Kultūra
Māksla

Noskaties: Šarmantā dziedātāja Ieva Kerēvica atklāj tautastērpa noslēpumus 16

Ekrānuzņēmums no Youtube.com

Dziesmusvētku priekšvakarā, kas turklāt tiek svinēti Latvijas simtgadē, televīzija sievietēm “STV Pirmā!” saviem skatītājiem sarūpējusi īpašu raidījuma ciklu “Katram savu tautastērpu”, kas TV ekrānos būs skatāms jau no 2. jūlija darbdienu vakaros pēc plkst. 23.

Tajā šarmantā dziedātāja Ieva Kerēvica dosies ceļojumā pa visu Latviju, lai piestātu tās novados un meklētu saknes vienam no spilgtākajiem tautas kultūras mantojumiem – tautastērpam. No kurienes tas cēlies? Ko par mūsu pagātni stāsta īpašās rakstu zīmes, kas gluži kā spēka mantras ieaustas tērpos? Ko par valkātāju vēsta saktas un kāpēc novadu tautastērpos vērojamas tik krasas krāsu atšķirības?

No Alsungas līdz pat Madonai, no suitu brunčiem līdz pat Lielvārdes jostai Ieva Kerēvica kopā ar sabiedrībā zināmām personībām – Olgu Rajecku, Anci Krauzi un citiem – izzinās dažādu novadu tradīcijas, uzklausīs tautastērpu izcelsmes stāstus, pētīs darināšanas īpatnības un katra tērpa elementa vietu kopējā ansamblī.

Pirmajā raidījumu cikla sērijā Ieva Kerēvica dosies uz Alsungas pusi, lai iepazītu suitu tautastērpu, kas pamatoti tiek dēvētas par vienu no krāšņākajiem. To raksturo balts, pagarināts krekls, krokotas piedurknes un īpaši greznas aproces. kas bija izšūtas gan ar baltu diegu, gan bagātinātas krāsainiem rakstiem. Kreklu aizdarīja ar raibu apkaklīti, kuru sasēja ar lina striķīti un sasprauda ar saktām. Tolaik pat bijusi sīva sacensība meitu starpā – jo vairāk saktu, jo dāma bagātāka.

Viena no dāmu greznākajām rotām – brunči – tika veidoti no 5 līdz 7 metru plata sarkanos toņos ieturēta auduma, kuru rotāja balta maliņa. Tā simbolizēja gaišumu un tīrumu ne tikai apģērbā, bet arī valkātājas raksturā.

Neiztrūkstoša tautastērpa sastāvdaļa bijusi arī zeķes, kas suitu pusē rotātas dažādiem raibiem rakstiem. Visbeidzot pie tautastērpa dāmas vilka pastalas vai ādas zābaciņus, kuru papēdis īpaši turīgām dāmām bijis apkalts.

Alsungas tērpam raksturīga ne tikai villaine, bet arī raibs lakats, kā arī sārtos toņos ieturēta īsa jaciņa, kas sniedzās līdz viduklim. Pavisam mazas meitenes kopā ar tautastērpu valkāja lakatiņus, taču jaunietēm galvu rotāja vainadziņi, tā simbolizējot, ka meita gatava iziet pie vīra. Gan sievu, gan vīru tautastērpus suitu pusē papildināja dūrgali, kas tiek dēvēti arī par pulsa sildītājiem vai maučiem un rotāti grezniem rakstiem.

Savukārt jau nākamajā raidījumā skatītāji varēs iepazīt Lielvārdes tautastērpu, kurā iepretim Alsungas krāšņajām drānām, dominē vienkāršība. Tajā nav raksturīgas lielas saktas vai raibi toņi, tā paužot pārliecību, ka cilvēks rotā tērpu, nevis tērps cilvēku.

Iedvesmojoties no raidījuma cikla “Katram savu tautastērpu” un kopā ar skatītājiem gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, STV Pirmā! aicina ikvienu parādīt savu tautas tērpu, tā godinot latviskās tradīcijas un visā krāšņumā atklājot tautastērpa burvību. Publicējot foto tautastērpā sociālajās vietnēs Facebook vai Instagram ar tēmturi STVkatramsavutautasterpu, kāda saņems īpašu balvu no STV Pirmā! – krāšņus tautastērpa brunčus.

LA.lv