Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. oktobris, 2015
Drukāt

“Nord Stream 2” – Eiropas principu nodevība (3)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Sabiedrības neizpratni un sašutumu Eiropā izpelnījies jaunais “Gazprom” projekts “Nord Stream 2”, kas paredz Baltijas jūrā guldīt vēl divas gāzes caurules blakus jau esošajam pārim. Šajā projektā kā akcionāri iesaistītas piecas Vācijas, Nīderlandes un Lielbritānijas gāzes kompānijas.

Priekšlikums paplašināt “Nord Stream” radās pēc tam, kad pagājušā gada nogalē kļuva skaidrs, ka gāzes piegādes projekts caur Eiropas dienvidiem – “South Stream” – apturēts neatgriezeniski, un kad šogad nevedās sarunas ar Turciju par gāzes transportēšanu “Turkish Stream”. Turcijai grūti pārliecināt Eiropas gāzes pircējus to iepirkt daudz tālāk – uz Turcijas robežas ar Grieķiju. Pašlaik eiropieši gāzi pērk uz Ukrainas un Slovākijas robežas, kā arī Austrijas Baumgartenas tirdzniecības vietā.

“Gazprom” ir ieinteresēts tādos savienojumus, no kuriem pa tiešo varētu tirgot gāzi Rietumeiropā un pie reizes apiet Ukrainu. Nevar noliegt, ka ziemeļu tranzītceļš ir daudz taisnāks no jaunās gāzes ieguves vietas Jamalā nekā trase cauri Ukrainai (un kur nu vēl caur dienvidiem!).

Pašlaik “Nord Stream” ir noslogota vien uz pusi, tāpēc ekonomiskā pamatojuma otram cauruļvadam Baltijas jūras dibenā pašlaik nav. Ja vien… nepārtrauc gāzes piegādes cauri Ukrainai. Tādā gadījumā šis būtu klajš Vācijas uzpirkšanas gadījums. Vārdos kanclere Angela Merkele ir par sankcijām Krievijai un atbalstu Ukrainai, bet darbos palīdz Krievijai vājināt Ukrainas ekonomisko neatkarību. Un ne tikai Ukrainas. No “Nord Stream 2” labumu gūtu dažas ES lielvalstis – Vācija, Francija, Lielbritānija, bet uz citu Austrumeiropas valstu rēķina. Polija un Slovākija tad zaudētu tranzītvalsts statusu.

Tomēr pilnībā likt visas kārtis uz piegādēm tikai pa Baltijas jūru Krievija nevar. Pat ja visus četrus cauruļvadus uz Eiropu izmantos pilnā apjomā, Ukrainu apiet Krievija varēs tikai tad, ja vismaz viens gāzes vads ies caur Turciju.

 

Jauns cauruļvads nenozīmē drošāku piegādi

Krievija piegādā trešo daļu no ES enerģētikas vajadzībām, un apmēram pusi no importētās gāzes “Gazprom” piegādā cauri Ukrainai, ar ko tā konfliktē.

Tāpat kā Krievijas iepriekšējais plāns “South Stream”, ko prezidents Vladimirs Putins bija spiests atcelt pērn, “Nord Stream 2” projekts ir vairāk politisks nekā ekonomisks, atzīst ASV Enerģētikas resursu biroja vadītājs Eimoss Hohšteins. “Pastāv riski, ka “Gazprom” atgriezīs Ukrainu,” viņš pieļauj. Ja tā notiktu, tas būtu “postošs Ukrainai un zaudējumus nesošs Eiropas enerģētikas drošībai kopumā, bet it īpaši Austrumeiropai un Centrāleiropai.”

Slovākijas premjerministrs Roberts Fiko šo darījumu nodevējis par “nodevību, kas Ukrainai un Slovākijai radīs miljardiem eiro zaudējumus”.

“ES Padomē mēnešiem ir bijušas sarunas par to, kā palīdzēt Ukrainai palikt par gāzes tranzīta valsti, lai palīdzētu grūtajos ziemas mēnešos,” Fiko teica kopīgā preses konferencē ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaseņuku. “Pēkšņais paziņojums no “Gazprom” (..) padarīja mūs par idiotiem. (..) Viņi [Rietumeiropas valstis] nodevuši ES dalībvalsti – Slovākiju – un iet pretēji politiskajām diskusijām ar Ukrainu ES Padomē,” Fiko teica. Jāatgādina, ka Slovākija ir tā, kas Krievijas iepirkto gāzi pagrieza atpakaļ uz Ukrainu, lai samazinātu tās atkarību no “Gazprom”.

