Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

Par PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumu rupju noliegšanu draudēs kriminālsods (5)

psrs_emblema

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, cita starpā nosakot kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu.

Pieņemot likumu, precizēts likuma pants par genocīda, nozieguma pret cilvēci, mieru vai kara nozieguma attaisnošanu.

Likuma jaunā redakcija nosaka atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tostarp PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.

“Esam lēmuši iekļaut Krimināllikumā tiešu norādi uz varām, kuras noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem, – Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Lai arī Drošības policija norāda, ka jau patlaban likums ļauj vērsties pret personām, kuras attaisno šo režīmu pastrādātos starptautiskos noziegumus, šāda norma nepārprotami jānostiprina arī likuma tekstā, konkretizējot esošo regulējumu. Vienlaikus sagaidām, ka valsts drošības iestādes rīkosies aktīvi, izmeklējot gadījumus, kad publiski tiek attaisnots holokausts, deportācijas, civiliedzīvotāju spīdzināšanas un slepkavības, kā arī militārs iebrukums Latvijas teritorijā,” skaidroja Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (V).

Vienlaikus Judins norāda, ka ar šiem likuma grozījumiem Latvija līdz ar vairākām citām Eiropas valstīm PSRS režīma noziedzīgo rīcību pielīdzina nacistiskās Vācijas veiktajiem noziegumiem. Par šādiem noziegumiem piemērojamais sods nemainās – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Apvienības “Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins aicināja izslēgt attiecīgo priekšlikumu, jo tas paredz reālu cietumsodu uz laiku līdz pieciem gadiem par viedokļa izteikšanu. “Es vēlos atgādināt, ka vārda brīvība ir uzskatāma par vienu no senākajām un nozīmīgākajām tiesībām demokrātiskā sabiedrībā,” norādīja politiķis, akcentējot, ka tiesības uz vārda brīvību nostiprinātas gan Satversmes 100.pantā, ANO paktā “Par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām” un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi arī uz saikni starp valstī aizsargāto vārda brīvības apjomu un tās demokrātijas līmeni, norādot, ka, attīstoties demokrātijai, ir tendence paplašināties arī tiesībām uz vārda brīvību, skaidroja SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. “Jāņem vērā arī vairāku piemērotāju prognoze, ka šāda veida nodarījumi varētu tikt veikti demonstratīvi, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības un pēc tam varētu vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Piedāvātā redakcija rada ilgtermiņa riskus un var nevis saliedēt sabiedrību, bet, tieši pretēji, veicināt sabiedrības šķelšanos,” brīdināja politiķis.

Judins skaidroja, ka vārda brīvība nav absolūta un ir gadījumi, kad vārda brīvība var tikt ierobežota, – ja ir situācija, ka cilvēks noliedz noziegumus pret cilvēci, genocīdu, citus noziegumus, slavina attiecīgus pārkāpumus.

Deputāte Irina Cvetkova (SC) norādīja, ka pēc šīs normas ieviešanas Latvijas sabiedrība ar nepacietību gaidīšot, “kad pret advokātu Andri Grūtupu tiks ierosināts kriminālprocess”. Viņa grāmatā “Ešafots” “publiski esot noliegts, attaisnots un rupji noniecināts nacistiskās Vācijas noziegums pret cilvēci un genocīds, kāds bija īstenots arī pret Latvijas iedzīvotājiem”, akcentēja parlamentāriete.

Turpinoties debatēm, Judins atsaucās uz Satversmes tiesas lemto un norādīja: “Es gribu atgādināt, ka Latvija tika okupēta, ka attiecībā pret Latviju notikusi agresija. (..) Tas ir fakts. Un, ja daži kolēģi vēlas turpināt diskusijas par to, turpināt apšaubīt, man gribētos pievērst jūsu uzmanību, ka arī imunitāte var nepasargāt dažus no jums, ja jūs to turpināsiet darīt.” Šis viedoklis raisīja starpsaucienus no zāles.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Ļoti pareizi! Vismaz tagad SC patrioti pievaldīs mēli.

  2. Piekrītu un atbalstu.

  3. Būs daudz ko darīt.Ir iespaids ka okupantu noziegumi pret latviešu tautu ir beigušies ar pēdējo izsūtīšanu.Tā gluži nav.Noziegumus turpinajās latvijas kompartijas vadībā.Sākas okupantiem potenciali bîstamu cilvēku atsijašana jau no bērnu vecuma.Šajā procesā tiek piesaistiti izglītības darbnieki,komjaunatne.Neuzticamajiem jau 13 gadu vecumā obligati iesniedzamajos dokumentos tiek atzīmēts kriminālpants-pretpadomju propogandists.Vienlaicīgi tiek veikts psiholoģiskais terors-dažādu baumu izplatišana.Varētu jau nosaukt dažus uzvārdus,bet 13gados par kopijam jau netiek domāts.Izglītība tādā pat veidā tiek ierobežota.Labi apmaksātu darbu nesameklēt.Arī tagad nackomiem esot pie varas terors turpinās.Viens no lielākajiem okupantu noziegumiem pret okupēto tautu ir Černobiļas notikumi.Okupantu pakalpiņu loma uz Černobiļu nosūtamo latviešu sarakstu sastādīšanā un nosūtīšanas organizēšanā netiek izmeklēta,jo tas būtu jādara bijušajiem nozieguma organizētajiem.Tātad notiek nozieguma slēpšana.

  4. Ar ko gan mēs atšķiramies no Krievijas?

  5. Nu tad beidzot, žēl, ka 9.maijs jau garām. Okupācijas murga laikā sanāca braukt kopā ar kaimiņieni it kā inteliģentu krievieti, viņa teica, ka arī nolikusi ziediņus pie pieminekļa, uz ko atbildēju, ka nesaprotu kāpēc un ka latviešiem katru gadu 9.maija orģijas pie okupācijas pieminekļa ir ļoti pazemojošs un no okupācijas cietušos latviešus diskriminējošs pasākums. Viņa atbildēja, ka mēs taču atbrīvojām! Apjautājos – no kā atbrīvojāt? Viņa zombētā balsī bez minstināšanās atbild – mēs atbrīvojām Eiropu no fašisma. Uz ko es atbildēju, ka vieni fašisti `atbrīvoja` no citiem fašistiem, ka viņi atbrīvoja mūs no radiniekiem, mājām, dzīvības, mantas, izsūtot bada nāvē nevainīgus cilvēkus, arī sievietes, bērnus, vecīšus nomirt zvērīgos apstākļos. Un es nesaprotu kāpēc latvieši par to klusē, slepkavu un to pēcnācēju ikgadējās dzīres pie okupācijas pieminekļa ir murgs latviešiem.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+