Kultūra
Kultūrpolitika

Noslēgušies Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu konkursi0


Pavisam pieci kolektīvi, arī TDA “Līgo” (attēlā) saņēmuši atbalstu dalībai XV Dziesmu un deju svētkos Kanādā.
Pavisam pieci kolektīvi, arī TDA “Līgo” (attēlā) saņēmuši atbalstu dalībai XV Dziesmu un deju svētkos Kanādā.
Foto: Sintija Zandersone / LETA

Noslēgušies Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursi mērķprogrammās “”Latvijas valsts mežu” un VKKF atbalsts kultūras programmām reģionos”, “Latviešu oriģinālmūzika”, “”Latvijas valsts mežu” atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai”, “Neakadēmiskās mūzikas atbalsts”, kā arī konkursā “Latvijas skolas soma”, informē VKKF komunikāciju speciāliste Jana Vērdiņa.

No baznīctorņa līdz lībiešu valodai

Mērķprogrammā “”Latvijas valsts mežu” un VKKF atbalsts kultūras programmām reģionos VKKF ieguldījums ir 50 000 eiro, LVM ziedojums – 340 000 eiro, tādējādi kopā četru reģionu projektiem tika sadalīti 390 000 eiro.

“Latvijas valsts mežu” atbalstītajā Kurzemes kultūras programmā tika iesniegti 132, bet atbalstu saņēma 51 pieteikums 85 000 eiro apmērā.

“Latvijas valsts mežu” atbalstītajā Zemgales kultūras programmā tika iesniegti 91, atbalstīti 45 pieteikumi 76 000 eiro apmērā.
“Latvijas valsts mežu” atbalstītajā Vidzemes programmā tika atbalstīti 58 pieteikumi no 131 iesniegtā, piešķirtais finansējums – 85 500 eiro.

“Latvijas valsts mežu” atbalstītajā Latgales kultūras programmā tika iesniegti 131, bet atbalstu saņēma 67 pieteikumi 124 500 eiro apmērā.

VKKF padomes priekšsēdētājs Kārlis Krūmiņš norāda, ka atbalstītie projekti ir visdažādākie – sākot no baznīcas zvana torņa krāsošanas Bērzē, Škiuņa džeza festivāla Lūznavā, ekskursiju programmas izveidošanas Dundagā, lībiešu valodas skanēšanu Salacas krastos, un turpinot ar daudz ko citu.

“Liels prieks gan par projektu dažādību, gan par to, ka VKKF padome vienprātīgi turpina veicināt kultūras decentralizāciju un pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem,” norādīja Kārlis Krūmiņš.

Arvien profesionālāk

VKKF mērķprogrammas “”Latvijas valsts mežu” atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai” konkursā tika iesniegti 95 projekti, kuriem kopumā bija nepieciešami 445 352,35 eiro, bet finansēti tika 50 projekti, kuriem kopumā piešķirti 111 000 eiro.

Ekspertu komisijas priekšsēdētāja Antra Dreģe secina, ka šogad “koru un deju” mērķprogrammas projektu konkursā iesniegts ievērojami vairāk projektu nekā pagājušajā gadā: “Tas ir apliecinājums, ka kori un deju kolektīvi ir novērtējuši šo atbalsta iespēju viņu darbībai lielākos projektos, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi un “tīklošanos” un radošu sadarbību ar līdzīgiem kolektīviem ārvalstīs.”

Īpaši aktīvi šogad bijuši deju kolektīvi. Projekti ļoti atšķīrušies pēc tajos izvirzītajiem mērķiem, projekta satura un piedāvāto atskaņojamo programmu profesionālās sarežģītības un kvalitātes, tāpat daļa no projektiem bijusi nepilnīgi noformēti un nekvalitatīvi uzrakstīti, tomēr eksperti atzīst – kopumā situācija šajā jomā uzlabojas.

“Izvērtējot projektus, kā kvalitātes mēraukla vērā tika ņemti katra pieteicējkolektīva sasniegtie rezultāti 2018.gada Dziesmu svētku skatēs un radošā biogrāfija, kurā norādīti kolektīvu sasniegumi, koncertu skaits un tamlīdzīgi, par prioritāti nosakot dalību konkursos un festivālos ar nopietnu programmu un skaidri saprotamu koncertu grafiku,” norāda Antra Dreģe.

VKKF mērķprogrammā “Ārvalstu koncertturneju un neakadēmiskās mūzikas festivālu atbalsts” iesniegti 23 un finansēti 13 projekti par kopumā 50 000 eiro.

Mērķprogrammas ekspertu komisijas priekšsēdētāja Agnese Cimuška uzsver, ka šogad projektu pieteikumi bijuši sagatavoti labāk nekā iepriekšējā konkursā. Pēc viņas domām, galvenais ieguvums – konkurss veicinājis mūziķu interesi un aktivitāti ārvalstu koncerttūrēm, tāpat tas ir arī liels atbalsts mūzikas menedžmenta pārstāvjiem, lai dotos uz starptautiskajām mūzikas industrijas konferencēm.

VKKF mērķprogrammā “Latviešu oriģinālmūzika” iesniegti 95, finansēti 46 projekti, tiem piešķirtais finansējums – 47 800 eiro.

“Latvijas skolas soma” devusi pozitīvu grūdienu

Liela interese bijusi arī par VKKF mērķprogrammu “”Latvijas skolas somas” satura radīšana muzejos””. Konkursa rezultātā tiek sagaidītas jaunas muzeju izglītojošās programmas vai jau esošu programmu aktualizēšana, ļaujot skolas vecuma bērnu un jauniešu auditorijai iepazīt muzejos esošās kultūras un mākslas vērtības.

VKKF mērķprogrammas 25 projektu īstenošanai 2019. gadā piešķīra 68 434 eiro, bet pavisam konkursam tika iesniegti 59 pieteikumi, kuru īstenošanai pieprasīti 194 775 eiro.

Mērķprogrammas ekspertu komisijas priekšsēdētāja Aija Tūna stāsta, ka ekspertus priecējusi samērā lielā reģionu muzeju aktivitāte, tāpat interesanti piedāvājumi padomā arī lielajiem muzejiem – Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Kara muzejam un citiem.

Eksperti uzteica muzejus, kuri veido norises tā, lai tie paši skolēni varētu atgriezties atkārtoti, ikreiz iedziļinoties kādā konkrētā jautājumā un izprotot muzeja kā kultūrvēsturiska izziņas un izpētes objekta vērtību.

“Skolēniem saistoša būs Talsu novada muzeja izglītojošā programma arheoloģijā, kurā paredzēts radīt izpratni par aizvēsturi kā nozīmīgu vēstures periodu, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja izglītojošā programma “Preiļu muižas dzīvie dārgumi”, Žaņa Lipkes memoriāla programma “Kā zvaigzne tumsā”, , kā arī citas finansēto projektu rezultātā tapušās izglītojošās programmas,” pauž Aija Tūna.

Muzeju nozares institūciju sniegtā informācija liecina, ka 2/3 muzeju, kas iesaistījušies programmā “Latvijas skolas soma”, apmeklējumu skaits strauji audzis. “Tomēr trešā daļa muzeju jūtamas izmaiņas apmeklējumā nejūt, un viens no iemesliem ir šo muzeju skolu vajadzībām nepiemērotais piedāvājums,” uzskata programmas ekspertu komisijas priekšsēdētāja.

LA.lv