Foto: Valters Pelns

Grandiozi izskanējis noslēdzošais “Latvijas gredzena” uzvedums 0

Piektdien, 2. novembrī, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” ar ovācijām izskanēja pēdējais no 16 Latvijas valsts simtagdes koncertcikla “Latvijas gredzens” uzvedumiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Lasīt citas ziņas

“Laikam jau likumsakarīgi, ka pašā valsts jubilejas priekšvakarā ciklu noslēdz “Zemgales gredzens”. Tieši no šī novada nākuši jaunās Latvijas valsts prezidenti un daudzi stipri latviešu dzejnieki, kuru vārdi palīdzējuši celt Latviju arī mūsu sirdīs. Zemgale glabā ne tikai vēstures liecības, bet arī latviešu nācijas tapšanas gaitā radušos tautas pašapziņu, spēcinošus mītus un leģendas par seno zemgaļu varonību,” atklājot koncertu “Zemgales gredzens”, savā uzrunā klausītājiem teica kultūras ministre Dace Melbārde.

“Zemgales gredzens” ir viens no četriem koncertiem, ko divu gadu gaitā, Latvijas simtgades gaidās izkaldinājis Latvijas Radio koris tā muzikālā vadītāja Sigvarda Kļavas iedvesmots un vadīts, pieaicinot arī citu mākslas žanru pārstāvjus. Šī darba gaitā tapis koncertcikls “Latvijas gredzens”, kuru veido četri atšķirīgi gredzeni – katram novadam savs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Zemgales gredzena” libreta autore Inese Zandere Zemgali uzvedumā tēlojusi kā “arkla un zobena zemi, kur auglība mijas ar nāvi.” Viņa raksta: “Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales mērogs ir apvāršņa plašums, un Latvijas valsts tajā ir kā Lielupe, kuras palos atkal satiekas vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes.”

Raksts turpinās pēc fotogalerijas.

Kino koncerta tapšanā piedalījās tā idejas autors, muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbenda grupa un mūziķi Oskars Petrauskis un Raimonds Petrauskis, dejotāji Lilija Lipora un Guntis Spridzāns, libreta autore Inese Zandere, komponisti Pēteris Vasks un Līga Celma-Kursiete, režisors, video mākslinieks Roberts Rubīns.

Mākslinieki Zemgali visā tās dažādībā atspoguļoja caur mūziku, laikmetīgo deju ekrānā un klātienē, kino, dzeju, ierakstītām dzejnieku balsīm, animācijām un filmētiem aktierdarbiem.

Pirms koncerta par monumentālo darbu Ministru prezidents Māris Kučinskis, kultūras ministre Dace Melbārde un koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons Sigvardu Kļavu sveica ar Kultūras ministrijas atzinības rakstu.

Dalībniekus sveikt un noslēguma koncertu baudīt Liepājā bija pulcējušās arī citi prominenti viesi. Koncertu organizēja koncertzāle “Lielais dzintars” sadarbībā ar VSIA “Latvijas Koncerti”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.