Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. novembris, 2012
Drukāt

Noskaidrotas skaistākās lauku saimniecības


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ savā rezidencē Melngalvju namā sveica uzvarētājus AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens” apvienotā uzņēmuma “Food Union” sadarbībā ar žurnālu “Ievas Māja” rīkotajā konkursā “Skaistākā lauku saimniecība 2012”, kam viņš bija patrons. 


 

Pēc ekspertu un pašu saimnieku vērtējuma – ļoti vajadzīgā konkursa (vajadzīgā tāpēc, ka līdzīgus konkursu vairs nerīko) nosaukums, iespējams, var dažu lasītāju maldināt – žūrija neskaitīja, cik katrā saimniecībā ir košumkrūmu iedēstīts vai ziedu izplaucis. “Mēs vērtējām, cik ērta, skaista un droša cilvēkiem ir saimniecības dzīves vide. Vai šī vide ir kopta un piemērota arī atpūtai. Secinājām – čakli saimnieki rūpējas arī par sakārtotu apkārtni,” teic žūrijas locekle ainavu arhitekte Gundega Lināre. Žūrija vērtēja arī to, kā saimniecībā sokas ar ražošanu.

“Food Union” valdes priekšsēdētājs Sergejs Bes-hmeļņickis svinīgajā laureātu sveikšanas pasākumā norādīja, ka lielākajam piena pārstrādātājam valstī ir svarīgi zināt, kā darbojas vairāk nekā 400 uzņēmuma piena piegādātāji – kā tiek aprūpēts ganāmpulks, no kura iegūst augstas kvalitātes pienu. “Īpašs gandarījums, ka tas notiek skaistās un sakoptās lauku saimniecībās. Manas karjeras deviņos gados piena pārstrādes nozarē esmu strādājis vairākās valstīs, tostarp Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, tomēr tādu kārtību kā Latvijā nekur neesmu redzējis. Mēs priecājamies, ka ar šā konkursa rīkošanu veicinām Latvijas lauku izaugsmi,” tā S. Beshmeļņickis.

Valsts prezidents uzrunā konkursa dalībniekiem vēlēja visu ieceru piepildīšanos un uzsvēra – vissvarīgākais, lai lauksaimnieku bērni būtu vecāku darba turpinātāji.

Konkursa “Skaistākā lauku saimniecība 2012” uzvarētājs Apes novada Gavaru ģimenes SIA “Andruks”, kas saimieko Ceriņu mājās, balvā saņēma goda plāksni, apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi, dārza kopšanas instrumentu komplektu, “Manas saimes” produktu grozu un žurnāla “Ievas Māja” gada abonementu. “Konkursam mūs pieteica vecākā meita, kas Vācijā apgūst zinības arhitektūrā. Vēstulē rīkotājiem viņa norādīja, ka lepojas ar savām mājām. Mēs arī lepojamies. Saimniekojam visi kopā – pieci bērni, mēs ar Andri un arī omīte,” pastāstīja “Ceriņu” saimniece Gunta Gavare. Savukārt saimnieks 
Andris Gavars teic, ka Gavari darbu darot ar apziņu, ka tas ir viņu pašu labā. Ziedu stādus Gunta audzējot galvenokārt siltumnīcā, dažkārt tos vedot arī no citām valstīm vai iemainot no kaimiņiem. SIA “Andruks” patlaban ir 100 gaļas liellopi.

Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Dekšņu ģimenes saimniecība “Saules kalni” konkursā saņēma žurnāla “Ievas Māja” lasītāju simpātiju balvu. Saimnieks Vilis Deksnis
uzsvēra, ka saimniecības dzīvojamā māja sākta būvēt pirms desmit gadiem. Tā kā kopējā zemes platība ir vienu hektāru liela, tad ar lauksaimniecisko ražošanu “Saules kalnos” nenodarbojas.

Par hobiju ir kļuvusi saimniecības ainavas veidošana pašu spēkiem. “Saimniecības paugurainais reljefs ir ļoti pateicīgs skaistas ainavas veidošanai. To darām bez ainavu arhitektu padomiem, pēc intuīcijas. Vispirms uzbūvējām divstāvu Līvānu tipa māju, tad pirtiņu. Košumkrūmi ir mūsu aizraušanās.

No draugiem esam saņēmuši atzinību par izveidoto “mazo paradīzi”. Vairākos pašvaldības rīkotajos konkursos par sakoptāko lauku sētu esam bijuši laureāti,” tā V. Deksnis. Savukārt saimniece Marija Deksne pastāstīja, ka konkursa rezultāts esot pārsteigums, lai gan jau agrāk “Saules kalnu” saimniecība guvusi atzinību pašvaldības konkursos par sakoptāko lauku sētu.

Dekšņu ģimene balvā saņēma goda plāksnīti, dārza kopšanas instrumentu komplektu un žurnāla “Ievas Māja” gada abonementu.

Kā norādīja “Food Union” mārketinga direktore Baltijas valstīs Inese Eglīte, apbrīnas vērtas ir arī ļoti daudzas Latvijas lauku saimniecības, tomēr saimnieki nereti kautrējas savu veikumu izcelt. G. Lināre viņu papildina: “Latviešiem kā zemkopju tautai šī sava pagalma kopšana un mīlestība ir dziļi gēnos, par to runā arī mūsu tautasdziesmas.”

Publikācija tapusi sadarbībā ar 
AS “Rīgas piena kombināts”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+