizmirsts vecais. Kāmēr degviela būs aplikta ar nodokļiem, zemi pareizi sastrādāt nevarēsim. Kūts mēsli jāizved līdz Jāņiem un nekavējoties sekli jāiear. Tā vasaru nelielā dziļumā tie labāk sadalās un sadīkst nezāles, ja nepieciešams nošļūc. Augusta sākumā uzar pilnā dziļumā. Tā kūtsmēsli paliek nelielā dziļumā un sadalījumšies un labībai viegli sasniedzami. Tikai tā mūsu tēvi ar zirdziņiem strādāja zemi un cīnījās ar nezālēm. Bet tagad degviela aplikta ar nodokļiem ir tik dārga, ka lētāk ir noliet ar ķīmiju.

    • Atslēgas vārdi ir “nekavējoties sekli jāiear” !
      Tikai līdz Jāņiem viņi ir arī
      jāuzglabā(no iepriekšējiem Jāņiem, rupji ņemot),
      tur arī sākas tās problēmas !

    • Atslēgas vārdi ir “nekavējoties sekli jāiear” !
      Tikai līdz Jāņiem viņi ir arī
      jāuzglabā(no iepriekšējiem Jāņiem, rupji ņemot),
      tur arī sākas tās problēmas !

  5. visas govis uz csdd,mērīt atgāzes!

  6. Ivars - vēlreiz par cilvēku muļķību Atbildēt

    Jā, esmu iepazinies arī “ar tēmu”, kā tu saki, pirms kaut ko rakstu! Zinu FAO pētījumu par šo tēmu, kas
    parādīja, ka no katriem 100 g sagremojamās celulozes priekškuņģī rodas 10l co2 un 3,5l ch4. Lai samazinātu ch4, ir pētnieki, kas iesaka govs barības devā palielināt spēkbarību uz 55-60% un palielināt tauku daudzumu barības devā! Mīļie cilvēki! Tad sāksim govi barot kā cūku? Kāda būs šīs govs veselība, cik ilgi viņa ražos, kāda būs šī piena pašizmaksa un cik šāds piens maksās veikalā? Šādu pētījumu nav un ja arī tādi būtu, tie neiet kopā ar veselo saprātu un atgremotāju dzīvnieku fizioloģiju. Tas man ļoti atgādina padomju laikus par upju pagriešanu pretējā virzienā, kukurūzas ēru vai ģenētikas noliegšanu. Zemākās SEG emisijas uz 1 ha ir pie ekstensīvas sistēmas un bioloģiskas saimniekošanas, bet pētnieki atkal runā par intensīvu govju ēdināšanu ar lielām spēkbarības-tauku barības devām… Neaizmirstiet, ka ar visu selekciju, govs pēc dabas tomēr ir un būs zālēdājs un atgremotājs! Neatkarīgi no SEG līmeņa atmosfērā! Tieši tāpēc es to arī nosaucu par cilvēku muļķību – nenoskaidrojot īsto patiesību, steigties ar subjektīvu lēmumu pieņemšanu.

  7. Te nu patiešām jāsaka, ka aiz neko nedarīšanas cilvēku galviņas saiet sviestā. Gadu simteņiem ir mēslota zeme ar lopu un arī pašu mēsliem, taču esam vēl dzīvi un arī zeme turpat vien ir. Tagad pēkšņi – ak, kungs, viss ir mainījies!
    Var un vajag, protams, šīs jaunās tehnoloģijas atbalstīt tur, kur ir darīšana ar dāņu simtu un tūkstošu galvīgām cūku fermām, kuru mēslu daudzums un smaka nav panesama. Bet tikai tur, kur par to var samaksāt un tas patiesi IR nepieciešams, nevis katrā lauku sētā. Bet šeit jau ir Latvija, kur parasti padevīgi noliecas daudzu muļķību priekšā.

  8. Ivaram par cilvēku muļķību Atbildēt

    Varbut iepazisties ar temu nedaudz pirms pārgudri noliec citus? Ar pētījumiem kaa metāna saturs govs izelpa mainās no barošanas. Uz to ari velk ka bus jāmaina govs barības deva lai mazinātu metānu kas govij nāk ara pa abiem galiem. Papildus meslu pārstrādei un iestrādei zeme.

  9. Šim lielsaimniekam Cīrulim nav pilnīgi nekādas sajēgas par dzīvnieku fizioloģiju, ja viņš var gvezt tādas muļķības:” lopkopjiem būs jāpievērš uzmanība govju ēdināšanai, lai neizdalītos metāns…”Cīrulīt, metāns veidojas govs priekškuņģī spureklī mikrobu darbības rezultātā un izdalās gaisā govij atraugājoties. Tad jau šai govij ar puļķi jāaizbāž abi gali. Tiešām, cilvēku muļķībai nav robežu!

  10. Jo ātrāk Pametīsim šo slimo EIROPU jo labāk ! Jaseko BRITU pēdās ! Ātrāk ! Drīz BRISELE izdomās ka katram pēc PIRDIENA jamaksā SODA nauda ! Tikai jautājums ,KĀ var EIROPĀ ievest PĀRTIKU NO ASV,ARGENTĪNAS,KĪNAS, Turcijas,Kenijas ,DĀR ,Austrālijas ,JAunzelendes ja tās ražošanas ciklā netiek ievēroti šie ”GUDRIE” priekšraksti !

  11. Titulbildē redzamā iekārta(bez lemesīšiem !) NEIESTRĀDĀ,
    bet izplāj vircu pa zemes VIRSU !!!

  12. Nečivini nu, cīrulīti !
    “Draudzīgās Dānijas cūkas”, simtiem tūkstoš “galvīgajās” fermās, ražo
    galveno metāna piesārņojumu !
    Liellopu mēslus vajag sausā veidā iestrādāt, nevis atšķaidīt 100 : 1 ar ūdeni !

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+