Mobilā versija
+17.8°C
Līga
Piektdiena, 23. jūnijs, 2017
27. oktobris, 2015
Drukāt

Kādi iespaidi gūti pieredzes braucienā Norvēģijā? (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Lai izzinātu Norvēģijas pieredzi attālo un mazāk attīstīto valsts reģionu atbalstīšanā, vizītē Eustagderes apgabalu apmeklējusi Latvijas delegācija. Kādi secinājumi pārvesti un kas pārņemams no norvēģiem?

 

Valdis Nītiņš, Cēsu novada pašvaldības attīstības nodaļas komercdarbības attīstības speciālists: “Norvēģija nav Eiropas Savienībā, viņiem ir citi fondi. Taču acīmredzot ne jau fondi visu nosaka, galvenais virzītājspēks visur un vienmēr ir cilvēks. Mani patīkami pārsteidza, ka šajā ziemeļvalstī arī attālos novados cilvēki atrod iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Iedomājieties, braucam, braucam, it kā nekā īpaša nav, bet pēkšņi priekšā pamatīga siltumnīca ar tropu mežu, kura iemītnieki ir tādi eksotiski dzīvnieki kā krokodili, dažādu sugu pērtiķi un citi. Tūrisma uzņēmums atvērts 2009. gadā, īpašnieks ņēmis kredītu, palīdzējusi arī nelielā vietējā pašvaldība. Pagājušajā gadā eksotiskā siltumnīca uzņēmusi 50 000 apmeklētāju. Taču pašvaldības teritorijā, kurā ir tikai 7000 iedzīvotāju, ir arī citas iecienītas tūristu vietas. Norvēģi mūs uzmundrina – esiet drosmīgāki, nebaidieties meklēt idejas un tās īstenot! Mums grūti iedomāties, ka Latvijas laukos varētu īstenot kaut ko tik ļoti neparastu. Vēsturiski esam piesardzīgi, varbūt tas nemaz nav slikti, taču – mums arī jāiet uz priekšu. Cēsu novadā no 1. marta līdz 30. novembrim norisinās pašvaldības grantu konkurss “Dari Cēsīm”, esmu pārliecināts, ka Norvēģijā redzētais mūsu projektu dzīvē dos jaunus impulsus.”

 

Jevgēnija Butņicka, VARAM Reģionālās politikas departamenta reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja: “Guvām apstiprinājumu, ka arī Norvēģijas pašvaldības, lai gan tām ir ievērojami lielāki budžeti, saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā pie mums Latvijā. Piemēram, kā saglabāt teritorijas dzīvotspēju, kā motivēt iedzīvotājus palikt un darboties savas teritorijas attīstībai, kā efektīvi izmantot teritorijas resursus vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām. Secinām, ka problēma ir nevis naudas daudzumā, bet gan racionālajā finanšu līdzekļu plānošanā. Norvēģijas pārstāvji uzsvēra sadarbības nozīmi pašvaldību starpā, īpaši uzņēmējdarbības attīstīšanā un pakalpojumu nodrošināšanā, veidojot kopīgas iniciatīvas un savstarpēji sadalot izmaksas. Sadarbība sākotnēji bijusi kultūrā un sportā, pēc tam kopīgi risināti arī sarežģītāki jautājumi. Šobrīd vēl ir grūti pateikt, kas tieši tiks pārņemts no Norvēģijas pieredzes. Ir jāvērtē un jādiskutē.”

 

Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos: “Vislielākais prieks par to, ka Norvēģijā guvu uzskatāmu pierādījumu, ko var panākt, ja valsts finansējumu piešķir attālo pašvaldību attīstībai. Mums ir Eiropas struktūrfondi, bet tie koncentrēti lielajos attīstības centros. Pašvaldību savienība uzsvērusi, ka jāiedzīvina valsts finansējums uzņēmējdarbības attīstībai teritorijās, kurām pēc būtības liegta iespēja tikt pie Eiropas naudas. Pie mums mīl runāt, ka mazās pašvaldības nespēj piesaistīt Eiropas līdzekļus, kaut gan patiesībā viss ir izdarīts tā, ka šīs pašvaldības uz to naudu nemaz nevar pretendēt. Ļoti ceru, ka norvēģu pieredze mums palīdzēs panākt, ka arī ārpus attīstības centriem esošām pašvaldībām būs iespēja veidot savu infrastruktūru, lai varētu palīdzēt attīstīt uzņēmējdarbību.”

 

Gunta Abaja, biedrības “Latvijas Lauku forums” padomes locekle: “Norvēģi uzsvēra, ka tie sasniegumi, ar kuriem viņi mūs iepazīstina attālajos novados, ir ilgu gadu darba rezultāts. Man vislielākais ieguvums – iepazīšanās ar norvēģu domāšanas veidu, attieksmi un skatījumu. Viņi meklē optimālos risinājumus vienmērīgai valsts attīstībai. Domāju, ka Latvijai, kas uzsvērusi spēcīgu centru nepieciešamību, norvēģu centieni tomēr būtu ļoti svarīgi. Es dzīvoju Dundagā, ceru, ka norvēģu pieredze palīdzēs mūsu vietējās rīcības grupas darbā.”

 

Uzziņa

Latvijas delegācija darba vizītes laikā iepazinās ar Norvēģijas pieredzi, īstenojot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai un pakalpojumu nodrošināšanai attālos un mazattīstītos reģionos. Šobrīd tiek gatavoti secinājumi par iespējām piemērot Norvēģijā īstenoto praksi Latvijas situācijai.

2016. gada sākumā plānotas Norvēģijas ekspertu vizītes Latvijā, lai ar mūsu speciālistiem diskutētu par Norvēģijas pieredzes piemērotību Latvijai.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. TAD JAU TAUTAI ir blēdis. Viņu neinteresē ko dalībnieki paši ieguvuši. Viņam interesē citus izsmiet.
    Bet ko viņš pats citiem ir devis? Vai tikai blēdījies uz citu rēķina? Plātities? Ar ko?
    Ar savu muļķību.
    Teļš gatavais.

  2. Katrā Latvijas pagastā 50 MĒRKAĶU DĀRZUS !!!

  3. būtu bildes par Norvēģiju ielikuši,lai tauta skatās..

    • tad jau tautai nevaretu iestāstit Atbildēt

      ka tā nebija vienkārši ekskursija uz citu rēķina, bet gan ” pieredzes apmaiņa” reāli pat nevar neko pateikt kādu pieredzi guvuši, tik pārskaita vispārzināmus faktus

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (21)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vides dienests un Koļegova guļ

Svētdien, 18. jūnijā, Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks teritorijā, kur tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 1,2 hektāru platībā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu. Vakar tika paziņots, ka Valsts vides dienesta (VVD) inspektors pēc pārbaudes konstatējis, ka ugunsgrēka postītajā teritorijā atradušies arī bīstamie sadzīves atkritumi. Tikmēr sabiedrībā izskan pārmetumi Ingas Koļegovas vadītajam Valsts vides dienestam par to, ka nav bijusi kontrole atkritumu ievešanā, glabāšanā, un par iespējamu bezdarbību, jo ziņojumi par atkritumiem teritorijā bijuši jau pagājšruden.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (2)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (3)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (11)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+