Norvēģijas bijušais premjers Jenss Stoltenbergs kļūst par jauno NATO ģenerālsekretāru 2
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs piektdien kļuvis par jauno NATO ģenerālsekretāru, vēsta Norvēģijas nacionālā raidorganizācija NRK, atsaucoties uz avotiem Briselē.
55 gadus vecais Stoltenbergs saņēmis ietekmīgu NATO locekļu atbalstu, starp kuriem ir ASV, Vācija, Lielbritānija un Francija. Piektdienas pēcpusdienā notiks alianses vēstnieku tikšanās, pēc kuras alianse paziņoja par jaunā vadītāja iecelšanu.
Arī Latvija apsveic lēmumu par Jensa Stoltenberga apstiprināšanu nākamā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretāra amatā. “Esam pārliecināti, ka nākamajam NATO ģenerālsekretāram piemīt visas nepieciešamās īpašības, iemaņas un pieredze, lai veiksmīgi vadību NATO, tai skaitā krīzes situācijās,” teikts piektdien izplatītājā Ārlietu ministrijas paziņojumā.
“Jenss Stoltenbergs ar savu darbību ir pierādījis, ka stiprinās NATO vienotību, solidaritāti un saliedētību. Viņš izprot transatlantiskās saites nozīmi NATO darbībā un apzinās drošības izaicinājumus visā NATO teritorijā. Šis lēmums demonstrē sabiedroto vienotību par NATO attīstību nākotnē, kas balstīta uz kolektīvās aizsardzības stiprināšanu,” uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Pašreizējais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens amata pienākumus sāka pildīt 2009. gada 1. augustā, un viņa pilnvaras beigsies 2014. gada 30. septembrī. Savukārt Stoltenbergs premjera amatu zaudēja septembrī, kad viņa Darba partija cieta sakāvi vēlēšanās.
Līdz šim par visticamāko kandidātu uzskatītais bijušais Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni ticis noraidīts, ņemot vērā oficiālās Romas neviennozīmīgo pozīciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas pilnā mērā neatspoguļo oficiālo kategorisko nosodījumu no NATO un citu valstu puses.
Pret citu iespējamo kandidātu – Beļģijas aizsardzības ministru Pīteru de Kremu – sabiedrotajiem esot iebildumi saistībā ar to, kā Beļģijas vadībā noris NATO jaunās galvenās mītnes būvniecība.
Projekta izmaksas jau ir sasniegušas miljardu eiro, bet Beļģijas puse ir paziņojusi, ka finansējumu nepieciešams palielināt, bet būvniecības termiņus – pagarināt.
Diplomātiskajās aprindās un medijos tikusi minēta arī Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska kandidatūra. Pret viņu sabiedrotie izturējušies piesardzīgi, jo viņš iestājies par radikālu pretdarbību Krievijas agresijai Krimā.
