Viedokļi
Lasītāju viedokļi

“Nord Stream 2” gāzesvads apdraud Austrumeiropas drošību 16


Vācijas kanclere Angela Merkele
Vācijas kanclere Angela Merkele
Foto – LETA/AP

Autors – Klāvs Zichmanis, Toronto

Aprīlī divi pretrunīgi Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumi izvirzīja jautājumu priekšplānā: ko darīt ar “Nord Stream 2” gāzesvadu?

Daži pamatfakti: “Nord Stream 2” (NS2) konsorcijs ir Krievijas valsts uzņēmuma “Gazprom” Šveicē veidotais uzņēmums ar mērķi būvēt 1200 km garu gāzesvadu Baltijas jūrā no Sanktpēterburgas uz Vāciju. Vads koncentrēs gandrīz 80 procentus Krievijas gāzes pārvadājumu uz Eiropu vienā maršrutā, kas ir 26 procenti no Eiropas gāzes patēriņa. “Nord Stream 1” gāzesvads jau piegādā Krievijas gāzi Rietumeiropai. NS2 paredz to piegādāt Austrumeiropai. Gerhards Šrēders, bijušais Vācijas kanclers (SPD) tagad strādā firmā “Gazprom”. Lobiju grupa “Ost-Ausschuss”, kas atrodas Berlīnē, aizstāv Vācijas uzņēmumu intereses Krievijā.

Pirmais kancleres Merkeles paziņojums nāca dienu pēc tam, kad Vācija un ES sabiedrotie izraidīja Krievijas diplomātus sakarā ar mēģinājumu nonāvēt bijušo Kremļa spiegu, lietojot ķīmisku vielu. Neraugoties uz to, Angela Merkele deva zaļo gaismu Krievijas NS2 turpināt vada būvi. Viņa uzskata NS2 par “tikai ekonomisku projektu…kas nerada draudus diversifikācijai”.

Eiropas Parlamenta Rūpniecības un enerģētikas komiteja nesen nobalsoja par ES tiesību aktu iekļaušanu NS2 projektā, tādējādi atjaunojot kārtību, stabilitāti un paredzamību Eiropas enerģijas tirgū, kā tas vienmēr ir parādījies Eiropas Enerģijas savienības (EEU) mērķos. EEU atbalsta tiesību aktus nodrošinot, lai enerģētikas projekti Eiropā darbojas Eiropas tirgus likuma ietvaros, ievērojot konkurenci, apgādes drošību, komerciālo loģiku un daudzveidību Eiropas enerģijas tirgos.

Turklāt Eiropas Komisija (EK) gatavojas mainīt gāzes tirgus likumus, lai varētu piespiest “Gazprom” atvērt plānoto NS2 gāzesvadu saviem ES konkurentiem. “Gāzes direktīva kopumā… tiks piemērota cauruļvadiem uz un no trešajām valstīm, ieskaitot esošos un nākotnes cauruļvadus,” teikts priekšlikumā. Līdzīgi EEU aktam EK saredz vajadzību tirgus reformām: lielākai konkurencei, un enerģijas avotu un piegādātāju daudzveidībai. Ierosinātais tiesību akts izraisīja strīdus dažās Eiropas galvaspilsētās, taču tas bija tikai balsojums par to, vai Eiropā ir piemērojami Eiropas tiesību akti.

Būtībā NS2 konsorcija intereses ir pretējas un tādēļ ietekmē visus tiesību aktus, kas saistīti ar tirgus reformām un EEU stiprināšanu. Ir iemesls, kāpēc NS2 entuziasti stingri iebilst pret ierosinātiem tiesību aktiem. Vienkārši “Gazprom” cauruļvadam nav nekādu komerciālu nolūku. Ņemot vērā paredzētos Eiropas tiesību aktus, vads būs neienesīgs, jo tas pamatā neatrisina nekādu komerciālu problēmu, piemēram pieprasījumu, vienīgi mazina EEU efektivitāti un apiet Ukrainu gāzes tranzītā. Tas nodrošina turpmāku Krievijas spēka parādīšanu un enerģijas šantāžu Austrumeiropā, likvidētu Eiropas gāzes tirgus uzbūvi un palielinātu “Gazprom” dominanci visā Eiropā, kaitējot konkurencei, piegādes drošībai un tirgus reformām EEU.

