×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.1°C
Hermīne, Estere
Svētdiena, 15. jūlijs, 2018
25. jūnijs, 2018
Drukāt

Nosaukti simt visu laiku labākie romāni

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Britu laikraksts “The Daily Telegraph” sastādījis visu laiku labāko romānu simtnieku. Diemžēl neviens latviešu (nē, arī ne igauņu un lietuviešu, un pat ne zviedru vai somu) autora darbs simtniekā nav iekļuvis, taču pieci krievu rakstnieku darbi (“Jevgeņijs Oņegins”, “Noziegums un sods”, “Doktors Živago”, kā arī “Lolita” un “Anna Kareņina”) gan.

Lūk, 11 visvislabākie romāni, pēc “The Daily Telegraph ekspertu domām.

11. Džeina Ostina, “Lepnums un aizspriedumi” (1813). Klasiskais britu romāns atklāj kādas ne pārāk turīgas muižnieku ģimenes dzīvi, uz kuras fona risinās asprātīgās Elizabetes un ļoti turīgā Dārsija attiecības.

10. Migels de Servantess, “Dons Kihots” (1605). Gleznains stāsts par vecīgu kungu, kurš nolēmis kļūt par bruņinieku baltā zirgā un izglābt daiļo Dulsineju.

9. Virdžīnija Vulfa, “Deloveja kundze” (1925). Kādā ballītē romāna varone izdzird par svešinieku, kurš izdarījis pašnāvību, un smeļas šajā notikumā savdabīgu iedvesmu.

8. J.M.Kutzē, “Negods” (1999). Angļu profesors Deivids Lurijs postaparteīda Dienvidāfrikas Republikā sev radījis diezgan komfortablu dzīvi, taču zaudē visu pēc tam, kad pavedis studenti. Bukera balvas laureāts.

7. Šarlote Brontē, “Džeina Eira” (1847). Guvernante Džeina Eira ir trūcīga, nepievilcīga un ar necilu izcelsmi, tomēr misters Ročesters iemīl savu darbinieci tās bagātās dvēseles un drosmīgā gara dēļ. Viņš vēlas Džeinu apprecēt, taču slēpj, ka jau ir precējies.

6. Marsels Prusts, “Zudušo laiku meklējot”. (1871-1922). Apziņas plūsma, autobiogrāfiska meditācija septiņos romānos.

5. Džozefs Konrāds, “Tumsas sirds” (1902). “Zemes iekarošana,” raksta Konrāds, “nav skaista.” To atklāj arī kapteinis Mārlovs, ceļojot augšup pa Kongo upi, lai sastaptu psihiski slimu ziloņkaula tirgotāju.

4. Henrijs Džeimss, “Dāmas portrets” (1881). Turīga amerikāņu mantiniece Izabella Ārčere pēc tantes ielūgumu ierodas Eiropā, noraida vairākus laulības piedāvājumus, taču apprecas ar egoistu un krāpnieku.

3. Ļevs Tostols, “Anna Kareņina” (1878). Augstākās sabiedrības dāma Anna Kareņina garlaikojas savā laulībā. Viņa pamet vīru un dēlu, lai sekotu savai mīlestībai – grāfam Vronskim, taču atklāj, ka sabiedrība šādu soli sievietei nav gatava piedot.

2. Hermanis Melvils, “Mobijs Diks” (1851). “Sauc mani par Išmaēlu” ir, iespējams, slavenākais romāna iesākums visā Rietumu kultūrā. Kapteinis Ahābs tiecas atriebties baltajam valim, kurš apēda viņa kāju, un episkā cīņa starp cilvēku un dabu, kā arī ar cilvēka dabu, tiek atainota 900 lappusēs.

1. Džordžs Eliots, “Midlmārča” (1871-72). “Viens no nedaudzajiem angļu romāniem, kas uzrakstīts pieaugušajiem,” – šādi “Midlmārču” slavēja Virdžīnija Vulfa. Romāna darbība norisinās iedomātā Anglijas mazpilsētā, un sastāv no četriem paralēliem (bet ne vienādas nozīmes) sižetiem:Dorotejas Brūkas dzīve, Tertija Lidgeita karjera, Mērijas Gērtas aplidošana un Nikolasa Bulstroda negods.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+