Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. aprīlis, 2013
Drukāt

Noskaidroti nominanti “Literatūras gada balvai”

foto - publicitātesfoto - publicitātes

“Latvijas Literatūras gada balvas 2012” gada ekspertu komisija, izvērtējot 74 iesniegtos darbus, ir nolēmusi balvas piešķirt piecās nominācijās, katrā no tām nominējot četrus pretendentus.

Šogad pirmo reizi atsevišķa nominācija “Labākais Latvijas autora darbs bērniem” būs veltīta iepriekšējo gadu bērnu grāmatām. Tāpat uzvarētāji tiks noteikti nominācijās “Labākais dzejas krājums”, “Labākais prozas darbs”, “Labākais oriģinālliteratūras tulkojums latviešu valodā” un “Spilgtākā debija”. Līdztekus šīm nominācijām žūrija šogad ir nolēmusi piešķirt arī vairākas specbalvas.

Nominācijai “Labākais dzejas krājums” izvirzīti četru autoru dzejas krājumi, un visas šīs izlases tiek raksturotas kā spēcīgu autoru spēcīgas otrās grāmatas. Nominācijai izvirzīta Ingmāra Balode ar dzejas krājumu “Alba”, Pēteris Draguns ar krājumu “Tumšā stundā”, Inga Gaile ar krājumu “Migla” un Arvis Viguls ar krājumu “5:00”.

Žūrijas pārstāve rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska stāstīja, ka vairākas reizes lasījusi Balodes dzejas krājumu, lai aptvertu to bagātību, kas ietverta autores izlasē. “Viņas dzejoļi ir ļoti eiropeiski, un krājums atbilst labākajiem Eiropas dzejas krājumiem,” sacīja Rukšāne-Ščipčinska. Savukārt Draguna dzeju viņa raksturoja kā buramvārdus, minot, ka pēc krājuma izlasīšanas rodas spēcīga pēcgarša. Gaile savā jaunajā dzejas krājumā “Migla” esot kļuvusi nobriedušāka nekā iepriekšējā krājumā, un radusies sajūta, ka šī dzeja rakstīta sievietēm. Savukārt salīdzinājumā ar savu debijas krājumu spēcīgu poētisko un cilvēcisko izpausmi parādījis Viguls.

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šoreiz nominācijai “Labākais prozas darbs” izvirzītas trīs sievietes un viens vīrietis. Balvai šajā nominācijā izvirzīta Andra Manfelde par darbu “Dzimtenīte”, Kristīne Ulberga par darbu “Zaļā vārna”, Inga Žolude par darbu “Sarkanie bērni” un Egīls Venters par darbu “Mainīgā intervence”.

Žūrijas pārstāvis un literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš pauda, ka visi nominētie darbi ir spilgti un tie runā paši par sevi. Manfelde savā darbā reportē par latviešu emigrāciju un uzdod tik būtisko jautājumu, kādēļ latvieši brauc prom, bet Ulbergas darbā ir jūtams jauneklīguma uzsvars un atmiņu stāsti, savukārt Žoludes darbs ir ļoti spilgts, un tas parāda autores izpausmi. Nominācijai izvirzītā vienīgā vīrieša darbs ir eksperimentāls darbs, kurā Venters nebaidās citēt sevi un nekautrējas arī no žanru hibridizācijas.

Nominācijai “Labākais oriģinālliteratūras tulkojums latviešu valodā” šoreiz tika pieteikti 27 tulkojumi, un četriem no autoriem bija vairāk par vienu iztulkotu grāmatu. Rekordists šajā ziņā bija Guntars Godiņš, kurš uz nomināciju pretendēja ar četriem tulkojumiem. Nominācijai izvirzīts Silvijas Brices no vācu valodas tulkotais Alfrēda Dēblīna romāns “Berlīne. Aleksandra laukums”, Guntara Godiņa no somu valodas atdzejotā Heli Lāksonenas izlase “Kad gos smej”, Maimas Grīnbergas no igauņu valodas tulkotā Jāna Krosa vēsturiskā triloģija “Stūrgalvības hronika” un Jāņa Krūmiņa no vācu valodas tulkotais Johana Volfganga fon Gētes romāns “Meistara Vilhelma mācību gadi”.