 

“Gazprom” lieta joprojām tiek izmeklēta

Atgādināšu, ka joprojām notiek Eiropas Komisijas (EK) izmeklēšana par “Gazprom” dominējošā stāvokļa izmantošanu Austrumeiropā.

“Gazprom” tiek apsūdzēts par pārmērīgi augstas gāzes cenas noteikšanu vairākām valstīm (Ungārijai, Polijai un vēl sešām citām), kā arī konkurentu neielaišanu tirgū. Eiropas Komisijas izmeklēšana turpinās, un, kā “LA” vēstīja Anna Kaisa Itkonena, EK runassieva enerģētikas jautājumos, pagājušajā septembrī saņemtas “Gazprom” atbildes uz EK iebildumiem. Komisija ir saņēmusi arī “Gazprom” saistību priekšlikumus. Tomēr izmeklēšanas ilgumu viņa atturējās prognozēt. Konkurences komisāre Margarēte Vestagere šajā sakarā intervijā “Reuters” līdztekus sodam par konkurences pārkāpumu pieļāva arī saistību uzņemšanos.

 

Parlaments uzdod komisāram vērsties pret

Paredzami karsti noritēja Eiropas Parlamenta debates 7. oktobrī, kuras kopā ar citu politisko spēku pārstāvjiem rosināja Latvijas deputāts Krišjānis Kariņš. Tās noritēja negaidīti vienprātīgi. Visas politiskās grupas iebilda pret “Nord Stream” paplašināšanu, pat sociālisti un komunisti, izņemot eiroskeptiķus. Liberālais lietuviešu deputāts Petrs Auštrevičius uzbrūkoši vaicāja enerģētikas komisāram: “Kā jūs izskaidrotu faktu, ka “Gazprom” Ukrainai piestāda lielāku rēķinu nekā Vācijai? Vai te nav nekādas politikas?”

ES enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete deputātiem solīja, ka tuvākajos mēnešos nāks klajā ar gāzes piegādes drošības regulējuma pārskatu, ar jaunu sašķidrinātās gāzes uzglabāšanas stratēģiju un ar ieteikumiem izmaiņām starpvaldību līgumos. “Mērķis ir vienkāršs: izbeidzot pārāk lielu atkarību no piegādātāja vai piegādes ceļa, katrā dalībvalstī jābūt trim iespējamiem gāzes avotiem – vai tas būtu pa cauruļvadiem no dažādiem avotiem, vai tā būtu sašķidrinātā gāze, vai no gāzes krātuves.”

Komisārs solīja investēt krātuvju modernizēšanā un starpsavienojumu izveidē starp dalībvalstīm. Kā piemēru viņš nosauca Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānu (BEMIP), kas Baltijas valstis integrētu Eiropā. Šonedēļ parakstīts gāzes starpsavienojuma līgums starp Poliju un Lietuvu (GIPL), kurā ES iegulda apmēram 300 miljonus eiro.

Pēc debatēm Migels Ariass Kanjete atzina, ka “Nord Stream 2” palielinātu Eiropas atkarību no viena piegādes ceļa. “Vēl precīzāk, izsīktu gāzes tranzīts caur Ukrainu un 80% Krievijas gāzes koncentrētos vienā maršrutā, kas novestu pie “Gazprom” dominējošās pozīcijas Vācijā, palielinot savu tirgus daļu no 40 līdz vairāk nekā 60 procentiem. Tas izraisa nopietnas šaubas par projekta atbilstību Eiropas enerģētikas stratēģijai. Turklāt šo visu iemeslu dēļ “Nord Stream 2″ projekts nekad nevarēs kļūt par mūsu kopīgo interešu projektu. Tas nekad nevarēs iegūt ES finansējumu vai ES atbalstu,” apsolīja komisārs.

EK pētīs projekta atbilstību Trešajai enerģētikas pakotnei, vērsīsies pie cauruļvada operatora un Vācijas regulatora, kurš ir atbildīgs par operatoru sertifikāciju. Uz šī pamata komisija balstīs savus secinājumus par “Nord Stream 2” projekta likumību.

