Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. aprīlis, 2016
Drukāt

Noskaidroti pretendenti balvas “Laiks Ziedonim” nominācijās “Bize” un “Kedas” (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” rīkotajā apbalvojumā “Laiks Ziedonim” dzīves literatūras nominācijā “Bize” uz balvu pretendē septiņas latviešu valodas un literatūras skolotājas no dažādiem Latvijas novadiem, bet starp novadpētniecības nominācijas “Kedas” pretendentiem ir ne tikai cilvēki, bet arī projekti, aģentūru LETA informēja fonda “Viegli” komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Tjarve.

Uz apbalvojumu dzīves literatūras nominācijā “Bize” pretendē bijusī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas literatūras skolotāja, arī Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupas dalībniece Māra Dzērve, kura skolā kā latviešu valodas un literatūras skolotāja nostrādājusi 44 gadus, bet pašlaik brīvprātīgi palīdz skolēniem nostiprināt latviešu valodas zināšanas pirms eksāmeniem.

Uz balvu pretendē arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas literatūras skolotāja Daina Štokmane, kuru skolēni raksturo kā īstenu latvieti, kas spēj iedvest dzimtenes mīlestību.

Tāpat nominantu vidū ir Bauskas Valsts ģimnāzijas literatūras skolotāja Vija Cerusa, kura daudzus gadus vada metodisko darbu un labprāt iesaistās starptautiskos projektos, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas literatūras skolotāja Dace Kronīte, kura ar savu vērtību izpratni, novada mīlestību un radošo izdomu spēj iedvesmot jauniešus, un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas literatūras skolotāja Daiga Zirnīte, kura ļauj sajust literatūras būtību, nevis skolas vidi.

Balvas pretendentu vidū ir arī Madlienas vidusskolas literatūras skolotāja Zinta Saulīte, kura vienlaikus ir arī Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” vadītāja un vairāku grāmatu autore, kas jau 12 gadus uztur Blaumanim veltītu Latvijas mēroga skolēnu radošo darbu konkursu.

Uz apbalvojumu dzīves literatūras nominācijā “Bize” pretendē arī Nautrēnu vidusskolas literatūras skolotāja Veronika Dundure, kura vada arī Latgaliešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju un pulcē šā darba entuziastus vasaras nometnēs.

Nominācijas “Bize” vizionāre Inese Zandere skaidroja, ka žūrijai bija iespēja iepazīties ar lieliskām skolotājām. Katrai piemīt sūtības apzināšanās savā īpašā aspektā. Viena dedzīgi kopj latviešu kultūras darbinieku piemiņu, cita iedibina latgaliešu literatūras un kultūrvēstures mācīšanas metodes.

“Žūriju gaida grūta izšķiršanās, kurā noteicošā būs izcilība un savpatība, personības spēja mūsu laiku radoši apjēgt un vest uz priekšu, izvirzīt nākotnē vērstus ideālus,” atzina Zandere.

Apbalvojums nominācijā par dzīvi literatūrā “Bize” tiks pasniegts literatūras skolotājai, kura sasniegusi izcilību savā darbā, ar degsmi mācot mīlēt un saprast literatūru, iedvesmojot jauniešus lasīt grāmatas. Šī gada žūrijas vadītāja ir Rīgas Juglas vidusskolas direktore, literatūras skolotāja Aija Melle, kura darbojas komandā ar kompetentiem vizionāriem – dzejnieci Māru Zālīti, žurnālistiem Līgu Blauu un Aivaru Berķi, literatūrkritiķi Ievu Kolmani, fonda “Viegli” dibinātāju Žaneti Grendi un rakstnieci Inesi Zanderi, kura ir apbalvojuma “Laiks Ziedonim” 2015.gada laureāte.

Savukārt uz laureāta titulu novadpētniecības nominācijā “Kedas” pretendē biedrība “Bērzes Strazdi”, Irita Vimba, Jānis Galzons un projekts “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”.

