Noskaidrots, kur Latvijā dārgākais administratīvais aparāts un mazākais bezdarbs 2
Priekšvēlēšanu laikā LTV Ziņu dienests apkopojis datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām, administratīvā aparāta un skolu uzturēšanas izmaksām, atalgojumu, nodarbinātību un citiem parametriem deviņās lielākajās Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī.
Kopumā statistika ir diezgan prognozējama – lielākais atalgojums (1048 eiro bruto) un mazākais bezdarbs (tikai 4%) ir Rīgā, savukārt mazākais atalgojums un lielākais bezdarbs – Latgales pilsētās (attiecīgi 632 eiro un 9,1% Daugavpilī, 672 eiro un 11,8% Rēzeknē). Tāpat loģiski, ka trīs bagātākās pilsētas ir Rīga, Jūrmala un Ventspils, kas par savu naudu palīdz uzturēt arī citas pašvaldības. Vislielākās summas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksā Rīga – tie ir gandrīz 92 miljoni eiro gadā. Pārējās pilsētas saņem dotācijas, visvairāk – pāri par 15 miljoniem – saņem Daugavpils, vismazāk – Valmiera.
Ir tomēr arī vairāki skaitļi, kuri pārsteidz. Tā, piemēram, vislielākie izdevumi pašvaldības administratīvā aparāta uzturēšanai gulstas uz jelgavnieku pleciem – katrs jelgavnieks ik gadu samaksā 78,4 eiro pilsētas domes uzturēšanai, kamēr no jūrmalniekiem pašvaldības administratīvajiem izdevumiem aiziet 40,5, no Rīgas iedzivotājiem – 40,4, bet no daugavpiliešiem – tikai 36,7 eiro.
Tāpat interesanti, ka visneveiksmīgākā ES fondu apguvē izrādījusies Jūrmala, kura pilsētas infrastruktūrai un sociālajai jomai “paņēmusi” tikai 295 527 eiro, kamēr pirmrindnieces ir Liepāja ar 2 269 938 un Ventspils ar 3 170 283 eiro.
Savukārt vispārsteidzošāko ainu paver skaitļi skolu uzturēšanai korelācijā ar skolēnu sekmēm. Visvairāk – 5289 eiro gadā – viena skolēna izglītošanai tērē Jūrmalā, toties centralizēto eksāmenu rezultāti jūrmalniekiem ir vissliktākie. Savukārt vislabākie tie ir Jēkabpilī, kur tērē tikai 3754 eiro gadā uz katru izglītojamo, kas ir trešais rādītājs no beigām. Labi rezultāti ir arī Rēzeknes skolēniem, kaut to izglītošanai atvēlēti vismazāk – tikai 3441 eiro uz katru skolēnu gada griezumā.
