Noskaidrots, kāpēc pingvīni savulaik zaudēja spēju lidot 1
Zinātnieki pauž, ka savulaik pingvīni spējuši lidot, bet šo spēju zaudējuši pirms vairākiem miljoniem gadu. Pētījumā noskaidrots –
tiklīdz pingvīni vairs nav lidojuši, visdrīzāk, ļoti strauji sekojušas to spārnu un visa ķermeņa struktūras izmaiņas, jo lidošana vairs
neierobežoja ķermeņa pilnveidošanos.
Zināms, ka pingvīni plēsoņām ūdenī ir vieglāks laupījums nekā tad, kad tie atrodas uz zemes, respektīvi, pastāvējusi kāda evolucionāra nepieciešamība tam, lai pingvīnu ķermeņi būtu maksimāli labāk piemēroti peldēšanai un niršanai. Kāpēc tas tā noticis? Piemēram, imperatorpingvīni savā smagajā un jocīgajā gaitā no ligzdas līdz jūrai bieži vien mēdz mērot līdz 40 kilometriem lielu attālumu. Dažkārt šāds pārgājiens ilgst vairākas dienas, lai gan tas varētu prasīt arī tikai dažas stundas, ja viņi spētu lidot.
Lai atminētu šo mīklu, pētnieki vispirms sakoncentrēja savu uzmanību uz citiem putniem, it īpaši kairām, kas prot gan lidot, gan nirt. Viņi sagūstīja 40 mežonīgo putnu un aprīkoja ar speciālu aparatūru, lai izmērītu lidojuma laikā patērēto enerģiju. Tā rezultātā vispirms nācās konstatēt jaunu pasaules rekordu – izrādās, kairām un lielajiem jūras kraukļiem ir visaugstākais jebkad reģistrētais enerģijas patēriņš visu lidojošo dzīvnieku saimē. Turklāt noskaidrots, ka tas ir vislielākais laikā, kad putns paceļas gaisā.
Neskatoties uz to, ka kairas var gan lidot, gan nirt ūdenī, šķiet, ir tomēr kāds slieksnis, aiz kura viena darbība otru pārspēj savā attīstībā. Ja putnam jānolido lieli attālumi, tas zaudē spējas peldēt un nirt. No otras puses, tajā gadījumā, ja putna eksistēšana tiešā veidā atkarīga no tā spējas peldēt vai nirt, medīt vai nepieciešamības gadījumā aizbēgt no ienaidnieka, tad var novērot tendenci zaudēt lidošanas iemaņas. Pingvīniem tādas iemaņas izzudušas pilnībā kopā ar spārniem, kas evolucionējuši par tāda paša tipa peldspurām, kādas ir visiem jūras zīdītājiem.
Tāpat pētījumā noskaidrots, kā izskatījušies un darbojušies aizvēsturiskie pingvīni. Visdrīzāk, pingvīnu lidojošie senči ārēji maz atšķīrušies no kairas, un tiem bijis tāds pats dzīvesveids. Iemesli tam, kāpēc pingvīni mūsdienās ir bez spārniem, atšķiras no tiem iemesliem, kāpēc bez spārniem palikuši arī strausi un emu, kuri tostarp nedz peld, nedz arī nirst. Šie lielie putni lidošanu iemainījuši pret spēju skriet, turklāt patiešām ļoti ātri. Iespējams, strausu un emu senčiem nebija nepieciešamības veikt sezonālos pārlidojumus vai migrāciju, un tie dzīvoja dienvidu kontinentos, kur līdzās mita salīdzinoši maz plēsoņu. Tāpēc izdzīvošanai pilnībā pietika ar spēcīgām kājām un nebija vajadzības paļauties uz spēju pacelties gaisā.
