“Mansards”, 96 lpp.

Besas vienīgais dārgums ir trīs bērni, viņas lāsts – atmiņas par to, kā mīlestības paradīze kopā ar vīru pārvērtās viņa izmisuma radītas dzeršanas ellē. Skatoties tālākā pagātnē, daudz labāka par elli nav bijusi arī pašas bērnība kopā ar vientuļo, talantīgo, lauku nostūrī un trūkumā iestrēgušo māti. Tomēr Besu caurauž aizkustinoša ticība mīlestībai un brīnumam – droši vien tieši tādēļ mīlestība viņu arī piemeklē savādu, it kā apmaldījušos, tomēr tieši viņai domātu vēstuļu veidā…