Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. aprīlis, 2015
Drukāt

Noslēdzoties zemes reformai, daudz īpašumu bez nostiprinātām īpašumtiesībām (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Plānots, ka šogad zemes reforma noslēgsies visās Latvijas pašvaldībās, tomēr joprojām ir daudz nekustamo īpašumu, kuriem nav nostiprinātas īpašumtiesības, ziņojumā par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam īstenošanu norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Tas, ka daudziem īpašumiem nav nostiprinātas īpašumtiesības, nozīmē, ka tie nevar tikt izmantoti kapitāla ieguvei attīstības vajadzībām. Piemēram, pagājušajā gadā Zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu skaits bija 83,5% no valsts kopējās teritorijas, lai gan bija plānoti 95%. VARAM secina, ka noteiktais rādītājs nav sasniegts, jo īpašuma tiesību sakārtošana prasa arī finanšu ieguldījumus, kas, ņemot vērā ekonomisko krīzi, vairs nav tik viegli pieejami.

Lauku atbalsta dienests sniedzis informāciju, ka valstī 2014.gadā nekoptas lauksaimniecībā izmantojamas zemes ir 294 000 hektāru, kas ir 12,4% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku pētījumiem 62,9% neizmantoto zemes platību kvalitatīvais novērtējums ir zemāks par 25 ballēm, kas liecina, ka pārsvarā neizmantotas ir zemes platības, kurās lauksaimnieciskā ražošana nav tik efektīva.

Savukārt Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati liecina, ka laika posmā no 2008.gada lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars ir samazinājies par 1%, tas ir par 0,1% vairāk, nekā plānots. Tas daļēji skaidrojams ar izaugušo lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārveidošanos mežā – šajā laika posmā par 1,1% ir pieaugušas mežu platības. Bet no tām zemēm, kas patlaban skaitās kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 51 000 hektāru ir aizaugušas. Eksperti prognozē, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju samazinājums turpināsies.

Kā vienu no lielākajām problēmām Zemes politikas pamatnostādņu īstenošanā VARAM min savstarpēji savietojamas informācijas trūkumu. Šāda situācija apgrūtina gan esošās situācijas analīzi, gan zemes politikas sasniegto rezultātu apzināšanu. Informācija par zemi tiek uzkrāta dažādās informācijas sistēmās, kuras uztur vairākas institūcijas. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, jāapmeklē virkne institūciju, jo informācija par zemi un tās izmantošanu tiek uzkrāta vismaz četru ministriju padotības institūcijās, turklāt dati tiek uzkrāti ne vienmēr savietojamos formātos.

Kā pozitīvās izmaiņas VARAM min izveidoto darboties spējīgo un efektīvo teritorijas attīstības plānošanas sistēmu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (TAPIS) ļaušot nākotnē nodrošināt efektīvāku plānošanas un arī informācijas iegūšanas par teritorijas atļauto izmantošanas procesu, teikts ziņojumā.

Ziņojumā tāpat tiek norādīts, ka arī nākamajā plānošanas periodā būs vairāki jautājumi, kas risināmi, lai nodrošinātu zemes ilgtspējīgu izmantošanu un zemes aizsardzību. Nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams definēt stratēģiskos mērķus zemes izmantošanā, kā arī būtu risināmi jautājumi un plānojamas rīcības un dažādi pasākumi. VARAM uzskata, ka būtu jānovērš lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību samazināšanās, jāsamazina neefektīvi izmantotās zemes platības, kā arī jānodrošina zemes aizsardzība un jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Varējāt šo zemi dot lauksaimniekiem nomā,atkritīs ļoti daudz problēmas.Bet ja vēlaties saņemt dāsnus maksājumus par neko kā līdz šim ,būs arī labi jāsamaksā par novākšanas pakalpojumu.Man kā lauksaimniekam pakalpojumu sniedzējam šis būs ienesīgs periods.

  2. …”jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās”?! Nezinu, kā ir iecerēts saglabāt bioloģisko daudzveidību ar šī gada LAD projektu, kur paredzēts zāli nopļaut un novest no lauka?! Kurš “gudrais” to izdomāja?! Nepietiek jau ar to, ka smalcinātāju ir problēmas atrast, tagad jāmeklē, kas nopļauj, savālo, satin ruļļos un kas aizved no lauka. Kur pēc tam tos ruļļus likt? Dedzināt!!! Un cik tas viss izmaksās? Cik atceros, tad BDUZ maksājumi sākotnēji bija paredzēti, lai šīs pļavas varētu apsaimniekot, plus kā kompensācija, ka šī zeme netiek izmantota intensīvai ražošanai, aparšanai utt. Cik tagad izmaksās uzturēt BDUZ pļavas labā stāvoklī? Vai šo platību īpašniekiem nebūs izdevīgāk atteikties no maksājumiem un šīs platības uzart un apsēt ar graudaugiem vai kaut kartupeļus sastādīt. Bet cits varbūt vispār neko nedarīs, bet pavasarī būs par kādu kūlas dedzināšanu vairāk. Ja pieņem tādus noteikumus, tad dubultojiet BDUZ maksājumus- ja patiešām rūp šo platību saglabāšana.
    Parēķiniet vien, cik izmaksā trimmeris (lauku malu un vietu, kur traktors netiek klāt-appļaušanai), eļļa, degviela; traktorista darbs, degviela – nereāli un absurds.

    • Redzi, ja atstāj uz jauka, tad sapūstot tiekot laukam pārāk daudz barības vielas atstātas, kas nelabvēlīgi ietekmē augus nākamajā gadā. Mainoties augu sastāvs. Ja dabā neiejaucoties cilvēks, tad gan tāda parādība neesot novērojama! Jocīgi gan, kur šeit loģika??? Ja augi vienkārši nepļauti nokalst un sapūst, tad barības vielu pārbagātība neparādās? Vai organisko vielu pārvēršanās trūdvielās(humusā) tiešām ir tik kaitīga? Vai tas, ka veidojas auglīgas augsnes slānis, ir tik kaitīgi? Un kas notiks vietās, kuras tiks gadu desmitiem pļautas novedot izaudzēto, bet atpakaļ neatgriežot iznestās barības vielas? Dabā no nekā ražu iegūt nevar! Vai tā nebūs zemes vērtības samazināšana? Pat ja aug krūmi(labāk gan pilnvērīgs mežš), ir nepieciešamības gadijumā iespējams zemi atgriezt lauksaimnieciskajā apritē. Vismaz zemes vērtība(arī auglība) nebūs samazinājusies.Kabinetu “zinātniekiem” būtu vērts darbā izmantot domāšanu!

  3. Jau kārtējo reizi atgādinu KAD BEIDZOT VALSTS MĒROGĀ TIKS VEIKTA “VIENLAIDUS ZEMES INSTRUMENTĀLĀ UZMĒRĪ ŠANA kā Mērnieku laikos? Jau 24 gadi patukšo ar individuālo metodi ,ko pat badātas ES valstis NEVAR ATĻAUTIES.

  4. Cilvēciņš atmet ar roku,jo pietrūkst līdzekļu,lai skraidītu pa tām daudzajām iestādēm ar savām problēmām un jautājumiem,ne jau visi zina,kur ir jāiet pa taisno,bet nocirst kādu krūmu baidās,dabūs vēl sodu kā tas nabaga zemnieks,kurš gribēja paplašināt savu lauksaimniecības zemīti.Ar tiem 101 likumiem zemnieciņi tiek nožņaugti,tādēļ viss iiet tā kā iet. Latvijā pēc gadiem būs d a u d z. mežu….

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+