Noslēgusies putnu ligzdu vērošanas sezona 1
Autors: Jānis Ķuze
Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijas Dabas fonda īstenotu projektu ietvaros portālā Dabasdati varējām vērot tiešraides no vairāku putnu sugu ligzdām. Vairāku iemeslu dēļ šī sezona bija īpaša – tika sasniegti jauni skatītāju skaita rekordi, labas kvalitātes nodrošināšanai tika izmantoti jauni tehniskie risinājumi, un – kas ir pats svarīgākais – visās novērotajās ligzdās notika ligzdošana, turklāt vairākās no tām notika arī īstas dabas drāmas, kas ļāva paplašināt mūsu izpratni par dabas norisēm. Paplašinājām arī vērojamo sugu loku – nu jau tradicionālajam jūras ērglim un zivjērglim šogad piepulcējās arī lielais dumpis un vistu vanags, labā kvalitātē beidzot varējām sekot līdzi arī melno stārķu ligzdošanai.
Jūras ērgļa ligzdas tiešraide bija visvairāk skatītā – kopējais skatījumu skaits tai sasniedza 7 miljonus, savukārt unikālo lietotāju skaits – 700 000 no vismaz 108 valstīm. Interneta tiešraides no šīs sugas ligzdām pasaulē joprojām ir retums, Durbes ligzdas gadījumā ļoti īpašu lomu spēlēja arī apstāklis, ka kamera tika pielikta pie ligzdas, ko putni tikai nesen bija sākuši būvēt. Tas deva iespēju sekot līdzi gan ligzdas būvēšanai, gan ligzdošanai – olu dēšanai, perēšanai un mazuļa audzināšanai, tādējādi padarot šo par ilgāko no visām šī gada kameru sezonām – tiešraide tika uzsākta 6. februārī, laikā, kad ligzdas būvēšana tikai nesen bija uzsākta, un turpinās vēl oktobrī. Jaunais putns (kā nesen noskaidrojām – mātīte) ligzdas apkārtni atstāja tikai septembra sākumā. Šajā ligzdā par vērotāju emocijām parūpējās vārna, kas 18. martā (deviņas dienas pēc pirmās olas izdēšanas) izmantoja īsu vecāku prombūtnes brīdi un izēda vienu olu, turklāt, kā tajā brīdī likās, sabojāja arī otru. Lai arī izredzes vērtējām kā zemas, mazulis no atlikušās olas tomēr izšķīlās.
Otra skatītākā bija melnā stārķa ligzda (4,8 miljoni skatījumu no vismaz 96 valstīm). Stārķi ligzdā atgriezās marta pēdējās dienās un tūlīt ķērās pie ligzdošanas, laikā līdz 13. aprīlim izdējot četras olas. Arī šajā ligzdā perējums ieinteresēja olu ēdājus – 24. aprīlī ligzdā paviesojās nepilnīgi pieaudzis jūras ērglis, kas diezgan neveikli centās olas izēst, tomēr šis mēģinājums beidzās tikai ar divu olu izmešanu no ligzdas. Stārķi turpināja perēt atlikušās divas, un no tām mazuļi izšķīlās 11. un 13. maijā. Viens no jaunajiem putniem (mātīte) 3. jūlijā tika aprīkots ar raidītāju un šī putna pārvietošanās ceļiem var sekot jebkurš interesents, jaunumus var uzzināt arī Māra Strazda uzturētajā interneta lapā goris.lv.
Lielākais šī gada jaunums bija kameras izvietošana pie lielā dumpja ligzdas, kas tika darīts projekta “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) ietvaros. Lielais dumpis ir putns, ko redzēt ir palaimējies tikai retajam, kamēr tā balsi būs dzirdējis ikviens, kas pavasarī ir pabijis pie lielām un ar niedrēm aizaugušām ūdenstilpēm (piemēram, Kaņiera, Engures, Babītes vai Papes ezeriem). Dumpis piekopj slēptu dzīvesveidu un uzturas galvenokārt niedrājos, kur seklā ūdenī arī būvē savu ligzdu. Tiešraide deva retu iespēju vērot šī putna uzvedību – redzējām, kā mātīte medī zivis pāri ligzdas malai, kā tā reaģē uz plēsēja – niedru lijas – uzlidojumiem. Daudziem vērotājiem jaunums noteikti bija jau tikai tuvāks ieskats niedrāja vidē kā tādā, kur par spilgtiem iespaidiem rītos un vakaros rūpējās daudzveidīgs niedrāja putnu balsu koris. Lielā dumpja kameras sezona bija viena no īsākajām – pārraide tika uzsākta maija vidū un pabeigta mēnesi vēlāk, kad abi jaunie putni ligzdu pameta. Kopumā tiešraide tika skatīta aptuveni 1,1 miljonu reižu no vismaz 87 valstīm.
Lai gan šogad Dabasdatu kameras bija populāras daudzās pasaules valstīs (video ar jaunā jūras ērgļa Durberta neveiksmīgo piezemēšanos ligzdā pat nonāca pasaules vadošo mediju interneta lapās), īpašs prieks ir par to, ka būtiski ir pieaudzis skatītāju skaits Latvijā. Iepriekšējos trīs “kameru gados” vietējie skatītāji skaita ziņā bija tikai aptuveni desmitajā vietā, savukārt šogad jūras ērgļa ligzdas gadījumā skatītāju vidū ieņēmām pārliecinošu pirmo vietu, otrajā vietā atstājot igauņus, bet trešajā – somus. Ligzdu vērotāji ar saviem iespaidiem dalījās portālā Dabasdati, skatītāji no citām valstīm – igauņu portālā Looduskalender, kur tiek uzturēts forums angļu valodā. Aktīvā “forumiešu” darba dēļ jebkurš interesents Dabasdatu forumos tagad var gūt pilnīgāko priekšstatu par norisēm ligzdās visas sezonas garumā.
