Noraida ES izlūkdienesta veidošanu 0
Arvien biežākie teroristu uzbrukumi Eiropā ir uzjundījuši aicinājumus izveidot ES vienotu izlūkdienestu, taču Vācijas izlūkdienestu vadītāji ir noraidījuši šo ideju.
Birokrātija pazemina darba efektivitāti
“Lai gan es esmu Eiropas integrācijas idejas patiess atbalstītājs, mums nav vajadzīgs Eiropas izlūkdienests,” paziņojis Vācijas ārējā izlūkdienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls. Viņaprāt, izlūkdienests tiek labāk organizēts nacionālā līmenī. Intervijā izdevumam “EUobserver” Kāls piebildis, ka gribētu pilnvaras, lai varētu slēgt kiberuzbrukuma avotu, kas atrodas ārvalstī. Vācijas iekšējā izlūkdienesta jeb Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītājs Hanss Georgs Māsens arī apšaubījis ES izlūkdienesta veidošanas lietderību. “Šādas iestādes izveidošana tikai radītu birokrātiskas dubultstruktūras gan Eiropas, gan pašmāju līmenī, ievērojami pazeminot mūsu darba efektivitāti,” uzskata Māsens. Viņš atzīmēja, ka Vācijai jau ir problēmas ar izlūkdienesta dubultstruktūrām, jo katrā no 16 federālajām zemēm ir BfV atzari. Vācijas izlūkdienestu vadītāji pagājušajā nedēļā pirmo reizi piedalījās publiskās debatēs Bundestāga izlūkdienestu pārraudzības komitejā.
ES Izlūkošanas analīzes centram jārok dziļāk
ES ārlietu dienestā Briselē kopš 1999. gada darbojās analītiķu grupa atklātu informācijas avotu analīzei. Pēc 2001. gada teroraktiem ASV Briseles Apvienotajam situācijas analīžu centram tika uzdots sagatavot arī slepenas izlūkošanas informācijas izvērtējumu, ar klasificēto informāciju daloties Francijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes ārējiem izlūkdienestiem.
2004. gadā centra ietvaros tika izveidota pretterorisma nodaļa, kuras uzdevums bija izvērtēt terorisma draudus ar ES dalībvalstu izlūkdienestu atbalstu. 2012. gadā Situācijas analīžu centrs tika oficiāli pārdēvēts par Eiropas Savienības Izlūkošanas analīzes centru (EU INTCE). INTCE nedarbojas ar operatīvo informāciju un patstāvīgi nevāc izlūkošanas informāciju, taču arvien biežākie terorakti Eiropā pēdējos gados prasa daudz ciešāku ES dalībvalstu izlūkdienestu sadarbību.
BND vadītājs Kāls kā Vācijas ārējā izlūkdienesta galvenos izaicinājumus min Ziemeļkorejas krīzi, Krieviju, militāros konfliktus un migrācijas plūsmas. BfV direktors Māsens par lielāko apdraudējumu uzskata radikālos islāmistus, jo viņu mērķis ir nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku. Kopš 2015. gada Eiropā notikuši vairāk nekā 30 teroraktu, tajā skaitā septiņi Vācijā. Pēc BfV datiem, Vācijā ir apmetušies aptuveni 10 300 islāmistu radikāļu, no kuriem 1800 tiek uzskatīti par varbūtēju terorisma draudu, bet aptuveni 700 džihādistu – par tiešu apdraudējumu.
Izlūkdienestu vadītāji grib plašākas pilnvaras
Uzrunājot Bundestāga deputātus, Vācijas izlūkdienestu vadītāji mudināja likumdevējus dot viņiem pilnvaras piekļūt populārām tīmekļa saziņas vietnēm, jo, kā apgalvoja BND direktors Kāls, tas ir vajadzīgs, lai uzzinātu, kas vēro “galvu ciršanas video” savos datoros. Izlūkdienestu vadītāji arī aicināja dot viņiem plašākas pilnvaras, lai piekļūtu ārvalstīs esošiem serveriem pretterorisma operācijās un aizsardzībā pret kiberuzbrukumiem. “Ir svarīgi neradīt nevajadzīgu spriedzi starp datu aizsardzību un darbību pret terorismu, bet līdzsvarot šīs darbības atkarībā no drošības situācijas,” teica Māsens. Viņš atzina, ka gribētu pilnvaras, lai viņa dienests varētu inficēt ārvalsts datorus ar ļaunprogrammatūru uzraudzības nolūkos. “Reālajā pasaulē tas būtu kā savervēt ārvalsts izlūkdienesta aģentu darboties mūsu pusē. Kaut kas līdzīgs būtu jāīsteno arī kiberpasaulē,” atzina Māsens. Viņa ieskatā, tā būtu atbilde uz kiberuzbrukumiem, bet zem sliekšņa, kad tiek iznīcināts vai sabojāts ārvalsts serveris. Kāls piebilda, ka viņš gribētu pilnvaras “ārvalstu kiberuzbrukuma avota slēgšanai un pretdarbības izvēršanai ārvalstu kiberuzbrukuma gadījumā”.
Vācijas militārās pretizlūkošanas dienesta (MAD) vadītājs Kristofs Gramms, kurš arī uzrunāja Bundestāga deputātus, atzina, ka šādas ierosmes varētu būt pretrunā ar starptautiskajiem likumiem. “Pastāv starptautiskās robežas. Mēs nerunājam tikai par nacionālu likumu,” teica Gramms. Māsens un Kāls bija brīdinājuši, ka Krievija gatavo kiberuzbrukumu pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām 24. septembrī, izmantojot Kremļa kiberkramplaužu nozagtos dokumentus Bundestāga arhīvā 2015. gadā. Šogad plašs Kremļa kiberuzbrukums nenotika, atzina Māsens, taču Krievijas dezinformācijas kampaņa turpinājās, paužot atbalstu Vācijas galēji labējai partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD). Māsena ieskatā Krievija varētu būt atturējusies no nozagto dokumentu publiskošanas vēlēšanu priekšvakarā, jo Kremlī secināts, ka “politiskā cena būtu pārāk augsta” Vācijas un Krievijas attiecību kontekstā.
