×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.9°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
26. februāris, 2018
Drukāt

“Norvik banka” piedāvā valstij krāpšanas lietā ierauto vēja parku (1)

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Viens no “Norvik bankas” priekšlikumiem starptautiskās arbitrāžas izbeigšanai pret Latviju ir krāpšanas lietā ierautā vēja parka “Winergy” pārdošana valstij, noprotams no bankas īpašnieka Grigorija Guseļņikova teiktā intervijā Latvijas Televīzijai, svētdien ziņoja “de facto”.

Apgrūtinājums, ko “Norvik bankai” rada vēja parks Ventspils novadā, ir viens no iemesliem, kādēļ banka decembra vidū iesūdzēja Latviju Pasaules Bankas šķīrējtiesā Vašingtonā.

Gadījums ar “Winergy” ir komplicēts, bet stāsta īsā versija ir šāda – igauņu investori saņēma bankā 50 miljonu kredītu vēja parka attīstīšanai; bankai radās aizdomas, ka naudu viņiem nevēlas atdot; policija sāka izmeklēšanu par krāpšanu; banka un igauņi noslēdza mierizlīgumu; vēja parks pārgāja bankas īpašumā; taču krimināllieta ir nosūtīta tiesai un vēja parks aizvien ir apgrūtināts; banku uzraugs to uzskata par riskantu aktīvu; tādēļ bankai piemēro augstākas prasības.

“Šī vēja parkam izsniegtā kredīta summa ir lielāka, nekā maksimālā iespējamā kredīta summa, kas pieļaujama pēc mūsu bankas kapitāla. Formāli tas ir pārkāpums. Bet vai tas ir mans pārkāpums? Tas ir vēsturisks pārkāpums, ko es esmu mantojis,” pauž Guseļņikovs.

Viņš skaidro, ka varētu parku pārdot, bet neviens to nepērk, kamēr kompānija “Winergy” ir ierauta krimināllietā. Situāciju varot atrisināt, bankai atsakoties no materiālajām pretenzijām.

“Bet ja mēs atcelsim visas materiālās pretenzijas, jūs saprotat, kas notiks ar krāpšanā apsūdzētajiem. Materiālie zaudējumi nevienam nav. Viņi varēs būt brīvi. Mēs negribam viņiem dot tādu iespēju,” saka Guseļņikovs.

Guseļņikovs uzskata, ka “ļoti labs mūsu procesa risinājums” būtu, ja valsts vai kāds tās uzņēmums, piemēram, “Latvenergo” atpirktu vēja parku.

Līdz šim gan “Norvik banka”, gan valsts ļoti skopi bija komentējušas starptautiskā strīda iemeslus. Valsts kanceleja iepriekš “de facto” skaidroja, ka vienošanās pirms tiesas netika panākta, jo bankas pārmetumi valstij nebija līdz galam saprotami, bet piedāvātie risinājumi nebija juridiski iespējami.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+