Tā kā NS2 galvenokārt ietekmē Austrumeiropu, opozīcija tur pret NS2 ir intensīva. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atklāja, ka Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Višegradas grupa ir izveidojušas NS2 bloku ES, vadu nosaucot par “neekonomisku politisku projektu”. Martā Baltijas valstu un Polijas parlamenti kopīgi brīdināja citus ES parlamentus, ka NS2 ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinātu Eiropas atkarību no Krievijas.

Ukraina spiež ES ieviest sankcijas pret bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu par viņa prokrievisko lobēšanu, raksturojot viņu kā “vissvarīgāko Putina projektu lobistu pasaulē”. Polija mudina ASV piespriest pieciem ES uzņēmumiem sodu par dalību NS2 būvniecībā. “Vēlamies, lai cauruļvada būvniekus soda ar Amerikas Savienoto Valstu sankcijām, izmantojot 2017.g. 2. septembra aktu”.

Jauns Dānijas likums neļautu cauruļvadam šķērsot Dānijas teritoriālos ūdeņus drošības apsvērumu dēļ. Krievija brīdināja Dāniju, ka vads var apiet Dānijas ūdeņus, jo jaunais likums varētu palielināt nenoteiktību atļauju saņemšanā. “Laiki mainās,” teica kāds Dānijas ministrs, atsaucoties uz aizvien agresīvāku Krievijas uzvedību. “Arī politiskie apstākļi pasaulē mainās. Tagad mums ir jāiesaista drošības, aizsardzības un ārpolitikas aspekti, risinot NS2 pieteikumu…tā kā Dānijas karavīri izvietoti Baltijas valstīs, mums jānoskaidro vai NS2 atbilst mūsu ārpolitiskajām interesēm”.

ASV opozīciju NS2 nedrīkst novērtēta par zemu. NS2 “apdraud ASV eksporta stratēģiju piegādāt Eiropai vairāk šķidrinātas dabasgāzes (LNG),” stāsta žurnāls “The Economist”. Kāds eksperts transatlantiskās attiecībās stāsta “Euobserver”: “Es nedomāju, ka Eiropa saprot NS2 ilgtermiņa sekas ASV un Eiropas attiecībās. Tas varētu beigties slikti.”

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens domā, ka būtu “absurds” ļaut NS2 būvniecībai turpināties laikā, kad ES mēģināja sodīt Krievijas agresiju Ukrainā un Anglijā ar sankcijām, nosaucot cauruļvadu par “politisku projektu”.

Jautājumu par NS2 apturēšanu (jā/nē) varētu risināt divos veidos – ES līmenī vai atsevišķās dalībvalstīs. ES konkurences komisārs saka, ka ES nav tiesisku līdzekļu, lai projektu apturētu. EK ir uzdevums nodrošināt likumus, lai vads nedarbotos “juridiskā tukšumā”. Komisija ierosināja noturēt sarunas Krievijas/ES NS2 likumdošanas procesos, lai projekts nekaitētu ES enerģētikas interesēm. Taču ES Padomes juridiskais viedoklis ir, ka Komisijai nav pilnvaru sarunas vest un Vācija būtu tiesīga ignorēt šādu nolīgumu.

EK vadītājs Žans Klods Junkers izteicās, ka mazums ES valstis vēlas viņa vadītās komisijas Krievijas/Vācijas gāzesvada līgumu, bet “diezgan daudz” valstis vēlas, lai tomēr ES līmenī iejauktos, jo ir bažas no enerģijas iebiedēšanas no Krievijas puses.

Dažas nedēļas pēc pirmā paziņojuma negaidīti parādās otrs.

Vācija pirmo reizi neapšaubāmi atzina sabiedroto bažas par NS2 projekta “politiskajiem” un “stratēģiskajiem” aspektiem, ka nevar turpināt vada būvi, pirms nav skaidrības kāda loma projektā paredzēta Ukrainai. Pēc tikšanās 10. aprīlī ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko kanclere Merkele apliecināja šādu viedokli telefona sarunā ar Putinu. “Vads ir stratēģiski svarīgs Ukrainai”, teica Porošenko. “Tas nav tikai ekonomisks projekts, bet ir jāņem vērā arī politiskie faktori”, piebilda kancelere. Viņa runāja par notiekošo Krievijas agresiju Ukrainas austrumos: “Mums nav reāla pamiera.” Kanceleres vārdu izvēle, aprakstot NS2, ir kontrastā iepriekš lietotiem “ekonomiskā projekta” vārdiem. Vads Ukrainai zaudētu $3 miljardus gadā gāzes tranzītā ienākumos laikā, kad Ukraina cīnās, lai pielāgotos rietumiem.

