Aleksandrs Djukovs
Aleksandrs Djukovs
Foto – LETA

Norāda uz Krievijas divkosību 15

Latvijas Ārlietu (ĀM) ministrija vakar izplatījusi paziņojumu par selektīvo pieeju, kādu Krievija izrādījusi holokausta piemiņas jautājumā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Tas saistīts ar ieceri UNESCO mītnē Parīzē izlikt apskatei bēdīgi slaveno izstādi “Aizvestā bērnība”. Tā kā izstāde atcelta, Krievija atkal steigusies izteikt pārmetumus par “nacisma attaisnošanu” Latvijā. Krievija izrādījusi lielas rūpes par izstādes sarīkošanu UNESCO, tajā pašā laikā, kā atzīmē Latvijas ĀM, “Krievijā pat nav noteikta oficiālā holokausta piemiņas diena, kā tas ir vairākumā Eiropas valstu. Tā Krievija turpina divkosīgo padomju tradīciju noklusēt holokausta notikumus.”

Pēc visa spriežot, runa ir par to pašu, vai nedaudz mainītu fotoizstādi “Aizvestā bērnība: 1943 – 1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis”, kuru fonda “Vēsturiskā atmiņa” vadītājs Aleksandrs Djukovs solījās atvest arī uz Rīgu un izstādīt Maskavas namā vēl 2012. gada marta beigās. Izstādi vispirms izrādīja publikai 2012. gada februārī Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā, bet vēlāk vadāja arī pa Baltkrieviju. Saturiski “Aizvestajai bērnībai” ir maz kopēja ar holokaustu un, kā norāda ĀM, tai “nav nekādas saistības ar holokausta akadēmisko pētniecību”. Sagrozītā un tendenciozā veidā tiek stāstīts par latviešu palīgpolicijas vienību līdzdalību pretpartizānu akcijās Baltkrievijā un attēlots šo akciju laikā uz Latviju pārvesto bērnu liktenis, parādot tos kā Salaspils nometnes un latviešu “budžu” upurus, jo daudzi bērni ar vācu okupācijas varas ziņu tika nometināti lauku sētās, lai palīdzētu saimniekiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Djukova nekaunība kļuva par pēdējo pilienu, lai 2012. gada pavasarī Latvija viņu iekļautu nevēlamo personu sarakstā un liegtu iebraukšanu Šengenas līguma valstu zonā kopumā. Jāatgādina, ka vēl 2008. gadā šī persona bija solījusies nodedzināt Latvijas vēstniecību Maskavā un pašrocīgi nogalināt ”Padomju stāsta” autoru Edvīnu Šnori, nemaz nerunājot par izaicinošajiem un apmelojošajiem apgalvojumiem, ar kuriem Djukovs izcēlās publisko priekšlasījumu laikā visās trīs Baltijas valstīs. Pēc aizlieguma iebraukt Latvijā viņš Krievijas masu informācijas līdzekļos turpināja stūrgalvīgi apgalvot, ka izstādi tomēr uz Rīgu atvedīšot, par spīti šķēršļiem. Spurošanās pamazām noklusa un Latvijā par šo pasākumu jau bija aizmirsts, taču iestādes Krievijā to acīmredzot bija paturējušas rezervei. Vajadzīgais brīdis pienāca, kad Latvija gatavojās kļūt par ES prezidējošo valsti.

Kā teikts ĀM paziņojumā, pašā 2014. gada nogalē Krievijas Federācijas Pastāvīgā pārstāvniecība UNESCO vērsās pie Latvijas delegācijas ar piedāvājumu piedalīties Krievijas organizētā pasākumā, tas ir, izstādē “Aizvestā bērnība”. Savukārt Latvija piedāvāja Krievijas UNESCO iecerētajā pasākumā līdzsvaram demonstrēt dokumentālo filmu “Pretrunīgā vēsture”, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju pieredzētajam svešo varu okupāciju laikā; iepazīstina ar holokaustā izdzīvojušo, Salaspils nometnē bijušo, kā arī padomju okupācijas laika represijas pārdzīvojušo liecinieku stāstiem un liecībām. Kad pēc konsultācijām ar Latvijas pārstāvjiem Krievijas Federācijas Pastāvīgā pārstāvniecība UNESCO plānoto izstādi atsauca, Krievijas medijos parādījās pseidovēsturnieka Djukova paziņojumi, ka izstādi “bloķējusi” Latvijas pārstāvniecība. Apsūdzībās iesaistījies arī Krievijas ĀM pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likumības jautājumos Konstantins Dolgovs, kurš savā “twitter” kontā ierakstīja vēstījumu: “Rīga nav gatava atteikties no nacistu un viņu Latvijas līdzskrējēju attaisnošanas.”

Latvijas ĀM vakardienas paziņojumā norādīts, ka Latvija ir gatava sadarboties, lai organizētu patiesi lietderīgu, izglītojošu pasākumu, kas vēstītu par holokausta traģēdiju nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā.