Mobilā versija
Brīdinājums +6.0°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
29. maijs, 2017
Drukāt

Noskaidrots, cik daudz latviešu piepelnās papildus pamatdarbam (5)

1. Trešdaļa iedzīvotāju piepelnījušies papildus pamatdarbam

1no3
nauda_Shutterstock_4

Kā rāda “Swedbank” Finanšu institūta veiktā pētījuma dati, vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% – Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

“Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,” datus skaidro Reinis Jansons, “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs.

  1. Trešdaļa iedzīvotāju piepelnījušies papildus pamatdarbam
  2. Galvenās jomas, kurās tiek gūti papildu ienākumi
  3. Kas ir bremzējošie faktori, lai piepelnītos papildus pamatdarbam?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. normāla Valstī ,cilvēkam, kas par savu darbu saņem adekvātu atalgojumu būtu vēl jāpiepelnās? Tādat, Valsts atalgojuma sistēma nedarbojas. Cilvēkam viss mūžs nav jāpavada darbā,vienalga kādā,bet jāatvēl laiks atpūtai,sevis izglītošanai, kopā būšanā ar līdzcilvēkiem un t.t. Dzīve jādzīvo saturīgi,nevis vergojot kā pie mums pēdējo laiku, kad spicē esošie (15-20%) peldās naudā, pārejie par grašiem, knapi velk dzīvību, vergojot augstāk minētajiem.

  2. Netaisnība netaisnības galā Atbildēt

    ,, Visvairāk pamata darba laikā piepelnās valsts amatos labi atalgotās amatpersonas”- jā piekrītu.Man ir jāstrādā otrā darbā, jo ar minimālo algu (nekādu aplokšņu algu nesaņemu!!) pamatdarbā iztikt nav iespējams. Tā nu sanāk katru darba dienu strādāt turpat vai 14 stundas! Un valdība tik izdomā, kur man būs ,,jāizlieto” sava tik grūti sapelnītā nauda.

  3. Visvairāk pamata darba laikā piepelnās valsts amatos labi atalgotās amatpersonas.

  4. Aplikt ar nodokli, trīskāršu, nav ko te līst laukā no mēslaines!

  5. Šī piestrādāšana vairāk attiecas uz tiem, kas labi iekārtojušies -locekļiem, konsultantiem, deputātiem un tamlīdzīgiem. Diez vai tur ir iekšā mediķi, kas pārstrādā stundas citās slimnīcās, vai, kas skrien no vienas aplokšņu darba vietas uz otru.

Draugiem Facebook Twitter Google+