Žūrijas dalībniece un tulkotāja Mudīte Treimane minēja, ka tulkotāja Brice pirmo reizi literatūrā izmantojusi kinostilu un romānā ir izmantots viss, ko var vēlēties modernā tulkojumā. Atdzejojot Somijas populārās dzejnieces Lāksonenas dzeju, kas rakstīta dienvidrietumu somu valodas dialektā, Godiņš izmantojis Vidzemes lībiskās dialekta iezīmes, runas veidu, ko lieto Igaunijas pierobežā ap Ainažiem un Salacgrīvu. Savukārt pirmo reizi latviešu valodā iztulkots izcilā igauņu rakstnieka Jāna Krosa pirmais vēsturiskais romāns, kas kļūtu par lielu izaicinājumu jebkuram tulkotājam, bet tulkotāja Grīnberga ar to ir tikusi galā vislabākajā mērā, un tulkojumu latviešu valodā var lasīt tikpat iedvesmojoši kā oriģinālvalodā. Tāpat žūrijas pārstāvei ir prieks, gan par tulkojumu, gan par to, ka gaismā celts tiks sens darbs kā Gētes romāns. Un jo īpaša bauda esot lasīt Gētes darbu tik labā tulkojumā, kā to piedāvā Krūmiņš.

Arī nominācijai “Labākais oriģinālliteratūras tulkojums latviešu valodā” izvirzīti četri pretendenti. Balvas pretendenti ir Lilija Berzinska par grāmatu “Ziloņu dārzs”, Māris Rungulis ar darbu “Nekrietnais Alfrēds”, Inese Zandere ar dzejoļu grāmatu “Līze analīze” un Juris Zvirgzdiņš ar grāmatu “Kad muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi”.

Dzejniece un žūrijas dalībniece Ērika Bērziņa atklāja, ka liels žūrijas pārsteigums bijis Berzinskas darbs, jo tas ir tikai otrais autores romāns bērniem, un savā jaunajā grāmatā rakstniece ir spējusi iejusties bērnu iekšējā pasaulē, lasāmo materiālu padarot interesantu lasīšanai kā bērniem, tā arī pieaugušajiem. Savukārt ar īpaši kolorītu galveno varoni pārsteidz rakstnieks Rngulis, bet nevienam jau vairs nav jāpierāda, ka Zanderes dzejoļi ir lieliski, asprātīgi un, galvenais, ka arī bērniem tie iet pie sirds. Bērziņa minēja, ka “Līze analīze” ir arī grāmata ar pievienoto vērtību, jo tā iemācīs bērniem, kā nebaidīties no slimnīcām un ārstiem. Savukārt Zvirgzdiņu žūrijas dalībniece raksturoja kā bērnu literatūras dzīvo klasiķi, un arī viņa jaunajai grāmatai piemīt aizraujošs sižets, laba valoda un labs vizuālais noformējums.

Nominācijai “Spilgtākā debija” balvai izvirzīta Ilona Balode par grāmatu “Rīga-Pekina”, Anna Foma ar darbu “Jaunā Vāgnera klusēšana”, Daina Sirmā ar grāmatu “Kailsals” un Toms Treibergs ar darbu “Gaismas apstākļi”.

Žūrijas pārstāve un literatūrkritiķe Anda Baklāne stāstīja, ka Balode ir radījusi aizraujošu stāstu par ceļojumu, parādot, ka ceļojumu aprakstu žanrs var būt arī augstas raudzes literatūra, savukārt liels pārsteigums bija autore Sirmā, kura līdz šim plašākai publikai nav bijusi zināma. Rakstnieces debijas krājums pārsteidzis kā kaut kas nebijis, kur autore nekautrējas runāt par savu pieredzi, neizskaistinot lietas. Savukārt par līdzsvaru starp gaismu un tumsu savā grāmatā runā Treibergs, bet Foma ar savu grāmatu sevi piesaka ļoti spilgti, parādot, ka viņai priekšā vēl ir daudzsološa nākotnē.

Mūža balvu Latvijas rakstniecībā šoreiz piešķirs rakstniekam Albertam Belam.

“Latvijas Literatūras gada balvas 2012” ekspertu komisijā strādāja literatūrfilozofe Ieva Kolmane, dzejniece Liāna Langa, dzejniece un tulkotāja Maira Asare, literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, literatūrkritiķe Anda Baklāne, dzejniece Ērika Bērziņa, literatūrzinātnieks Pauls Daija, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska un tulkotāja Mudīte Treimane.

Balvas ieguvēji tiks apbalvoti ceremonijā, kas notiks 18. aprīlī plkst. 18 Rīgā, Dizaina fabrikā. Pirmo reizi laureāti tiks pie dizaina studijas “MĀJO” veidotām īpašām šīs balvas lampām, kas iemieso ideju par grāmatu kā gaismas simbolu.

“Latvijas Literatūras gada balva” ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi kopš 2010. gada kopīgi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+