 

Politiķi var apturēt miljardu darījumus

Krišjānis Kariņš, EP deputāts (“Vienotība”, Eiropas Tautas partiju grupa): “Noslēgtā vienošanās ir klajā pretrunā ar Eiropas izvirzītajiem politiskajiem mērķiem. Proti, lai samazinātu atkarību no enerģijas importa, ES veido Enerģētikas savienību, kuras uzdevums ir dažādot piegādes avotus, palielināt konkurenci, samazināt atkarību no jebkura individuālā piegādātāja. Šis “Nord Stream 2” projekts palielinātu gāzes piegādi caur Vāciju no Krievijas, kas jau ir ES lielākais gāzes un naftas piegādātājs. Tas samazinātu konkurenci, to varētu izmantot tikai dažas valstis, un tas nekādi nekalpo ES politiskajiem mērķiem. Tas būtu jāaptur.

Vai Eiropā politiķi var iejaukties uzņēmējdarbībā, it īpaši, kur ieguldīti miljardi? Atbilde ir – jā! Pirmais bija Francijas “Mistral” karakuģu pārdošanas apturēšana Krievijai. Toreiz Eiropas Parlamentā ierosināju debates par to. Arī Krievijas gāzesvada “South Stream” plāns tika apturēts tieši tā paša iemesla dēļ – Krimas okupācija un Krievijas karadarbība Ukrainā. Un arī tāpēc, ka gāzesvads palielinātu atkarību no viena piegādātāja. Taču “South Stream” bija vieglāk apturēt, jo tajā bija iesaistītas ekonomiski un politiski vājākas Dienvideiropas valstis, turpretim šajā “Nord Stream” gadījumā iesaistītas kompānijas, kas bāzētas Vācijā, Nīderlandē un Lielbritānijā. Cīņa būs daudz grūtāka, bet šajā laikā ir mainījusies ES likumdošana, kas dod tiesības Eiropas Komisijai vērsties pret tiem projektiem, kas ir pretrunā ne tikai ar ES politiskajiem mērķiem, bet arī ar likumdošanu.”

 

Jāvērtē atbilstība ES likumiem

ES enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete: “Pirmais, kas jāatzīst, ka “Nord Stream 2” paliek komerciāls projekts. Un, protams, komerciālajiem partneriem jālemj, kura infrastruktūra tiem ir izdevīgākā. Bet būšu tiešs: tāpat kā ar jebkuru citu cauruļvadu Eiropas Savienībā, arī šim pilnībā jāievēro ES likumi, it īpaši Trešā enerģētikas pakotne, kā arī vides, konkurences un publiskā iepirkuma likumi. Komisija rūpīgi izpētīs tā atbilstību Eiropas regulējošam ietvaram. Transportēšanas kapacitāte no Krievijas tiek izmantota apmēram par 50% un jau pārsniedz ES iespējamās vajadzības nākotnē. Ja “Nord Stream 2″ uzbūvēs, pēc mūsu aprēķiniem, tas vēl vairāk palielinās liekas piegādes jaudas no Krievijas. Gribu uzsvērt, ka komisija aktīvi atbalsta pūliņus nodrošināt, lai Ukraina būtu un turpmāk paliktu stabils un uzticams tranzīta ceļš.”

 

UZZIŅA

“Nord Stream 2”

4. septembrī Vladivostokā tika parakstīts akcionāru līgums par “Nord Stream 2”.

Īpašnieki: 51% – “Gazprom”, 49% – Rietumeiropas kompānijām: “E.ON”, “Royal Dutch Shell”, “OMV”, “BASF/Wintershall” un “ENGIE”.

Projekts paredz ieguldīt blakus esošajiem diviem cauruļvadiem trešo un ceturto, tādējādi dubultojot “Nord Stream” gāzes piegādes jaudu par 55 miljardiem kubikmetru gadā.

Projekta izmaksas – 9,9 miljardi eiro.

Gāzi transportēšanu plānots sākt 2019. gada beigās.

Avots: “Reuters”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. grib taisit krievijai uz galvas tad brec pec letas gazes

  2. Merkele – Šrēders n. 2. ? Vis tik vienkārši – nopērc Eiropā politiķi un rīkojies kā gribi. Vienīgi par cik?

  3. Principi?Smieklīgi. Visu izšķir nauda un intereses

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+