Mobilā versija
+1.0°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
5. augusts, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Nordiska partija nāk

Foto-LETAFoto-LETA

Ļoti patīkami, ka tveicīgā dienvidū vadošie politiķi ir apķērušies, ka mēs jau negatavojamies karam, bet tikai vēlēšanām. Sacensoņi vairs nekārpa zemi kā vērši, nepiedraud viens otram ar netīrās veļas mašīnu, ka tūlīt pāri 
gāzīsies melno kompromatu šļūdonis, un nepārvērš priekšvēlēšanu kampaņas lauku par militāro zonu. Valda laba satikšana, ir ainaviski iezīmēta stabilas, mierīgas attīstības peizāža, un pēc sīku formalitāšu nokārtošanas Saeimas vēlēšanās valdība premjeres (un pēc tam varbūt Piebalga kunga) vadībā paliks savā vietā – ar Dūklava kunga lietišķumu, ar Straujumas saprātību un mērķtiecību, Rinkeviča degsmi un tā tālāk.

Vienīgais nemiera gars tad paliek Šlesers, kurš šķiet Pokaiņu mežā gūstam spēku, lai kultivētu sportu no būvgružiem radīt jaunas un jaunas vēlēšanu apvienības Latvijas uzlabošanai, nāciju izlīgumam un citiem mutuļojošiem pasākumiem. Kā otrie agresīvie radioviļņos jau reklamējas sociāldemokrātiskā “Saskaņa”, par kuru agrāk sačukstējās, ka tā, pie varas nonākusi, liks iedzīvotājiem nēsāt pižikus, brūnas kurtkas un lēkt kazačoku, bet tagad izrādās, ka viņi ir jauna tipa nordiska partija, kura valstī gribētu ieviest zināmu daudzumu sociālisma pēc progresīviem paraugiem un neko vairāk.

Par “Saskaņas” mērķiem jānotic uz vārda, kā Jonas stāstītajam par redzēto valzivs vēderā, bet pašiem jābūt ļoti apdomīgiem, lai jēriņi, ko ievēlam, neizaug un nekļūst par lielām aitām un auniem. Latvijas radio skan franču prozas Žila Verna tradīcijās ieturēts teksts par grūtdieņiem, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa un kam valdošie sagādājuši kolektīvo traumu, bet jau pland sarkanie karogi, soļo visu mazo cilvēku, reņģēdāju draugi un labdari – Ušakova un Urbanoviča komanda. Šie čaklie bufetnieki samazinās PVN ēdienam, sociāldemokrātu spēka uzlādēta, augšup celsies trūcīgā slāņa materiālās labklājības līkne, dzīve būs kā pie saldā kvasa krūzes – pa valsti pārvietošanās lielākoties notiks bez biļetes, līdzīgi kā transports tiek subsidēts Rīgā, Ušakova valstībā. Noteikti, ka saskaņieši vairāk atbalstīs arī mākslu un literatūru.

Tātad cilvēkam, kuru vīla “Vienotība” un noveda patiltē, atliek iet pa kreiso spēku atvērto humāno koridoru, bet ļoti labi, ka arī pārējie tagad zina saskaņiešu plānus. Pilsoņiem, kuru mūža sapnis bija iegādāties jahtu, tas labākais padoms ir – neatlikt nodomāto pirkumu ne par vienu dienu. Ja iekrāts kāds eiro žūksnis, steidzieties uz kuģubūvētavām, sitiet saujā, slēdziet līkopu, jo luksusa precēm kreisie uzlikšot tādu nodokli, ka maz neliksies. Visticamāk, ka nevienu balsi “Saskaņai” nedos arī tie vēlētāji, kuru iepirkumu grozā mēdz būt golfa nūju komplekts vai dārgas drēbes, tie, kuri gribēja pie galdniekmeistara pasūtīt jaunu mēbeļu garnitūru, papildināt izturēto vīnu kolekciju un ko citu “pa smalko”. Nedrošā stāvoklī jūtas bagātnieki, kam pieder lepni nami. Ojojoj, iet uz to, ka “Saskaņa” pie varas šādās mājās iekārtos bērnudārzus, zupas virtuves un sociāldemokrātu sarkanos stūrīšus, kamēr vecos īpašniekus novietos sociālajos centros. Tur tad viņi varēs studēt 4000 zīmju “cilvēces sāpju grāmatu” “SC” apgādā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Stabilitāte noziedzībā

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ prokuratūras gada pārskata sanāksmē paziņoja, ka Latvijā noziedzības līmenis ir stabils, un pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, noziegumu skaits ir pat samazinājies. Jāpiebilst, ka līdzīgus vārdus ģenerālprokurors teicis jau agrāk. Tā, piemēram, prokuratūras gada pārskata sanāksmē 2014. gadā Ēriks Kalnmeiers, vērtējot datus par noziedzīgiem nodarījumiem (toreiz noziegumu skaits gada griezumā bija mazinājies), paudis uzskatu, ka noziedzības samazinājums reālajā dzīvē nav noticis, jo “ir meli, lieli meli un statistika”, taču varot teikt, ka noziegumu skaits ir stabilizējies.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+