Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. janvāris, 2016
Drukāt

Nosauktas vārdā mūzikas izcilības (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Ventis Zilberts ir arī pazīstams kā ilggadējs Latvijas Radio pianists koncertmeistars, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru un klavierpavadījuma katedras profesors, aktīvs kamermūziķis un nenogurstošs latviešu mūzikas propagandētājs Latvijā un pasaulē.

Vakar tika paziņoti Latvijas nozīmīgākā ikgadējā mūzikas notikuma – “Lielās mūzikas balvas 2015” nominanti, kā arī īpašo balvu ieguvēji.

Balvu pasniegšanas ceremonija un svinīgais koncerts notiks 1. martā Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Ceremoniju tiešraidē pārraidīs Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 “Klasika”. Balvas pasniegšanas ceremonijas un svinīgā koncerta režisors, kā arī video materiālu autors arī šogad būs Roberts Rubīns, bet vadītāji – Baiba Bože un Ints Teterovskis.

Šogad balvu par mūža ieguldījumu mūzikā saņems izcilais pianists Ventis Zilberts. Savukārt par Latvijas akadēmiskās mūzikas popularizēšanu pasaulē suminās Kanādā dzīvojošo komponisti Daci Aperāni, kura milzu enerģiju veltījusi tilta veidošanai starp Latvijas un trimdas komponistiem un atskaņotājmāksliniekiem.

“Šis gads mūzikā bijis tik spilgtiem notikumiem piesātināts, ka vēlreiz kļuvis par apliecinājumu, ka Latvija patiešām ir mūzikas lielvalsts,” teica kultūras ministre Dace Melbārde. Kā pašas spilgtāko pieredzējumu viņa atceras Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncertu 9. aprīlī Ņujorkā Linkolna centrā (ASV). “Starptautiskā vide mūsu mūzikas izcilībām piešķir īpašu kopumu,” uzsvēra D. Melbārde. Tomēr tikpat aizraujoša bijusi arī dzejnieku Raiņa un Aspazijas darbu ieaušana mūzikā, kas guva izpausmi tik spilgtos un muzikāli kvalitatīvos notikumos kā operas “Zelta zirgs” uzvedums Siguldas Opermūzikas svētkos, koncertuzvedums “Dagdas skiču burtnīcas”, izrāde “Mīlas svētība” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī un citos.

Žūrijas priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas akadēmiskā darba prorektors Normunds­ Vīksne atklāja, ka viņš ar kolēģiem, atlasot mūzikas gada spilgtākos notikumus, jutušies, gluži kā spēlējot stikla pērlīšu spēli vai liekot mozaīku, kuras aina veidojusies no maziem gabaliņiem ik mēnesi. Kopumā mūzikas gadu Normunds Vīksne raksturo kā pamatīgu – varbūt bijis mazāk ārišķīga spožuma, toties netrūcis kvalitatīvu veikumu.

Saskaņā ar nolikumu katrs balvas laureāts saņem sudraba statueti un naudas balvu 1500 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

 

“Lielās mūzikas balvas 2015” nominanti

PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU

Pianists Ventis Zilberts.

PAR LATVIJAS AKADĒMISKĀS MŪZIKAS POPULARIZĒŠANU PASAULĒ

Komponiste Dace Aperāne.

PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU

Andris Poga – par Jāņa Ivanova 20. simfonijas interpretāciju Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 24. janvārī Lielajā ģildē, vadot LNSO, un par Dmitrija Šostakoviča 13. simfonijas “Бабий Яр” interpretāciju LNSO koncertā “Krievu mūzikas pērles III” 12. martā Lielajā ģildē;

Egils Siliņš un Māris Skuja – kā duets par latviešu vokālās mūzikas interpretāciju koncertā “Egils Siliņš un latviešu klasika” 25. oktobrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis”;

Reinis Zariņš – par Lūcijas Garūtas Klavierkoncerta interpretāciju Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 24. janvārī Lielajā ģildē un par interpretācijām koncertā “Klaviermūzikas meistari” 14. martā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”;

Juris Žvikovs – par interpretācijām koncertā “Meditācijas skaņās. Džons Keidžs” 7. oktobrī Rīgas Biržā.

PAR IZCILU SNIEGUMU

Orķestris “Sinfonietta Rīga” – par koncertiem 2015. gada garumā;

Elīna Šimkus – par sniegumu Senās mūzikas festivālā 2015, par sniegumu Jozefa Haidna oratorijā “Pasaules radīšana” 18. decembrī Rīgas Lutera (Torņakalna) baznīcā un par sniegumu koncertā “Mozart & Mozart” 3. oktobrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis”;

Daumants Kalniņš – par iegūto “Grand Prix” konkursā “Riga Jazz Stage” 2015. gada aprīlī “Splendid Palace”, par sniegumu koncertos “Perta un Ešenvalda pasijas” 3. aprīlī Rīgas Domā, “Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas” 6. jūnijā Dzintaru koncertzālē, “Maestro – Piano – Rīga” 29. oktobrī Lielajā ģildē.

GADA JAUNDARBS

Rihards Dubra – par Otro simfoniju “Latvijas simtgades simfonija”, kas pirmatskaņota “Liepājas Simfoniskā orķestra 135. jubilejas sezonas atklāšanas koncertā” 25. septembrī Liepājas Latviešu biedrības namā;

Andrejs Selickis – par skaņdarbu “Šyupuļdzīsme Jēzum” koncertā “Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets” 28. novembrī Latgales vēstniecībā “GORS”;

Selga Mence – par Klavieru kvartetu koncertā “Eiropas Ziemassvētki. Ziemassvētki sveču gaismā” 27. decembrī Mazajā ģildē.

GADA JAUNAIS MĀKSLINIEKS

Pianists Georgijs Osokins;

Dziedātāja Annija Putniņa;

Dziedātājs Mihails Čuļpajevs.

GADA UZVEDUMS

Džakomo Pučīni opera “Manona Lesko” Latvijas Nacionālajā operā un baletā;

Ēriks Ešenvalds “Ziemeļu gaisma” 27. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā un baletā;

Johana Štrausa operete “Sikspārnis” Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

GADA KONCERTS

“Čella Zvaigznes un “Sinfonietta Rīga”” 11. septembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis”;

“Emīls Dārziņš” 3. novembrī LU Lielajā aulā;

“Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets” 28. novembrī Latgales vēstniecībā “GORS”.

PAR IZCILU DARBU ANSAMBLĪ

Ilona Meija – par darbu “Sinfonietta Rīga” sastāvā un kameransambļos;

Egils Upatnieks – par darbu LNSO sastāvā un kameransambļos;

Jānis Porietis – par sniegumu koncertuzvedumā “Dagdas skiču burtnīcas” un par interpretācijām koncertos “Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets” 28. novembrī, Latgales vēstniecībā “GORS” un “Eiropas Ziemassvētki. Johans Sebastiāns Bahs “Ziemassvētku oratorija”” 30. decembrī Rīgas Lutera (Torņakalna) baznīcā;

Viktors Ritovs – par darbu Latvijas Radio bigbenda sastāvā un koncertprogrammās “Riga Jazz Stage”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iesaku starptautiski pieprasīto Latvijas visu laiku labāko pianistu Vestardu Šimku un viņa sievu, starptautiski atzīto dziedātāju Elīnu Šimku.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+