×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.4°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
22. jūnijs, 2018
Drukāt

Noraidīta Rimšēviča sūdzība par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ilmārs Rimšēvičs.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers noraidījis kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt viņam pielaidi valsts noslēpumam, šovakar ziņo Latvijas televīzija.

Ģenerālprokuratūrā arī uzsver, ka šis lēmums nav pārsūdzams.

Kalnmeiers lēmumu pieņēmis pirms 1.jūlija, kad stāsies spēkā jaunais regulējums par pielaižu pārsūdzēšanas kārtību.

Pašlaik likums “Par valsts noslēpumu” paredz, ka SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet 1.jūlijā spēkā stāsies likuma grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Jau ziņots, ka SAB anulēja pielaidi Rimšēvičam, lēmuma argumentāciju publiski nekomentējot. Arī Rimšēviča pārstāvji SAB lēmuma argumentāciju plašāk līdz šim nav komentējuši, taču, saskaņā ar viņa aizstāvja Saulveža Vārpiņa pausto, iemesls pielaides anulēšanai nav februārī presē publicētā fotogrāfija.

Likumā minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek personai liegta.

Pielaidi, piemēram, nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību.

Tāpat pielaidi, piemēram, atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus ES un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē norādīja, ka nav vainīgs un tāpēc arī neatkāpties no amata. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Tāpat Rimšēvičs Eiropas Savienības (ES) tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

Aģentūra AP februāra vidū publicēja rakstu, kurā “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Tāpat rakstā bija vēstīts, ka 2010.gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam bija pievienota arī fotogrāfija, kas it kā uzņemta 2010.gadā.

Rimšēvičs vēlāk preses konferencē neizslēdza, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Rimšēvičs gan žurnālistiem atzina, ka divas reizes ir bijis Kamčatkā makšķerēt lašus, nevis medīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja kadām Krievijā čekas ģenerāļi uzsauc medības – tad tas nav tā pat, bet kā samaksa par kaut ko… Tālākais ir tikai poza.
    Tāda pat poza kā kādam tur Duklavam ar kolhoza alus brūzi, kad Krievijas militārais kuģinieks ir ņēmis dalību ar naudiņu – nezin kāpēc tas neņem dalību ar naudiņu manā gurķu dobē? Naivi? Vai Latvijas drošibniekui to izprot? Laikam vāji un tad par cik to neizprot?

Draugiem Facebook Twitter Google+