Merkele šķietami atzīst NS2 iespēju kaitēt ES energoapgādes drošībai, ļaujot Krievijai pārtraukt gāzi dalībvalstīm, Polijai vai Baltijas valstīm, kas izskatītos kā ņirgāšanās par rietumu sankcijām pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. NS2 palīdz Krievijai terorizēt citus, un tā būtu ģeopolitiska kļūda. Vācijas kanclere ir izvēlējusies konfrontēt Krievijas prezidentu, beidzot ņemot vērā bažas, ka Putins veido Krievijas gāzes monopolu Eiropā, vienlaikus izslēdzot Ukrainas nozīmi gāzes tranzītā. Ukrainas prezidents Porošenko nosauca NS2 atbalstītājus par “Krievijas hibrīdkaru līdzdalībniekiem”.

Pagaidām nav zināms, vai Merkeles vārdi nozīmē Vācijas politikas pārrāvumu, vai tikai paver durvis nelielām Krievijas koncesijām. Katrā gadījuma vārdi izraisīja pārsteigumu koalīcijas partnerei, centriski kreisai Vācijas sociāldemokrātiskai partijai (SPD), kas atbalsta NS2 un kuras bijušais līderis Šrēders tagad strādā “Gazprom” labā. Tas satricināja “Ost-Ausschuss” Berlīnes lobiju grupu, bet NS2 “Gazprom” konsorcijs nereaģēja uz Merkeles teikto.

Lai saprastu daudziem īsti neizprotamo vācu politiku, ir jāsaprot SPD nostāja pret Krieviju. Partijas pašreizējā Krievijas politika balstās uz “ostpolitiku”, kuru 1970. gados izstrādāja un īstenoja Vilijs Brants. Tā bija alternatīva pieeja aukstā kara laikā attiecību “normalizēšanai” starp Austrumvāciju un Rietumvāciju caur Krieviju. Šī “austrumu politika” balstījās uz dziļu pārliecību un vēlmi SPD aprindās, lai Vācijas-Krievijas attiecības, un attiecīgi attiecības starp Eiropu un Krieviju varētu būt paredzamas un drošas. Tirdzniecība un cita saskare visus tuvinās un saistīs, tādējādi, cerams, samazinās jauna kara iespējamību. Protams, Amerika nav un nebija “ostpolitikas” sastāvdaļa. Šodien vēl arvien SPD ir aizdomīga un aizspriedumaina par ASV.

Līdz pavisam nesen Maskavas un Berlīnes “ostpolitikas” veidotās attiecības iespaidoja Vācijas politiku pret tās austrumu kaimiņvalstīm un uztvēra tās caur Krievijas prizmu. Šodien uz “ostpolitikas” pamatiem būvētā Eiropas miera vīzija vairs nav reāla. Krievija atkāpjas no Eiropas normām un principiem. Sekas Eiropas drošībai ir milzīgas un bīstamas.

ES Konkurences komisijas iekšējie dokumenti atklāj “Gazprom” ļaunprātīgo rīcību: ““Gazprom” korporatīvās stratēģijas galvenais punkts ir politiski orientētā cenu noteikšana.” Ir daudz apsūdzību, ka “Gazprom” ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Eiropā, gadiem ilgi žņaudzot ES enerģijas tirgus, un pārkāpjot konkurences noteikumus.

Ir daudz pierādījumu, ka Krievija ir apšaubāma biznesa partnere. Vai tādēļ Merkele apturēs NS2 būvi? Atrisinājums atkal ir saistīts ar SPD, kura savās rokās tur Merkeles valdības dzīvību. Tās nosacījumi iestāties Merkeles koalīcijā neapšaubāmi ieskaita NS2 celtniecību. Varbūt kanclere var tikai projektu “atšķaidīt”. Bet pāri visam paliek vēl viens neatbildēts jautājums. Kāpēc Vācija vienīgā spēj diktēt nosacījumus jebkuram projektam, kurš ietekmē citas ES valstis, it sevišķi negatīvi? Kur ir ES vienotība, ES likumi un standarti? Nav arī pirmā reize, kad Vācija ko dara ekonomiski vai ideoloģiski sava labuma dēļ.

Nav pamata brīnīties, kāpēc pastāv pretestība Vācijas Eiropas plāniem un vīzijai.

LA.lv