Kultūra
Teātris un kino

Noskaties: lielizrādes “Abas malas” veidotāji publicē fragmentu “Piespiedu valsis” 0

Ekrānuzņēmums no Youtube.com

Izrādes “Abas mala” veidotāji publicējuši tās fragmentu “Piespiedu valsis”, kurā atainots viens no sāpīgākajiem Latvijas vēstures posmiem – laiks, kad tika zaudēta valsts neatkarība un sākās Otrais pasaules karš.

Tās komponists ir Reinis Sējāns, simfoniskajam orķestrim mūziku ir aranžējis Andris Sējāns, savukārt skaņdarbu ierakstījis Liepājas Simfoniskais orķestris ar Atvaru Lakstīgalu pie diriģenta pults.

Mākslinieki atklāj – oriģinālmūzikas fragmentos svarīgi bija paspilgtināt tā laika notikumu emocionālo fonu.

“Abas Malas” ir multimediāla izrāde, viens no centrālajiem valsts simtgades kultūras notikumiem, un to varēs noskatīties 17., 18. un 19. novembrī “Arēnā Rīga”, kur teju pustūkstotis dažādu žanru dejotāju vienosies kopīgā lielizrādē.

Multimediālajā lielizrādē “Abas Malas” mūzikai būs tikpat liela nozīme kā dejotāju sniegumam un vērienīgajām videoprojekcijām, akcentē radošās komandas pārstāvji.

“Izrādes noskaņa arī muzikāli būs svinīga, pacilāta un saviļņojoša – gluži kā dzimšanas dienā. Ņemot vērā, ka viens no galvenajiem tematiskajiem pavedieniem, kas rit cauri izrādei, ir pati Latvijas vēsture – tātad arī dejas vēsture, mākslas vēsture un līdz ar to arī mūzikas vēsture – izrādes skaņu celiņā būs atpazīstami arī daudziem jau zināmas Latvijas komponistu radītu skaņdarbu aranžēti fragmenti, epizodes vai citāti.,” st\asta izrādes komunikāciju speciāliste Gunta Kursiša.

Jautāti, pēc kāda principa izrādes muzikālā noformējuma autori izvēlējās to, kurus no mūzikas fragmentiem izmantot, citēt, aranžēt, iekļaut kopējā partitūrā, Andris Sējāns pauž: “Mums bija labs palīgs – muzikologs Orests Silabriedis, ar kuru konsultējāmies Latvijas mūzikas vēstures jautājumos itin regulāri. Bet vispār jau ir tā, ka šī mūzika ir šeit tepat – tas ir Latvijas iedzīvotājos, tie esam mēs paši.”

Lai 18. novembrī ir valsts svinības, tomēr izrādē neiztikt bez to Latvijas vēstures posmu pieminēšanas, kas bijuši smagi. Tieši šajās epizodēs būs dzirdama komponistu Andra Sējāna un Reiņa Sējāna oriģinālmūzika.

“Latvijas vēsturē ir brīži, kad, maigi izsakoties, nekas īpaši labs nenotiek… Tajos posmos mēs nākam ar savu oriģinālmūziku un mēģinām paspilgtināt emocionālo kontekstu vairāk nekā kultūras un muzikālo vērtību,” stāsta Reinis Sējāns.

Komponisti uzsver, – lai arī izrāde iecerēta vērienīga gan dejotāju skaita, gan tehnoloģiju ziņā, tā tomēr būs ļoti demokrātiska vārda vislabākajā nozīmē – tas būs stāsts par mums pašiem.

LA.lv