Kādi iespaidi gūti pieredzes braucienā Norvēģijā? 4
Lai izzinātu Norvēģijas pieredzi attālo un mazāk attīstīto valsts reģionu atbalstīšanā, vizītē Eustagderes apgabalu apmeklējusi Latvijas delegācija. Kādi secinājumi pārvesti un kas pārņemams no norvēģiem?
Valdis Nītiņš, Cēsu novada pašvaldības attīstības nodaļas komercdarbības attīstības speciālists: “Norvēģija nav Eiropas Savienībā, viņiem ir citi fondi. Taču acīmredzot ne jau fondi visu nosaka, galvenais virzītājspēks visur un vienmēr ir cilvēks. Mani patīkami pārsteidza, ka šajā ziemeļvalstī arī attālos novados cilvēki atrod iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Iedomājieties, braucam, braucam, it kā nekā īpaša nav, bet pēkšņi priekšā pamatīga siltumnīca ar tropu mežu, kura iemītnieki ir tādi eksotiski dzīvnieki kā krokodili, dažādu sugu pērtiķi un citi. Tūrisma uzņēmums atvērts 2009. gadā, īpašnieks ņēmis kredītu, palīdzējusi arī nelielā vietējā pašvaldība. Pagājušajā gadā eksotiskā siltumnīca uzņēmusi 50 000 apmeklētāju. Taču pašvaldības teritorijā, kurā ir tikai 7000 iedzīvotāju, ir arī citas iecienītas tūristu vietas. Norvēģi mūs uzmundrina – esiet drosmīgāki, nebaidieties meklēt idejas un tās īstenot! Mums grūti iedomāties, ka Latvijas laukos varētu īstenot kaut ko tik ļoti neparastu. Vēsturiski esam piesardzīgi, varbūt tas nemaz nav slikti, taču – mums arī jāiet uz priekšu. Cēsu novadā no 1. marta līdz 30. novembrim norisinās pašvaldības grantu konkurss “Dari Cēsīm”, esmu pārliecināts, ka Norvēģijā redzētais mūsu projektu dzīvē dos jaunus impulsus.”
Jevgēnija Butņicka, VARAM Reģionālās politikas departamenta reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja: “Guvām apstiprinājumu, ka arī Norvēģijas pašvaldības, lai gan tām ir ievērojami lielāki budžeti, saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā pie mums Latvijā. Piemēram, kā saglabāt teritorijas dzīvotspēju, kā motivēt iedzīvotājus palikt un darboties savas teritorijas attīstībai, kā efektīvi izmantot teritorijas resursus vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām. Secinām, ka problēma ir nevis naudas daudzumā, bet gan racionālajā finanšu līdzekļu plānošanā. Norvēģijas pārstāvji uzsvēra sadarbības nozīmi pašvaldību starpā, īpaši uzņēmējdarbības attīstīšanā un pakalpojumu nodrošināšanā, veidojot kopīgas iniciatīvas un savstarpēji sadalot izmaksas. Sadarbība sākotnēji bijusi kultūrā un sportā, pēc tam kopīgi risināti arī sarežģītāki jautājumi. Šobrīd vēl ir grūti pateikt, kas tieši tiks pārņemts no Norvēģijas pieredzes. Ir jāvērtē un jādiskutē.”
Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos: “Vislielākais prieks par to, ka Norvēģijā guvu uzskatāmu pierādījumu, ko var panākt, ja valsts finansējumu piešķir attālo pašvaldību attīstībai. Mums ir Eiropas struktūrfondi, bet tie koncentrēti lielajos attīstības centros. Pašvaldību savienība uzsvērusi, ka jāiedzīvina valsts finansējums uzņēmējdarbības attīstībai teritorijās, kurām pēc būtības liegta iespēja tikt pie Eiropas naudas. Pie mums mīl runāt, ka mazās pašvaldības nespēj piesaistīt Eiropas līdzekļus, kaut gan patiesībā viss ir izdarīts tā, ka šīs pašvaldības uz to naudu nemaz nevar pretendēt. Ļoti ceru, ka norvēģu pieredze mums palīdzēs panākt, ka arī ārpus attīstības centriem esošām pašvaldībām būs iespēja veidot savu infrastruktūru, lai varētu palīdzēt attīstīt uzņēmējdarbību.”
Gunta Abaja, biedrības “Latvijas Lauku forums” padomes locekle: “Norvēģi uzsvēra, ka tie sasniegumi, ar kuriem viņi mūs iepazīstina attālajos novados, ir ilgu gadu darba rezultāts. Man vislielākais ieguvums – iepazīšanās ar norvēģu domāšanas veidu, attieksmi un skatījumu. Viņi meklē optimālos risinājumus vienmērīgai valsts attīstībai. Domāju, ka Latvijai, kas uzsvērusi spēcīgu centru nepieciešamību, norvēģu centieni tomēr būtu ļoti svarīgi. Es dzīvoju Dundagā, ceru, ka norvēģu pieredze palīdzēs mūsu vietējās rīcības grupas darbā.”
Uzziņa
Latvijas delegācija darba vizītes laikā iepazinās ar Norvēģijas pieredzi, īstenojot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai un pakalpojumu nodrošināšanai attālos un mazattīstītos reģionos. Šobrīd tiek gatavoti secinājumi par iespējām piemērot Norvēģijā īstenoto praksi Latvijas situācijai.
2016. gada sākumā plānotas Norvēģijas ekspertu vizītes Latvijā, lai ar mūsu speciālistiem diskutētu par Norvēģijas pieredzes piemērotību Latvijai.
