Nosaka atalgojuma apmēru publisko kapitālsabiedrību vadībā 0
Valdība šodien beidzot pieņēma noteikumus, kas regulēs maksimālā atalgojuma apmēru publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.
Noteikumi paredz, ka tiks izveidotas trīs kapitālsabiedrību grupas atkarībā no finanšu radītājiem un darbinieku skaita – mazas, vidējas un lielas. Noteikumi paredz, ka reizi gadā, pēc gada pārskata apstiprināšanas, kapitāla daļu turētājs izvērtēs kapitālsabiedrības vidējo darbinieku skaitu un finanšu rādītājus un iedalīs kapitālsabiedrību attiecīgajā grupā.
Dokumentā ir iekļauti koeficienti algas maksimālā apmēra noteikšanai. Piemēram, ja lielā kapitālsabiedrībā valdes priekšsēdētājam mēneša atlīdzība tiek noteikta, piemērojot maksimālo koeficientu “10”, tad viņa mēneša atlīdzība būtu 7650 eiro. Vidējā kapitālsabiedrībā maksimālais koeficients ir “8”, bet mazā – “5”.
Noteikumu projekts paredz, ka mazā kapitālsabiedrībā maksimālais atalgojuma apmērs vadībai var būt 3825 eiro apmērā, vidējā – 6120 eiro apmērā, bet lielā kapitālsabiedrībā – ne vairāk kā 7650 eiro par pamata pienākumu pildīšanu. Šis gan ir maksimālais apmērs, līdz ar to atalgojums var būt arī zemāks.
Izmaiņas ieviestas arī jautājumā par amatu savienošanu. Iepriekš bija noteikts, ka valdes priekšsēdētājam, savienojot amatus, pamatpienākumi jeb valdes priekšsēdētāja pienākumi jāveic ne mazāk kā 60% apmērā. Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja valdes priekšsēdētājs vai valdes loceklis tajā pašā kapitālsabiedrībā papildus pilda arī cita amata pienākumus, atlīdzības īpatsvars par valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa amata pienākumu izpildi nevar būt mazāks par 80% no kopējās atlīdzības kapitālsabiedrībā. Tas nozīmē, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa atlīdzību iespējams palielināt vēl par 20%.
Valdība šodien nolēma izvērtēt iespēju izdod normatīvo regulējumu par valdes un padomes locekļu skaitu pašvaldību kapitālsabiedrībās, savukārt Pārresoru koordinācijas centram kopīgi ar Valsts kanceleju tiks uzdots veikt iepirkuma procedūru, lai veiktu atalgojuma izpēti.
Jautājums vairākas nedēļas pēc kārtas tika atlikts, sākotnēji, lai piedāvājumu pārstrādātu, jo bija vairāki iebildumi, bet pagājušās nedēļas valdības sēdē šī jautājuma izskatīšanu lūdza atlikt ministri. Speciāli jautājuma apspriešanai tajā pašā dienā tika sasaukti visi ministri, kuri tomēr vienojās bez izmaiņām noteikumus virzīt skatīšanai šajā valdības sēdē. Viena no bažām no ministru puses bija par iespējamu pašreizējā atalgojuma samazināšanos vai neadekvātu pieaugumu, tomēr šīs bažas noraidītas.
Sākotnēji valdībā tika virzīti noteikumi, kas paredzēja tikai konkrētu koeficientu, kādu ņem vērā algas noteikšanai un kādi ir atalgojuma griesti lielās, vidējās un mazās kapitālsabiedrībās. Tomēr, saņemot ministru iebildumus un bažījoties, kāda būs sabiedrības reakcija, tika pieņemts lēmums meklēt citu risinājumu.
Pēc tam tapa izmaiņas noteikumos, paredzot, ka mēneša atlīdzības apmēra palielinājums ir pakāpenisks – nepārsniedzot 25% no iepriekšējā pārskata gadā noteiktā mēneša atlīdzības apmēra.
