Mobilā versija
+2.0°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
24. janvāris, 2017
Drukāt

Norvēģi arestē Latvijas zvejas kuģi: ĀM iesniedz notu un prasa netraucēt zveju

Foto: shutterstock.com. Ilustratīvs attēlsFoto: shutterstock.com. Ilustratīvs attēls

Ārlietu ministrija (ĀM) kontaktējusies ar Norvēģijas vēstniecību, iesniedzot notu ar lūgumu atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi.

Kā aģentūrai LETA norādīja ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons, izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām.

Viņš atsaucās uz juridisko ietvaru, tostarp 1980.gada Eiropas kopienas un Norvēģijas līgumu par zvejniecību, kas paredz, ka katru gadu puses diskutē par zvejas tiesībām, attiecībā arī uz Eiropas Savienības kuģiem, konkrētos ūdeņos, kas nav arī ES ūdeņi, nosakot arī zvejas tiesības Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Tāpat viņš skaidroja 1920.gada Parīzes līgumu, kas paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem. “No mūsu puses ir svarīgi, ka sarunas vada Eiropas Komisija (EK). Mēs, ņemot vērā šo gadījumu, strādāsim Briselē ar EK, lai šo jautājumu risinātu. Divpusēji esam iesnieguši vēstniecībai notu, atsaucoties uz šiem līgumiem, nediskriminācijas principu, pieeju zvejas resursiem, lūdzot atbrīvot kuģi un netraucēt zvejniecību, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām,” viņš norādīja.

Jau vēstīts, ka saistībā ar sniega krabju zveju Norvēģijas teritorijas Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos arestēts Latvijas zvejas kuģi “Senators”, aģentūru LETA informēja Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits.

Saskaņā ar izdevuma “The Independent Barents Observer” ziņoto, Latvijas kuģis pagājušajā nedēļā aizturēts, jo apkalpe esot nodarbojusies ar nelegālu zveju, par ko liecinot ap 2600 jūrā izliktās krabju ķeršanas ierīces, turklāt apkalpei neesot bijis nepieciešamās atļaujas. “Senators” krasta apsardzes kuģa pavadībā nogādāts līdz krastam, kur nodots policijas rīcībā.

Vienlaikus izdevums norāda, ka lielākā daļa valstu, kam arī ir zvejas tiesības Svalbāras reģionā, Latvijas kuģa arestu neatbalsta un uzskata to par politiski motivētu.
Kā uzskata Šmits, kuģa arests noticis, pārkāpjot Parīzes 1920.gada līgumā noteikto nedriskriminācijas principu.

“”Senators” bija uzsācis sniega krabju zveju Svalbāras zvejas apgabalā. Zveja tika sākta, balstoties uz 1920.gada Parīzes līgumu un 2016.gada 14.decembra Eiropas Savienības pieņemto regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi tajā skaitā 11 zem Latvijas karogiem, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Aresta brīdī uz kuģa strādāja 30 cilvēku liela komanda, kuģis novirzīts uz Kirkenesas ostu Norvēģijā,” sacīja Šmits.

“Šis ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses ne tikai pret Latviju, bet pret ES kopumā. Ja Norvēģija nemainīs savu nostāju un turpinās diskriminēt Latvijas likumiskās tiesības, strīdu var nākties izšķirt Starptautiskajā tiesā Hāgā,” piebilda asociācijas vadītājs.

Viņš arī izteica pateicību Latvijas Zemkopības ministrijai un Ārlietu ministrijai, kas patlaban veic aktīvu darbu Latvijas interešu aizstāvībā ES institūcijās un divpusēji ar Norvēģiju.

Kā ziņots, pērn decembrī Zemkopības ministrija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē panāca Latvijas zvejnieku interesēm atbilstošas sniega krabju zvejas iespējas 2017.gadā Svalbāras (Špicbergenas) reģionā, nodrošinot pieprasīto kuģu licenču skaitu sniega krabju zvejai.

Līdz ar to sniega krabjus šogad drīkst zvejot 11 Latvijas tāljūras zvejas kuģi, turklāt panākts, ka nav noteikts kuģu skaita ierobežojums, kas vienlaikus var atrasties šajā zvejas apgabalā.

Latvija līgumam par zvejas tiesībām Norvēģijas teritorijas Svalbāras (Špicbergenas) teritoriālajos ūdeņos pievienojās pērn, ratificējot līgumu starp Norvēģiju, ASV, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Zviedriju, Lielbritāniju un Īriju.

Latvija kopš 2014.gada vidus zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Iepriekš krabju zvejā aktīvi bija iesaistījušies astoņi Latvijas kuģi, kuru nozveja 2014.-2015.gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz vairākiem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+