Apbalvojums šajā nominācijā tiks pasniegts par aizrautīgu un radošu darbu lokālu teritoriju, piemēram, novada, ciema, pagasta vai pilsētas, kultūras tradīciju izpētē un attīstībā, tādējādi veicinot latviskumu un iesakņotību.

Biedrība “Bērzes Strazdi” ir latviešu bezpeļņas organizācija Lielbritānijā, kas jau četrus gadus organizē dažādas aktivitātes latviešu diasporai ārpus Latvijas robežām – Lielbritānijā. Ar savu darbu viņi veicina saikni starp Lielbritānijas latviešu diasporu un Latviju, realizējot labdarības projektus.

Savukārt Irita Vimba ir Zemgales krieviņu jeb votu tautastērpa atjaunotāja un tradīciju kopēja, Vecumnieku folkloras kopas “Bārbeles kopa” iniciatore. Vimba kopā ar biedrību “Zemgales mantojums” rekonstruējusi Zemgales krieviņu sievietes un vīrieša tērpu, atdodot identitāti tiem, kas sevī saskata votu saknes.

Jānis Galzons ir Rūjienas Mākslas skolas direktors, ko vietējie iedzīvotāji uzskata par vietējās kultūras kanonu. Kopdarbā ar Mākslas skolas audzēkņiem Galzons ir radījis unikālu vairāk nekā 20 metrus garu bērza klucīšu Lielvārdes jostu un citas latviešu kultūras vērtības, kas prezentētas gan Briselē, gan Japānā, uzrunājot pasauli.

Savukārt “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi” ir Elīnas Kolātes un Elīnas Kursītes radīts projekts. Projekta iniciatores apceļo Latvijas pierobežas ciematus, kur dzīvo mazāk nekā 10 iedzīvotāju – Kursīte fotogrāfē, Kolāte raksta. Ļoti iespējams, pēc dažiem gadiem daļa no ciematiem, kur tagad ir viens iedzīvotājs, būs pilnīgi tukši, tāpēc šo var uzskatīt arī par kultūrvēsturisku materiālu, jo materiāls tiks atspoguļots grāmatā.

Šīs nominācijas žūrijas vadītājs ir Andris Slišāns, kurš ir apbalvojuma “Laiks Ziedonim” 2014.gada laureāts. Viņš darbojas komandā ar vizionāriem Rūtu Šmiti, Aldi Austeru, Jāni Holšteinu-Upmani, Renāru Kauperu un Vari Auziņu, kurš ir 2015.gada laureāts.

Jau ziņots, ka apbalvojums “Laiks Ziedonim” tiks pasniegts piecās nominācijās – zinātnē nominācijā “Taureņu uzbrukums”, novadpētniecības nominācijā “Kedas”, tautsaimniecības nominācijā “Zemi es mācos”, bērnu un jauniešu nominācijā “Rabarbers”, kā arī dzīves literatūras nominācijā “Bize”. Laureātus atbalsta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, nodrošinot katras nominācijas laureātam naudas balvu 3000 eiro apmērā.

Uz apbalvojumu zinātnē pretendē Oksfordas Universitātes Sociālās un kultūras antropoloģijas institūta pētniece Dace Dzenovska, Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Pauls Daija, Latvijas Universitātes un Elektronikas un Datorzinātņu institūta pētnieks Leo Seļavo un Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta pētnieks Egils Stalidzāns.

Savukārt uz apbalvojumu tautsaimniecības nominācijā “Zemi es mācos” pretendē Juris Paulovičs no zemnieku saimniecības “Ķelmēni”, Viestura Brālīša ģimene no zemnieku saimniecības “Piesaule”, Jāņa Sietiņsona ģimene no zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” un Ziedonis Vilciņš no “Kalna gaviešiem”.

Laureāti tiks paziņoti cildināšanas ceremonijā 3.maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā.

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” apbalvojumu “Laiks Ziedonim” iedibināja 2014.gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau trešo gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ļeņina prēmijas laureāta,okupantu ideoloģisko organizāciju nomeklatūrista balvu fonds jaunajiem kangariem?Vai nepietiek bradaties ar dubļainiem zābakiem pa svētumiem?

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+