Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. aprīlis, 2015
Drukāt

Norādot uz juridiskām problēmām, Saeimas komisija vēl nelemj par īpašumu restitūciju (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saeimas Ārlietu komisija šodien neizlēma jautājumu, vai izskatīšanai konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektus saistībā ar ebreju piecu īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Lemšana vēl nenotika arī Saeimas Juridiskā biroja minēto juridisko problēmu dēļ.

Lai rastu risinājumus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) rosināja iesaistīt konstitucionālo tiesību ekspertus, un arī deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pieļāva iespēju pieaicināt citus juristus.

Juridiskā biroja padomniece Sanita Ozoliņa cita starpā norādīja, ka valsts kādam var atdot tikai kaut ko valsts īpašumā esošu. Savukārt viens no pieciem īpašumiem Rīgā, Ludzas ielā 25, nav reģistrēts zemesgrāmatā, bet īpašumi Kandavā un Jūrmalā atrodas pašvaldības īpašumā.

Pašvaldības lēmumus par atbalstu šo īpašumu nonākšanai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes rīcībā ir pieņēmušas prettiesiski, jo tie ir pretrunā ar kārtību, kā pašvaldības var atdot īpašumu, norādīja juriste. Minētā kārtība noteikta Publisko personu mantas atsavināšanas likumā. Risinājums būtu jaunas sistēmas izveidošana un piemērošana.

Ozoliņai oponēja deputāts Romāns Mežeckis (NSL), kurš norādīja, ka ir piedalījies attiecīgā Jūrmalas domes pieņemtā lēmuma sagatavošanā un neredz pamatu pārmetumiem par prettiesiskumu. Politiķis norādīja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, rēķinoties ar Saeimas gaidāmo lēmumu. Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji pauda, ka neredz šajos lēmumos prettiesiskumu.

Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka likumprojektiem nepieciešama finanšu ministra atsauksme. Tāpat tika skaidrots, ka likums būs spēkā visu laiku, tāpēc, nemainot pašreizējo formulējumu, ja īpašumi kādreiz tiktu atsavināti un nonāktu valstij, tie atkal būtu nododami biedrībai.

Komentējot gan šīs, gan citas Juridiskā biroja norādītās juridiskās problēmas ĀM pārstāvji pauda, ka šo situāciju nevar atraut no tiesību jaunrades un tiesību politikas jautājumiem. Attiecīgo lēmumu pieņemšana ir vērtējama kā kaut kas īpašs, taču tie nav pretlikumīgi attiecībā pret esošo tiesību sistēmu.

Jau vēstīts, ka Saeima 29.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju.

Likumprojektu izskatīšana bija apstājusies, gaidot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinumu par ebreju uzņēmēja ziedojumiem partijām, turklāt ebreju organizāciju pārstāvji ir pauduši neapmierinātību ar restitūcijas piedāvājumu.

Ebreju organizāciju vidū nav vienprātības, vai īpašumu atgūšanas prasība ir juridiski pamatota un kam ir pamats pretendēt uz šiem īpašumiem.

Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, kurš piedalās Saeimas Ārlietu komisijas sēdēs, vēlas, lai ebreju īpašumu lietu atrisinātu vienā piegājienā, “nevelkot garumā”. Viens piegājiens nozīmētu to, ka nespriestu par pieciem īpašumiem, par kuriem jau sagatavoti likumprojekti, bet gan par 275 īpašumiem. Taču ne visiem Latvijas sabiedrībā, tostarp arī pašiem ebrejiem, Krupņikova pozīcija ir pieņemama.

Šajā jautājumā nav skaidrības arī Saeimas Ārlietu komisijai, jo tās rīcībā nav pat visaptveroša Latvijas ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju saraksta. Komisija balstās uz to, ko iesniegusi Ebreju draudžu un kopienu padome, kuras paspārnē esot 34 organizācijas.

Ebreju īpašumu lietu sarežģī arī domstarpības, kas radušās starp Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāja, “Rietumu bankas” valdes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko vadīto organizāciju un rabīnu Menahemu Barkahanu, kurš ir Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir”, Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs.

Konflikts esot nonācis pat līdz tiesai – “Šamir” vērsusies ar prasību pret Ebreju draudžu un kopienu padomi par izlikšanu no telpām Rīgā, Stabu ielā. Strīds notiek arī par to, kura ebreju organizācija ir tiesīga pārstāvēt visus Latvijas ebrejus, iepriekš vēstīja “Latvijas Avīze”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tas ir kaut kas jauns, ka žids židam rīklē krīt par naudu.

  2. ka var kaut ko atdot zidiem ja laiks ir beidzies?tad jau ari es varu pieprasit lai atdod man pienakoso ipasumu!

Draugiem Facebook Twitter Google+