Kultūra
Māksla

Noskaties: Katrīna Neiburga radījusi video īpašam mūzikas cikla “Pagānu gadagrāmata” uzvedumam0

Ekrānuzņēmums no Youtube.com

Sestdien, 15. jūnija vakarā, Valmiermuižas parkā etnofestivālā “Sviests 2019” īpašā noformējumā izskanēs Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls “Pagānu gadagrāmata”. Īpašu videomākslas noformējumu tam veido viena no izcilākajām personībām Latvijas laikmetīgajā mākslā, māksliniece Katrīna Neiburga kopā ar vīdžeju Zani Zelmeni, un to vienīgo reizi būs iespējams noskatīties festivāla laikā, informē Valmiermuižas kultūras biedrība.

Unikālais komponista Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls “Pagānu gadagrāmata” radīts un ieskaņots jau 1998. gadā, taču savu “dzīvo” pirmatskaņojumu aranžējumā vīru korim, solistēm un instrumentālai grupai piedzīvoja vien 2015. gada pavasarī.

Kopš tā laika uzvedums vairākas reizes bijis skatāms Rīgā, Liepājā un citviet Latvijā, kā arī Melburnā, Austrālijā. Valmiermuižā to izpildīs izpildīs RTU vīru koris “Gaudeamus” un “Pagānu gadagrāmatas” etno roka grupa.

“Pagānu gadagrāmata” ir suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, vienota un aizraujoša svīta nosacītās piecās daļās – “Atkusnis”, “Pavasaris”, “Vasara”, “Rudens” un “Ziema”, atspoguļojot gada laiku ritu.

“Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas – tur, kur mēs parasti vairs neesam – pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem, un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam “Es” kā vesela gada retrospekcija – tur, kur parasti mēs neesam,” par ciklu saka komponists Uģis Prauliņš.

Katrīnu Neiburgu sadarbībai uzrunājis Kultūras menedžmenta centrs “Lauska” pēc tam, kad centra darbinieki redzējuši viņas videodarbu “Mazsālīti garie gurķi”, kuru šobrīd iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs savai laikmetīgās mākslas kolekcijai.

Tas bija stāsts par mūsdienu cilvēka neveiklību dabā un vienlaikus vēlmi saplūst ar dabu, savukārt “Pagānu gadagrāmatas” video ir vairāk vērsts uz kādas sajūtas, domas metaforu, skaidro māksliniece.

LA.lv