Foto-LETA/AFP

Norvēģija pieprasa Krievijai paskaidrojumus par Rogozina vizīti Špicbergenā 2

Norvēģijas Ārlietu ministrija vērsusies pie Krievijas varasiestādēm ar prasību sniegt paskaidrojumus par Oslo “melnajā sarakstā” iekļautā Krievijas vicepremjera Dmitrija Rogozina vizīti Norvēģijai piederošajā Špicbergenas arhipelāgā, svētdien vēsta norvēģu medijs “vg.no”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Lasīt citas ziņas

Uz Oslo pretenzijām Rogozins tviterī atbildējis, ka “pēc kautiņa dūres nevicina”.

Norvēģijas Ārlietu ministrija pērn martā iekļāva Rogozinu to personu “melnajā sarakstā”, kas “grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību, suverenitāti un neatkarību”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā sarakstā iekļautajiem cilvēkiem liegta iebraukšana Norvēģijas teritorijā.

Par savu ierašanos Špicbergenā Rogozins sestdien paziņoja tviterī.

“Ierados Longjēbīenē, Špicbergenā,” tviterī paziņoja Rogozins, turpat arī publicējot fotogrāfiju no šīs vietas.

Krievijas vicepremjers ieradies arī Barencburgā, kas ir Špicbergenas otra lielākā apdzīvotā vieta.

“Barencburga. [Uzņēmums] “Arktikugoļ”. Šeit krievu un ukraiņu ogļrači dzīvo kā viena tauta, ar vienu ticību un darbu,” paziņoja Rogozins.

Jau svētdien Rogozins ieradies Ziemeļpolā un arī par to informējis savus tvitera sekotājus.

Norvēģijas telegrāfa aģentūrai Norvēģijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Frūde Annešens atzina, ka Rogozina vizīte Špicbergenā nav likumpārkāpums.

Bet, tā kā Krievijas vicepremjers ir iekļauts to cilvēku sarakstā, kuru uzturēšanās arhipelāgā ir nevēlama, turklāt Krievijas vēstniecība par to ir bijusi informēta, šis incidents izraisa nožēlu, atzina amatpersona.

Norvēģija nolēmusi padarīt stingrākus ieceļošanas kontroles pasākumus savā teritorijā, arī Špicbergenā, sacīja Annešens.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Reklāma
Reklāma

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.