Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. jūlijs, 2012
Drukāt

Norvēģijas deputāte mudina pamest Šengenas zonu

Lai efektīvāk cīnītos pret organizēto noziedzību, Norvēģijai jāpastiprina robežkontrole un jāizstājas no Šengenas zonas, uzskata valdības koalīcijā esošās Centra partijas parlamenta deputāte Jennija Klinge.

“Pateicoties Šengenas līgumam, noziedzniekiem ir viegli nokļūt Norvēģijā,” laikrakstam “Klassekampen” sacīja deputāte. “Mums ir jāpārņem kontrole pašiem pār savām robežām.” Debatēs par Norvēģijā mītošo čigānu tiesībām Klinge jau agrāk aizstāvējusi ubagošanas aizlieguma ideju. Tomēr tagad viņa gājusi vēl vienu soli tālāk un mudina Norvēģijā Šengenas līgumu aizstāt ar Ziemeļvalstu robežu savienību. “Mēs zinām, ka aiz ielu ubagošanas vismaz daļēji stāv cilvēku kontrabanda. Pasu kontroles ieviešana ap Ziemeļvalstu reģionu būtu daudz efektīvāks līdzeklis, kā panākt, ka mēs spējam noziedzīgos tīklos iesaistītos cilvēkus paturēt ārpus valsts,” sacīja deputāte.

Situācijai pievēršama uzmanība steidzamā kārtā, jo Bulgārija un Rumānija jau oktobrī varētu pievienoties Šengenas zonai. “Tad viņu robežkontroles problēmas kļūs par mūsu problēmām. Ja šīs valstis pievienosies Šengenai un tad, kad tas notiks, Norvēģijas policijai būs ļoti grūti tikt galā ar organizēto noziedzību, kas, kā mēs zinām, būs klāt,” skaidroja Klinge. Viņa uzsvēra, ka motīvs aicinājumiem pastiprināt robežkontroli nav čigānu skaita pieaugums Norvēģijā, bet gan reakcija uz vispārējo noziedzības plūsmas palielināšanos no Austrumeiropas.

Norvēģijas kriminālpolicijas departamenta vadītājs Eivinds Borge laikrakstam “Dagbladet” vēl šonedēļ atzina, ka par vienu no nopietnākajiem apdraudējumiem Norvēģijas sabiedrības drošībai uzskatāmi lietuviešu noziedznieki. Pēc viņa teiktā, lietuviešu noziedzīgie grupējumi ir to skaitā, kas Norvēģijā visvairāk nostiprinājušies, un to izdarīto noziegumu līmenis jūtami pieaudzis pēc 2008. gda finanšu krīzes. Statistika ir šokējoša – lietuvieši Norvēģijā apsteidz citus ārvalstniekus noziegumu skaita ziņā. Pērn atklāto lietuviešu noziegumu skaits krietni pārsniedz divus tūkstošus, un gada laikā no valsts izraidīti vairāk nekā 520 tiesātu Lietuvas pilsoņu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+